Pašvaldību izdevumu iznākšanas
biežums nebūtu tik liela problēma, ja tiktu noteikts, kāda veida saturu
tajos drīkst publicēt, aģentūrai LETA teica Cēsu reģiona laikraksta
“Druva” galvenā redaktore Andra Gaņģe.
Pašvaldību izdevumu iznākšanas biežums nebūtu problēma, ja tajā būtu
tikai informācija par tās darbu – domes lēmumu izklāsts, skaidrojums par
tarifu maiņām un citu domes dokumentu skaidrojums. Tomēr šobrīd
pašvaldību biļeteni nereti dublē preses darbu, piemēram, rakstot par
novada vēsturi, atpūtu, kultūru un veidojot intervijas, kas nebūt nav
vietvaras pienākums, uzskata Gaņģe.
Apgalvojumu, ka vietējā prese nevēsta par pašvaldībā notiekošo,
“Druvas” redaktore sauc par nepatiesu, minot, ka reģionālie laikraksti
raksta par vietvaru lēmumiem, reformu ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi.
Savukārt “Alūksnes Ziņu” galvenā redaktore Līga Vīksna un Gulbenes
apkaimes laikraksta “Dzirkstele” galvenā redaktore Ginta Alberte pauda
nožēlu par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmumu
noraidīt ierosinājumu par pašvaldību izdevumu iznākšanas ierobežošanu
līdz reizei mēnesī.
Vīksna teica, ka politiķiem pietrūcis atbildības un drosmes, un
izteica nožēlu par velti iztērēto naudu un laiku, kas pavadīts spriežot
par izmaiņām likumā, bet Alberte šo nodēvēja par kārtējo pierādījumu
tam, ka uz norunām nevar paļauties.
Lai gan pašvaldības laikraksts neatkarīgajam izdevumam netraucē,
saturs nedublējās un “Dzirksteles” žurnālisti raksta par tēmām, par ko
pašvaldība savā izdevumā nekad nevēstīs, Alberte pašvaldību laikrakstus
tāpat uzskata par problēmu.
Ir izaugusi paaudze ar zemu medijpratību, kas turklāt arī pieradusi
saņemt informāciju bez maksas, novērojusi Alberte. Netiek atšķirta
neatkarīgā prese no pašvaldības finansētās un no patstāvīgajiem medijiem
tiek gaidīti tikai pozitīvi stāsti, kādi ir pašvaldības izdevumos,
spriež redaktore.
Līdzīgi situāciju raksturo arī Vīksna – gadījies, ka, ejot uz
intervijām, intervējamais sajaucis neatkarīgo laikrakstu ar pašvaldības
izdevumu “Alūksnes Novada Vēstis”. Šis izdevums neizvieto reklāmas, taču
tas ir pieejams par brīvu, tā tirāža sasniedz 8500 un, iespējams, tas
atsaucas uz “Alūksnes Ziņu” abonementu skaitu, pieļauj Vīksna.
Gan “Dzirkstele”, gan “Alūksnes Ziņas” atrodas SIA “Reģionu mediji”
paspārnē. Uzņēmums 2016.gadā strādāja ar 114 634 eiro lieliem
zaudējumiem un apgrozījumu 938 335 eiro apmērā. Uzņēmumā strādā 51
darbinieks, liecina “Firmas.lv” dati.
Savukārt SIA “Cēsu Druva”, kam pieder “Druva”, pērn apgrozījumā
sasniedza 383 045 eiro un nopelnīja 10 053 eiro. Uzņēmumā strādā 20
darbinieki, un tas vienlīdzīgās daļās pieder Gaņģei, Vilmai Sprancei,
Verneram Rudzītim, Dinai Kļaviņai, Ilgai Sproģei, Eduardam Kepinskim,
Diānai Kaupei, Mairitai Kaņepei, Sarmītei Kalniņai un Sarmītei
Feldmainei, vēsta “Firmas.lv”.
Jau vēstīts, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
vairākums, neņemot vērā Konkurences padomes un preses izdevēju
argumentus, vakar noraidīja ierosinājumu likumā ierobežot pašvaldību
informatīvos izdevumus, ļaujot tiem iznākt tikai reizi mēnesī. Tā vietā
tiks paredzēts, ka pašvaldības pašas var noteikt savu izdevumu
publicēšanas biežumu.
Attiecībā uz pašvaldību tiesībām pašām lemt par izdevumu publicēšanas
biežumu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka
pašvaldību tiesības aizsargā pašvaldību harta, kas ir starptautisks
dokuments. Tā paredz pietiekami lielu pašvaldību rīcības brīvību, tāpēc
jebkuram ierobežojumam jābūt samērīgam. Komisijas vadītājs skaidroja, ka
iedzīvotājiem ir jābūt informētiem par to, kas notiek pašvaldībā. Viņš
vērsa uzmanību, ka pretstatā pašvaldībai privātajiem preses izdevumiem
nav pienākuma informēt iedzīvotājus par domes paveikto.
Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) taujāja, vai kolēģiem ir
pārliecība, ka, pat nosakot izdevumu publicēšanu reizi mēnesī, netiks
atrasta iespēja, kā to apiet. Viņš uzskata, ka atsevišķas pašvaldības ir
atradušas iespēju neievērot jau pašlaik spēkā esošo regulējumu.
Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) aicināja
ieklausīties reģionālo preses izdevumu pārstāvjos, pretējā gadījumā
līdzīgi kā padomju laikos vairākās pašvaldībās būs pieejams tikai
oficiālais izdevums.
Par ierobežojumu pašvaldības izdevumus publicēt reizi mēnesī balsoja
deputāti Kursīte-Pakule, Līga Kozlovska (ZZS) un Juris Šulcs (V).
Balsojumā atturējās parlamentārieši Dolgopolovs, Mežulis, Nellija
Kleinberga (LRA), Jānis Tutins (S), Astrīda Harju (V) un Viktors
Valainis (V).
