Rīga, 18.febr., LETA. Latvija ir pieņēmusi politisku lēmumu par Kosovas neatkarības atzīšanu un tuvākajās dienās par to tiks oficiāli informēta Kosovas vadība, pirmdien paziņoja Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).
Ministrs uzsvēra, ka Latvija nav vilcinājusies ar Kosovas neatkarības atzīšanu, bet gan ir bijis nepieciešams sagatavot dokumentus, ko nosūtīt Kosovas vadībai.
“Kosovas neatkarības iegūšanas veids nekādā gadījumā nevar kalpot par precedentu citiem reģioniem,” savu pārliecību intervijā Latvijas Radio pauda ministrs.
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien nespēja panākt vienošanos par vienotu nostāju un nolēma, ka katra nācija individuāli nolems, vai atzīt Kosovas neatkarību. Tomēr Eiropas lielvalstis – Lielbritānija, Itālija, Vācija un Francija -, tāpat kā Amerikas Savienotās Valstis (ASV), paziņoja, ka atzīs Kosovas neatkarību.
“ES ārlietu ministru padome nolemj, ka katra dalībvalsts saskaņā ar nacionālo praksi un likumu normām individuāli izlems par savām attiecībām ar Kosovu,” teikts ES ārlietu ministru sanāksmes gala paziņojumā.
Sagaidāms, ka Eiropas lielvalstis centīsies pārliecināt maksimāli daudz valstu atzīt Kozovu, tomēr vairākas ES dalībvalstis to vilcinās darīt, it īpaši Spānija un Kipra, kurām ir jārisina savi integritātes jautājumi. Spānija, kurai pašai problēmas sagādā separātistu kustības, pirmdien jau paziņoja, ka neatzīs Kosovas neatkarību.
Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts pavēstīja, ka Kosovas neatkarību tuvākā mēneša laikā atzīs lielākā daļa ES valstu.
“ASV ir oficiāli atzinusi Kosovu kā suverēnu un neatkarīgu valsti. Mēs apsveicam Kosovas tautu ar šo vēsturisko notikumu,” teikts ASV valsts sekretāres Kondolīzas Raisas pirmdien izplatītajā paziņojumā.
Vašingtona plāno arī tuvākajā laikā nodibināt diplomātiskās attiecības ar Prištinu. ASV prezidents Džordžs Bušs “pozitīvi reaģējis” uz Kosovas lūgumu nodibināt diplomātiskās attiecības ar ASV, piebilda Raisa.
“Kosovai šodien sākot dzīvi kā neatkarīgai valstij, ASV sola arī turpmāk būt tās tuvs draugs un partneris,” sacīja Raisa, vienlaicīgi norādot uz “mūsu draudzību ar Serbiju, kas bijusi sabiedrotā divu pasaules karu laikā”.
Raisa solīja, ka ASV strādās kopā ar starptautisko sabiedrību, lai ieviestu Kosovas “uzraudzītās neatkarības” plānu, kuru izstrādāja bijušais Somijas prezidents un ANO īpašais sūtnis Marti Ahtisāri.
Viņa norādīja, ka Kosova ir īpašs gadījums vēsturē, ņemot vērā Dienvidslāvijas asiņaino sabrukumu, Kosovā piedzīvotās etniskās tīrīšanas un noziegumus pret civiliedzīvotājiem un ANO administrēšanas periodu.
“Kosovu nevar uzskatīt par precedentu kādai citai situācijai mūsdienu pasaulē,” uzvēra Raisa.
Pasaulē jaunākās valsts dzīvotspēja lielā mērā būs atkarīga no ASV un Eiropas palīdzības naudas plūsmas.
Par pirmo valsti, kas atzina no Serbijas atšķēlušās provinces valstiskumu, kļuva Afganistāna.
Afganistāna, “cienot Kosovas tautas gribu” un “tās apņēmību ievērot demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības, tiesības uz suverenitāti, kā arī centienus veidot labas starpvalstu attiecības, atzīst Kosovas neatkarību”, sacīja Afganistānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Sultans Ahmads Bahīns.
