Vai, jūsuprāt, krievu valodai ir jāpiešķir otras valsts valodas statuss?
Sabiedrībā ir jūtama spriedze
Māris Dembovskis, gulbenietis Es domāju, ka krievu valodai nav jāpiešķir otras valsts valodas statuss, jo šeit ir Latvija – vieta, kur runā latviski, un vieta, kur dzīvo latviski runājošie. Kāpēc Vācija par otru valsts valodu nenosaka turku valodu? Un kāpēc turki to uzskata par normālu situāciju?
Es noteikti došos uz referendumu, bet, kāda kopumā būs aktivitāte, to vēl grūti prognozēt. Ja runā par to, vai šis referendums sanaido krievvalodīgos un latviski runājošos, tad domāju, ka ne. Drīzāk – atklāj šeit dzīvojošo latviešu un krievu dažādo skatījumu uz šo jautājumu. Būtu arī jocīgi, ja krievvalodīgie negribētu savu valodu kā otru oficiālo valsts valodu. Katrs amerikāņu tūrists gribētu, ka Latvijā runātu angliski, un tāpat arī gribētu japāņu tūrists, ka Latvijā runā japāniski. Bet tas, ka pirms referendumu ir jūtama spriedze sabiedrībā, ir tiesa.
Visticamāk – kvoruma nebūs
Uldis Boldāns, gulbenietis
18.februāra referendums tikai daļēji būs balsojums par krievu valodu kā otro valsts valodu. Ievērojamai daļai krievvalodīgā elektorāta ir cita motivācija un interpretācija par šo referendumu; tas tagad ir kļuvis par instrumentu, kā paust savu viedokli par krievu kopienai svarīgiem jautājumiem, piemēram, par dažādu mācību priekšmetu satura apgūšanu svešvalodā, nepilsoņu situācijas risināšanu. Šis aktivizētais process norāda uz to, ka iepriekš realizētā integrācijas un saliedētības politika ir bijusi ļoti neefektīva. Līdz ar to loģisks ir sabiedrības jautājums, kas notiks pēc 18.februāra, respektīvi, kā tiks novērsta sabiedrības šķelšanās un veicināta dialoga veidošanās. Nav nepieciešams apskatīt variantu, ka Satversmes grozījumi tiks apstiprināti, jo visticamāk, ka referendumam nebūs kvoruma.
Referendumā piedalīšos un balsošu pret, jo uzskatu, ka pašreiz piedāvātais process neatbilst optimālam nesaskaņu risināšanas modelim. Mans balsojums reprezentēs to, ka ir jāatrod atbilstoši komunikācijas modeļi un jāattīsta konstruktīva diskusija, jo Latvijā dzīvojošās kopienas ne vienmēr spēj izrādīt iecietību un cieņu savstarpēji paustajiem viedokļiem un piedāvājumiem.
Referendums ir nevietā un nelaikā
Māris Zviedris, mācītājs
Es piekrītu tam viedoklim, ko pauž bīskapi, kuri aicina ticīgo tautu un visus labas gribas cilvēkus Latvijai tik svarīgā brīdī iestāties par Latvijas valstiskās identitātes un latviešu valodas saglabāšanu, piedalīties referendumā un balsot pret grozījumiem Satversmē, tajā skaitā balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Bet, manuprāt, šis referendums ir nevietā un nelaikā. Tagad, kad valstī ir jārisina nevis valodas , bet gan ekonomikas problēmas, šī referenduma augļi būs naids un ķildas starp krieviem un latviešiem.
Es personīgi negribu iet uz referendumu, jo uzskatu to par naudas izmešanu jau tik grūtajos apstākļos un ņirgāšanos par visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi runā.
Varbūt tā ir jaunā tendence: divreiz gadā rīkot referendumus? Dažreiz liekas, ka mūsu valstsvīri vienkārši negrib un neprot strādāt un pildīt savus pienākumus.
Tomēr sava pilsoņa pienākumu es izpildīšu un referendumā piedalīšos.
