Sabiedrības iniciatīvas portālā manabalss.lv savākti jau 7000
paraksti par to, lai tiktu saglabāta esošā kārtība un vecāki
paši varētu izvēlēties, cik gados sūtīt bērnu skolā –
septiņos, vai, izņēmuma kārtā, sešos vai astoņos gados.
Dažādās aptaujās vecāki ir skaidri pauduši savu nostāju,
uzsverot, ka nevēlas, lai bērniem obligāti jāsāk skolas gaitas
no sešu gadu vecuma. Izglītības un zinātnes ministrija,
neraugoties uz vecāku un pedagogu iebildumiem, turpina virzīt šo
ideju, bet arī vecāki turpina ieturēt savu nostāju.
Vai
mūsu valdība vēlas viegli pakļaujamas personības?
Reinis
Ziļavs, kurš ir četru bērnu tēvs un vectēvs, stāsta:
“Vecākajam mazbērnam tikko palika seši gadi, skolas gaitas viņš
uzsāks tikai nākamajā gadā. Uzskatu, ka ir aplami sākt mācības
skolā no sešu gadu vecuma, jo bērns vēl nespēj iekļauties
skolas režīmā. Sešgadnieks ir psiholoģiski nenobriedis, lai
spētu izturēt tādu slodzi, lielākoties šajā vecumā bērni
vēlas spēles un rotaļas. Šāda ideja ir solis atpakaļ – tas
tikai radīs bērnos pretestību pret mācībām. Turklāt tas
nozīmē, ka nedz bērniem, nedz vecākiem vairāk nebūs izvēles –
izglītība ir obligāta un visiem būs jāiet skolā no sešu gadu
vecuma. Rezultātā mēs iegūsim salauztas personības, bet,
iespējams, tieši to vēlas mūsu valdība – viegli pakļaujamas
personības. Es noteikti esmu pret šādu soli.”
Visus
bērnus nevar likt vienā maisā
Kristīne
Krista Ežmale ir mamma Elīzai (4) un Dāvim (1,5). Taujāta par to,
vai būtu gatava laist savas atvases skolā no sešu gadu vecuma,
viņa atbild: “Neesmu pārliecināta, ka mani bērni būtu tam
gatavi. Ideja par sešgadniekiem skolās tiek virzīta lielā steigā,
un negribētos, lai mūsu bērni ir izmēģinājuma trusīši.
Mūsdienu aktīvajā laikmetā sešgadnieks nav gatavs sēdēt skolas
solā. Katrs bērns ir individualitāte, un tieši vecākiem vislabāk
zināms, kad bērns ir gatavs skolai, tāpēc izvēlei jāpaliek
vecāku ziņā – tāpat kā līdz šim. Visus bērnus nevar bāzt
vienā maisā. Šai idejai nav gatavi nedz bērni, nedz skolotāji.
Skola ir kā konveijers un pedagogs pie vislabākās gribas nevar
individuāli pievērsties katram bērnam, kuri nereti ir kā mazi
spridzeklīši.”
Mūsu
bērni nav slaucamas govis
Diāna
Blūma ir māmiņa trim atvasēm – vecāka meita (21) jau ir savā
dzīvē, dēls (9) jau ir skolnieks, savukārt jaunākā meitiņa (2)
vēl tikai gatavojas skolas gaitām. “Man kā trīs bērnu mammai
ir dažāda pieredze ar skolu, taču es noteikti nebūtu gatava laist
meitu skolā no sešu gadu vecuma. Dēla dzimšanas diena ir
septembrī, tāpēc sanāca, ka skolas gaitas viņš uzsāka no
sešiem gadiem, un varu teikt, ka zināmā mērā viņš tam
emocionāli nebija gatavs. Protams, vienmēr ir izņēmumi – bērni,
kuri ir gatavi skolai agrāk par citiem, bet šobrīd vecākiem ir
izvēle un iespēja sūtīt skolā arī agrāk. Obligāti likt to
darīt visiem ir neprāts. Skola ir pavisam cita pieredze –
lielākajai daļai bērnu sešos gados vēl vajag diendusu un
rotaļas, turklāt ne visi ir spējīgi parūpēties par sevi.
Saprotu, ka valsts vēlas bērnus ātrāk dabūt skolā un tad arī
darba tirgū, bet mūsu bērni nav slaucamas govis. Ir jāpadomā par
sekām, ko var nest šāds lēmums.”
Vecāki
nenoliedz, ka ir izņēmumi – bērni, kuri ir gatavi uzsākt skolas
gaitas arī sešos gados, tāpēc esošā kārtība, kad vecākiem ir
iespēja izvēlēties, ir visatbilstošākā. Bez tam vecāki aicina
idejas virzītājus ļoti nopietni apdomāt sekas, ko bērniem radīs
paaugstinātā slodze un stress, jo tas ietekmēs bērnus visu dzīvi.
