Sabiedrībā šobrīd ir rodami neskaitāmi viedokļi par dažādiem šoviem. Vieni tos no visa spēka kritizē, otri peļ, trešie ietur neitrālu nostāju. Personīgi es piederu tai cilvēku daļai, kas labprāt skatās šovus.
Protams, arī mani sadusmo šķībi vilktas notis, bet apzinos, ka šovs nav vokālās meistarības konkurss. Arī tā dalībnieku izdoma, tiesa, reizēm aprobežojas ar stulbumu, kas kaitina. Manuprāt, ir tā, ka izklaides industrija ražo tādu produktu, kāds šodien sabiedrībā ir pieprasīts. Ja desmitiem tūkstošu cilvēku nežēlo naudu, lai nobalsotu par vienu vai otru šova dalībnieku, tas nozīmē, ka, sākoties kārtējām šovam, televizors netiek izslēgts. Iespējams, ka cilvēki tādējādi vēlas atpūsties, lai nevajadzētu domāt par ikdienas finansiālajām problēmām, arvien pieaugošo inflāciju un politisko partiju murgainajām spēlēm. Arī par “Pirātiem”, kas Latviju šogad pārstāvēs “Eirovīzijā”, ir tūkstošiem viedokļu. Manuprāt, lai cik meistarīgus dziedātājus mēs izraudzītu šim šovam, rezultāts vienmēr ir un būs neprognozējams. Esam taču sūtījuši profesionālus dziedātājus, palikdami tālu no pirmajām vietām, nu tad šoreiz izmēģināsim laimi ar neprofesionālajiem “Pirātiem”, kuriem sevi vēl jāapliecina pusfinālā. Ja “Pirāti” iekļūs finālā, viss būs atkarīgs no tā, vai šoreiz “Eirovīzijā” dominēs lirisks un skaists dziedājums vai krāsains un trakulīgs ārprāts. Ja kaimiņi balsojuši par “Pirātu” dziesmu, viņi nebūt nav stulbi, jo katrs vadās pēc tā, kas viņam patīk.
