Šobrīd ir sacelta milzīga ažiotāža ap Rēzeknes ceļa kokiem. Jā, šie koki ir stādīti barona laikā. Toreiz tiem bija pavisam cita nozīme – kad barons brauca ar karieti, kokiem vajadzēja radīt ēnu. Uz visām muižām bija sastādītas alejas. Bija skaisti, es nenoliedzu, taču tagad ir pavisam citi laiki.
Blēņas, ka šie 700 koki nav bojāti. Domāju, ka lielākā daļa no tiem droši vien ir puspuvuši vai sapuvuši. Es, protams, nesaku, ka visi ir jācērt nost, taču cilvēki nemaz neaizdomājas par šo jautājumu, bet ceļš taču būs domāts tieši cilvēkiem. Un vai tas būs vajadzīgs tikai šodienai? Tas taču kalpos daudzus jo daudzus gadus. Ir izteiktas arī domas, ka vajagot izlikt ierobežojošās ceļa zīmes, bet priekš kam tad vispār to ceļu vajag būvēt? Un vai ziemā uz šīs šosejas nebērs sāli? Protams, ka bērs, un to uzsūks arī koki. Un kur tad ir loģika?
Taču, ja jau tie koki ir tik vajadzīgi, pēc tam, kad ceļš būs uzbūvēts, var noorganizēt pavasara vai rudens talku, vajag mobilizēt tautu un katrs atnesīs pa kociņam un tos atkal sastādīs. Es arī no savas birzītes aiznesīšu kādus ozoliņus un iestādīšu tur. Galvenais, lai tikai tie pēc tam tiek kopti, bet tad diemžēl gan nav neviena, kas to dara.
