Reforma pasažieru pārvadāšanas nozarē Latvijā turpinās aptuveni divus gadus. Doma sākotnēji nebija peļama – ieguldīt vairāk valsts naudas pārvadājumos, veicināt pasažieru apkalpošanas kultūru. Cerējām, ka šoferiem palielinās algas. Tagad, kad konkursa rezultātā par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu ar autobusiem reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos zaudētājos palika lauku pārvadātāji.
Ir skaidrs, ka runa ir tikai par izdevīgumu un neizdevīgumu, par naudas pārlikšanu citā kabatā. Tas nav saprotams. Kādā stāvoklī tagad esam mēs, “Gulbenes autobusa” šoferi? Vai cits uzņēmums spēs ieguldīt naudu pasažieru pārvadājumu struktūras attīstībai mūsu pusē? Vai ir vajadzība tādu naudu izgāzt? Es gan uzskatu, ka to cerēto naudu valsts nemaz nespēs iedod, jo ar katru mēnesi situācija pasažieru pārvadājumos kļūst traģiskāka.
Biju uz tikšanos ar valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes locekli, sabiedriskā transporta daļas vadītāju Andrianu Ļubļinu. Radās sajūta, ka viņš nepārzina situāciju valstī. Viņam vienubrīd aktuāla bija ideja, ka autobusi vajadzīgi tikai tāpēc, lai pasažierus pievestu pie vilciena. Speciālistiem būtu jādomā, kā sakārtot maršrutu līnijas valstī tā, lai vienā un tajā pašā virzienā nekursētu viens autobuss otram virsū. Ja jau valsts maksā dotāciju pasažieru pārvadājumiem, tad, lūdzu, sakārtosim nozari tā, lai autobusi kalpotu pasažieriem!
“Gulbenes autobusam” visa vaina ir tur, ka nav domāts par
uzņēmuma attīstību. Visus aizvadītos gadus esam dzīvojuši tikai no valsts dotācijas. Bija pretestība komercreisu organizēšanai. Kā noprotu, bija doma – kā vieglāk izdzīvot. Tagad ir pienācis brīdis, kad ir krahs. Piemēram, Alūksnes rajonā kolēģi ir labākā situācijā. Viņi ir vairāk darījuši, izvērsušies. Viņiem pat ir pasažieru pārvadājumu reisi mūsu rajonā. Kaut cik ir domājuši uz priekšu.
Prieks par to, ka SIA “Gulbenes autobuss” īpašnieku nostāja ir mainījusies. Viņi sākuši saprast situāciju. Mūsu uzņēmuma vadītājs Juris Lapsa ir noskaņots vecajā stilā – tikai visu samazināt. Un cauri.
Savukārt rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks, Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis privātajā sarunās runā citādāk. Vajagot mums panākt attīstību, kādas nav bijis visos šajos gados. Vismaz kaut mēģināt vajadzētu kaut ko darīt. Vajag domāt uz priekšu. Cilvēkiem darbs – tā ir pirmā lieta. Varbūt var pat pieciest mazās algas.
