LNT rīta ziņu programmas “900 sekundes” vadītāji Patriotu nedēļā (domāta Latvijas valsts svētku nedēļa) aicināja spraust pie krūts sarkanbaltsarkanas lentītes. Arī “dzirkstele.lv” forumā kāds portāla lietotājs jautā:“Vai kāds Gulbenē nepiedāvā sarkanbaltsarkanās lentītes, kuras domātas piespraušanai pie krūtežas?”
Gribot negribot velku paralēles ar lentīšu spraušanu pie krūts 9.maijā. Ne jau tur ir tā sāls. Cik daudz zinām par savu Latviju? Vai esam ieklausījušies savu senču stāstos par viņu dzīvi. Jautāsiet: kam tas vajadzīgs? Bet tā jau arī ir tā Latvijas vēsture! Lepoties mēs varam tikai ar to, kas ar mums, latviešiem, ir noticis gadsimtu garumā.
Bēdīgi ir dzirdēt, ja nezinām, ko latviešiem nozīmē 4.maijs (tas nemaz nav tik sen), tad jau notikumi Latvijā pagājušā gadsimta sākumā vienam otram ir miglā tīti. 11.novembris jaunatnei saistās tikai ar lāpu gājienu, nevis ar bermontiešu sakāvi Rīgā 1919.gadā, bet 18.novembris ar valsts svētkiem un brīvajām dienām, bet ne ar Latvijas dzimšanas dienu. Tas, protams, sekli. Cik daudz zinām Latvijas vēsturi?
Savulaik “Dienas eksperiments” skolās pierādījis, ka labas zināšanas par vēsturi ir vien retajam, uzrunātajiem jauniešiem valstij svarīgi notikumi biežāk sajukuši vienā putrā. Šodien jaunatne moderno tehnoloģiju pasaulē orientējas kā zivis ūdenī, bet savas dzimtenes vēsturi nezina. Tāpēc ir aktualizējusies Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta prioritāte. Tas ir tikai normāli.
Labi būtu, ja saukli “Esmu Latvijas patriots” apliecinātu ne vien lentīte pie krūts, bet arī iekšējās sajūtas, ka te ir manas mājas, mani mīļie, mana valsts un mana tauta. Un ka mēs visi kopā esam Latvija.
