| Vētrainas iepirkšanās laiks jau ir sācies kopš Melnās piektdienas novembrī. Tai uzreiz seko Ziemassvētku un Jaungada apdāvināšanās, bet pēc tam — janvāra izpārdošanas. Taču nedrīkst aizmirst, ka svētku periodā lielo laimestu var gūt kibernoziedznieki, kas medī patērētāju banku akreditācijas datus vai tiešsaistes iepirkšanās kontus.
Kaspersky Lab pārskats «No svētku priekiem līdz paroļu panikai: naudas pārvaldība tiešsaistē Ziemassvētkos» liecina, ka iepirkšanās tiešsaistē ir viena no vispopulārākajām darbībām internetā, ko pārspēj tikai e-pasts. Un, lai gan lielākā daļa ļaužu (93 %) ir informēta par finansiālajiem kiberdraudiem, 32 % respondentu finansiālie akreditācijas dati ir nonākuši nepareizās rokās. Tiešsaistes iepirkšanās ērtības var būt ļoti vilinošas, taču daži joprojām ir nobažījušies, cik labi aizsargāti ir viņu maksājumi internetā. Diemžēl viņu bažas ir visai pamatotas. Aptauja atklāja, ka no tiem 32 %, kuru finansiālie akreditācijas dati ir noplūduši, ceturtdaļa (26 %) tā arī nav atguvusi savu naudu. Faktori, kas potenciāli var apdraudēt finanses, ir maksājumu akreditācijas datu kontroles grūtības pēc tam, kad tie ir izmantoti dažādās e-komercijas platformās, kā arī pieejamo maksāšanas veidu dažādība. Iepirkšanās internetā līdzinās gigantiska tirdzniecības centra apmeklējumam, kur var iegādāties preces no desmitiem dažādu e-komercijas platformu. Nepārsteidz, ka pircējiem var būt grūti kontrolēt visu savu tiešsaistes maksājumu informāciju. Vairāk nekā puse (54 %) visvairāk raizējas par to, ka viņu finansiālajiem akreditācijas datiem varētu piekļūt kibernoziedznieki, tomēr trešdaļa (36 %) respondentu neatceras vai pat nav centušies iegaumēt vietnes un lietotnes, kurās viņi ir ievadījuši savu finansiālo informāciju. Patērētāji cenšas nodrošināt, lai maksājumu akreditācijas datus ir viegli atrast un atcerēties, tāpēc piektdaļa (20 %) pat izvēlas tos glabāt ierīcēs. Tas ļauj ērtāk iesniegt akreditācijas datus, kad ļaudis iepērkas internetā, jo nav jāraizējas, ka tos varētu aizmirst, tomēr, ja ierīce tiek nozaudēta vai nozagta, lietotājs riskē zaudēt ne tikai personisko informāciju, bet arī savu naudu, tāpēc ka kāds var piekļūt viņa bankas kontam, ja viedtālruņa piezīmēs atrod attiecīgos akreditācijas datus. Plašais digitālo maksāšanas veidu klāsts patērētājiem sniedz iespēju izvēlēties iecienīto preču vai pakalpojumu iegādes metodi. Visvēlamākie veidi joprojām ir debetkartes un kredītkartes, tiešie pārskaitījumi no banku kontiem un e-makiem, piemēram, PayPal, tomēr pieaug arī citu maksāšanas veidu popularitāte. Bieža iepirkšanās ļauj lietotājiem krāt punktus lojalitātes programmās un izmantot tos, atkal apmeklējot mazumtirgotāju, lai pirktu vēl. Savukārt viedtālruņu un viedpulksteņu dēļ patērētājiem pat nevajag nēsāt līdzi maku, skaidru naudu vai pat plastmasas kartes. Tas ir palīdzējis palielināt bezkontakta ierīču maksājumu, piemēram, PayPass un Apple Pay, popularitāti, turklāt tos regulāri izmanto trešdaļa pircēju (31 %). «Gada beigas un svētku sezona ir brīnišķīgs laiks, kad ļaudis pērk dāvanas ģimenei un draugiem. Taču neviens nevēlas, lai šis laiks tiktu sabojāts ar naudas zaudējumu nedrošos darījumos vai tiešsaistes krāpšanā,» komentē Kaspersky Lab patēriņa preču tirgvedības vadītāja Marina Titova. «Mums visiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar savu finansiālo informāciju un tiešsaistes maksājumiem, cenšoties neievietot bankas karšu akreditācijas datus neuzticamās vietnēs un neveikt maksājumus no neaizsargātām ierīcēm.» Lai iepirkšanos internetā padarītu drošu, Kaspersky Lab iesaka izmantot kiberdrošības risinājumu, kas var aizsargāt tiešsaistes darījumus un uzturēt iepirkšanās kontu drošību. Citas ziņas no pārskata «No svētku priekiem līdz paroļu panikai: naudas pārvaldība tiešsaistē Ziemassvētkos» var atrast šajā lapā. |
|
|
|||
