Lai
ikdienā parūpētos par savu drošību uz ceļa, reizēm pietiek ar
pavisam elementāru drošības pasākumu ievērošanu, par ko steigā
mēdzam piemirst. Lūk, septiņi vērtīgi Ceļu satiksmes drošības
direkcijas (CSDD) un Valsts policijas padomi* senioriem, kas noderēs
ikvienam gājējam.
-
Izvēlies
drošu vietu ceļa šķērsošanai!
Brauktuvi
atļauts šķērsot pa gājēju pāreju vai krustojumos pie zaļās
gaismas. Ja tuvumā pārejas un krustojuma nav, šķērso ceļu
vietās, kur ir laba pārredzamība.
-
Pa
kreisi, pa labi, pa kreisi!
Pirms
šķērso ceļu, pārliecinies par drošību, paskatoties pa kreisi,
pa labi un vēlreiz pa kreisi.
-
Pārliecinies,
vai tev tiek dots ceļš!
Pirms
gājēju pārejas šķērsošanas pārliecinies, vai
transportlīdzekļa vadītājs tevi ir pamanījis un spēs nobremzēt.
-
Ievēro
virzienu!
Pa
brauktuves malu vai ceļa nomali ej pretēji transportlīdzekļu
braukšanas virzienam.
-
Esi
redzams!
Diennakts
tumšajā laikā nēsā gaismu atstarojošu vesti vai apģērbu ar
atstarojošiem elementiem.
-
Nekautrējies
lūgt palīdzību!
Ja
jūties nepārliecināts vai ir slikta pašsajūta – lūdz
palīdzību līdzcilvēkiem. Viņi tev noteikti palīdzēs!
-
Izvēlies
piemērotus apavus!
Labākai
stabilitātei der atcerēties arī par laikapstākļiem atbilstošu
apavu izvēli, pievēršot uzmanību to slīdamībai.
“Drošas
satiksmes pamatprincipi ir jāievēro ikvienam tās dalībniekam, jo
to veidojam katrs atsevišķi un visi kopā. Par savu drošību
vislabāk var parūpēties katrs pats, atceroties par vienkāršu
noteikumu ievērošanu. To CSDD kopā ar Valsts policiju regulāri
atgādina gan transportlīdzekļu vadītājiem, gan arī gājējiem.
Ir vietas, kur droša ielas šķērsošana prasa papildu laiku, tomēr
jāizvērtē, vai risks, pārkāpjot noteikumus un saīsinot ceļu,
beigās neizrādās dzīvības vērtībā,” aicina CSDD Sabiedrisko
attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors.
Valsts
policijas veiktajā padziļinātajā pētījumā iezīmējas būtiskas
atšķirības starp smagi cietušajiem gājējiem vecumā virs 60
gadiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem. Proti, vairāk nekā
trešdaļa jeb 38% smagi cietušo gājēju ir vecumā virs 60 gadiem.
Seniori ir vieni no neaizsargātākajām gājēju grupām satiksmē,
tāpēc pirmo reizi Latvijā uzsākta informatīva drošības kampaņa
gājējiem senioriem “Strauja sirds, bet kājas lēnas”.
Valsts
policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds
Krapsis norāda, ka pētījumā arī atklājas, ka katrs trešais
gājējs seniors negadījumā ar smagām sekām cietis savas vainas
dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes
noteikumu neievērošana.
“Šīs
kampaņas mērķis ir pievērst uzmanību tieši tiem gājējiem,
kuri nezināšanas dēļ vai apzināti pārkāpj ceļu satiksmes
noteikumus – izvēlas riskēt dažus metrus no gājēju pārejas un
citur pārliecībā, ka viņus visi redz un automašīnas piebremzēs.
Tomēr svarīgi atcerēties, ka arī šoferis ir tikai cilvēks, kurš
var nepamanīt un laikus nenoreaģēt. Vienlaicīgi turpinām uzrunāt
arī autovadītājus un citus satiksmes dalībniekus, atgādinot, ka,
kopīgi ievērojot satiksmes noteikumus, negadījumu skaits būtiski
samazinātos,” norāda N. Krapsis.
Pavisam
kopā šogad līdz 21.janvārim ceļu satiksmes negadījumos
iekļuvuši 56 gājēji, no tiem 14 personas ir vecumā virs 60
gadiem. Traumas guvuši 11 seniori, bet bojā gājis viens cilvēks.
Tāpat jāatzīmē, ka šogad bojā gājis arī viens seniors
velosipēdists.
Jāatzīmē,
ka 14 negadījumos iesaistītajiem senioriem transportlīdzekļa
vadītāja apliecība bija izsniegta tikai septiņiem. Tas norāda,
ka, iespējams, adekvāti novērtēt savas uzvedības riskus un
situāciju ir daudz grūtāk, ja nav bijusi iespēja pašam vadīt
transportlīdzekli, proti, saprast redzamības aspektus un
bremzēšanas ceļa garumu.
*Ar
Jāņa Rozes grāmatnīcas atbalstu padomi grāmatzīmes veidā būs
pieejami senioriem Jāņa Rozes grāmatnīcās visā Latvijā.
Satiksmes
drošības kampaņu “Strauja sirds, bet kājas lēnas” organizē
Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju,
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcu, Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienestu, Jāņa Rozes grāmatnīcu,
Rīgas Aktīvo senioru aliansi un Autotransporta direkciju. Kampaņa
tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju
biroja līdzekļiem.
