Dienas kļuvušas garākas un saulainākas, tādēļ
čaklākie dārzkopji noteikti jau aizraujas ar sēšanas un dēstu
audzēšanas darbiem. Ko un kā pareizi sēt, kam pievērst uzmanību, lai
dēsti sekmīgi izaugtu? Uz šiem un citiem dārzkopju jautājumiem atbild veikala “Dārza bodīte” pārdevēja Aija Jāņkalne.
– Marts ir pirmais pavasara mēnesis, kad telpās var sākt sēt sēklas dēstu audzēšanai. Ar ko šis darbs būtu jāsāk?
–
Lai sāktos sēšanas darbi, atliek vien īstenot savas idejas, doties uz
sēklu veikalu, iegādāties sēklas, augsni, un darbiņš var sākties. Ļoti
svarīgi ir iegādāties labas sēklas, un labas ir gan profesionālās, gan
amatieru šķirnes. Cilvēkam pašam sev pareizi jānodefinē, ko viņš
iecerējis izaudzēt, tad atliek vien izvēlēties piemērotāko no plašā
piedāvājuma.
– Kuras būs vispiemērotākās dienas sējai?
– Sējot
svarīgi būtu ievērot, lai sējas laiks būtu augošā mēnesī, tuvāk
pilnmēnesim, bet ne pašā pilnmēness dienā, vai arī dažas dienas pēc
pilnmēness.
– Pavasarī cilvēki alkst pēc dabīgajiem vitamīniem,
ko organisms pa ziemu ir iztērējis, tādēļ dažādus diedzējumus iegādājas
veikalā. Tomēr tos iespējams izaudzēt arī pašiem. Kā iesakāt rīkoties?
–
Jā, diedzējamās sēklas ir labs vitamīnu avots dīgstu lietošanai
pārtikā. Dīgstos viskoncentrētākajā veidā ir vitamīni, šķiedrvielas,
antioksidanti un citas vielas, tie satur maz kaloriju, bet daudz
šķiedrvielu un vitamīnu. Diedzēt sēklas var istabā uz palodzes. Lai
mājās vienmēr būtu svaigi dīgsti, diedzējamās sēklas ieteicams likt
diedzēties ar divu, trīs dienu intervālu. Dīgstu lietošana uzturā
pozitīvi ietekmē organisma imunitāti, dod papildu enerģiju, uzlabo
vielmaiņu, veic organisma attīrīšanu un palēnina novecošanās procesus.
Tos var lietot gan svaigā veidā kā piedevu salātiem, biezpienam, zupām
vai tāpat uzbērt uz maizes, gan arī izmantot zivju un gaļas ēdienu
pagatavošanai un dekorēšanai. Savukārt izdīgušas sēklas un graudus glabā
ledusskapī, jo aukstums apstādina augšanas procesu, un tos droši var
uzglabāt pat četras dienas.
– Kādu augu sēklas būs piemērotas diedzēšanai un dīgstu lietošanai uzturā?
–
Diedzēt var baltās un melnās sinepes, brokoļu sēklas, sierāboliņu,
kolrābjus, sarkanos kāpostus, sēklu maisījumus ar pikantu garšu, arī
miežus, kviešus, rukolu, kreses, redīsus, sarkanos redīsus, saulespuķes,
lēcas, soju un citu. Jāatceras tikai, ka nedrīkst diedzēt kodinātas vai
citādi ķīmiski apstrādātas sēklas. Lai sēklas dīgtu, vajadzīgs vien
ūdens, attiecīga temperatūra, skābeklis un gaisma. Sēklas var diedzēt
vienkārši, izmantojot stikla trauku un marli, vai iegādājoties
dārzkopības veikalos īpašas diedzēšanai paredzētas ierīces.
– Kuri no dārzeņiem martā būtu jāsēj pirmie?
–
Martā no dārzeņiem vēlams iesēt papriku, jo šie augi ir ilgi augoši.
Paprika jāsēj aptuveni divas nedēļas ātrāk nekā tomāti. Tātad paprikai
jābūt jau iesētai, jo tagad, marta vidū, jāsēj jau tomāti, ja gribam tos
baudīt vasaras pilnbriedā. Paprikas stādi arī aug nedaudz lēnāk kā
tomātu stādi. Ja tomāti tiks iesēti marta vidū, izstādīt tos
neapkurināmā siltumnīcā varēsim maija vidū. Savukārt gurķu stādi
labvēlīgos apstākļos aug salīdzinoši ātri, un tie izstādāmi būs pēc
aptuveni 21 līdz 25 dienām. Tomātu, paprikas sēklas sēj kastītēs kūdras
substrātā izklaidus vai rindiņās. Sēklas apber ar piecus līdz septiņus
centimetrus biezu kūdras kārtiņu. Kastītes novieto siltumā, bet
jāatceras, ka kūdra veidos cietu virskārtiņu, kas var kavēt sēklu
dīgšanu, tādēļ augsne regulāri jālaista. Kad sēkliņas sadīgst, jaunajiem
augiem temperatūru par pāris grādiem samazina, lai tie neizstīdzētu.
Optimāli būtu, ja temperatūra telpā ir +20o C dienā un +16o C naktī. Pēc
sadīgšanas jaunos augus aprasina ar siltu un tīru ūdeni. Augsni uztur
mitru, bet nedrīkst ne pārlaistīt, ne iekaltēt.
– Kad izaugušo papriku un tomātus varētu izstādīt jau siltumnīcā?
–
Vairums dārzkopju stādus stāda neapkurināmās siltumnīcās laikā, kad
jaunos augus vairs tik ļoti neapdraud nakts salnas un augsne ir
iesilusi. Tomātiem un paprikai tiem vajadzētu būt +12o C, gurķiem +12o C
līdz +14o C. Gurķu, tomātu un paprikas stādus nedrīkst stādīt
neiesilušā augsnē, jo tad stāds sāks nīkuļot un aizies bojā. Tas
noteikti jāņem vērā, un nevajadzētu stādīt ātrāk par 12., 14. maiju, ja
vien pirms tam nav bijis ilgstošs siltuma periods, jo augsne iesilst
lēnāk nekā gaiss siltumnīcā. Pavasarī naktis vēl mēdz būt aukstas, tādēļ
saulainajās pavasara dienās siltumnīca jāvedina, jo tā būtiski uzkarst,
bet naktī strauji atdziest.
– Vai martā vēlams sēt tikai papriku un tomātus, vai tomēr vēl arī citus dārzeņus?
–
Martā dēstiem var sēt arī brokoļus, ziedkāpostus, kāpostus, puravus,
vēlāk arī gurķus. Arī sīpolu stādīšana nav nokavēta, lai iegūtu sulīgos
lociņus. Šim nolūkam sagatavojam kaseti ar augsni, iestādām sīpolus,
liekam gaismā uz palodzes, un svaigie vitamīni pavisam drīz būs rokas
stiepiena attālumā. Ja izdīgušie lociņi tiks visai ātri apēsti, tos var
atkal audzēt no jauna. Sīpolus var ielikt arī burciņā ar ūdeni, tad loki
izaugs vēl ātrāk, nekā stādot kasetēs.
– Kā zināt, kuras no vasaras puķēm varētu sākt sēt kastītēs dēstiem, lai tās līdz stādīšanai ārā nepāraugtu, neizstīdzētu?
–
Aptuvenos sēšanas un dēstu stādīšanas laikus būtu jānolasa uz sēklu
iepakojuma, jo dažādām šķirnēm tie var būt atšķirīgi. Puķes audzēšanai
no sēklām iespējams izvēlēties no ļoti plaša klāsta. Katru gadu
dārzkopības veikalos parādās arvien krāšņāks vasaras puķu sēklu
piedāvājums, tāpēc noteikti savā pirkumu sarakstā jāiekļauj arī tās,
tikai jāpievērš uzmanība tam, lai puķes, tāpat kā citi augi, būtu
piemēroti audzēšanai mūsu klimatiskajos apstākļos. Martā varam sēt
balzamīnes, kohijas, lauvmutītes, petūnijas, salvijas, verbenas, mēneša
beigās – arī asteres, flokšus, smaržīgo tabaku un citas.
– Kad būs īstais laiks sēt garšaugus?
–
Agrākai zaļumu ražai podos var sasēt pētersīļu un seleriju saknes.
Garšaugu un salātu audzēšanai īstais laiks tos sēt būs marta
beigās. Garšaugu piedāvājums ir gana plašs – estragons, timiāns,
baziliks, rukola un citi aromātiski zaļumi, kas noderēs dažādu ēdienu
papildināšanai. Garšaugus un salātus var sēt kastītēs, iebirdinot
sēkliņas, bet neapberot tās ar zemi. Virsū var uzlikt plēvi, lai sēklām
ir siltāks un zeme nekļūtu pavisam sausa.
– Veikalos jau pārdošanā
ir arī dažādu vasaras puķu gumi un sīpoli. Kā rīkoties ar tiem, ja esam
iegādājušies, bet ārā vēl ir sniegs un zeme sasalusi?
– Iegādājoties
dāliju, liliju, peoniju gumus, tos var ielikt podā, kas piepildīts ar
substrātu, un novietot vēsā telpā, ledusskapī vai pagrabā. Dālijas ārā
stāda maijā, kad zeme ir pietiekoši sasilusi un salnu parādīšanās vairs
nav tik iespējama. Jāatceras, ka šīm dārza puķēm kaitēs pat par diviem
grādiem zemāka temperatūra. Savukārt, stādot lilijas, jāuzmanās, lai
nenolauztu izaugušos asnus, ja tādi būs jau parādījušies.
(aluksniesiem.lv)
