Kad veikalos vai pa tālruni noziedojam kādu naudiņu labdarības akcijā “Paēdušai Latvijai”, laikam jau tobrīd neviens īsti neaizdomājamies, ka šie santīmi vai latiņi ir tik ļoti svarīgi, jo par šo naudiņu var iegādāties pārtikas pakas ģimenēm, kuras vairs nespēj pabarot savus bērnus un paēst paši, taču atliek ieskatīties šīs akcijas mājas lapā internetā un saproti, ka situācija ir vienkārši šausminoša. Šobrīd mūsu valstī jau esot 11 067 ģimenes, kas ir nonākušas bezpalīdzīgā situācijā, un katru mēnesi portālā “ziedot.lv” tiek saņemti 2000 jauni iesniegumi.
Kāda māte izvēlas sūtīt bērnus internātskolā, lai vismaz pa nedēļu viņi būtu paēduši, jo mājās nav pat maizes rieciena. Citā ģimenē māte pēc algas saņemšanas dodas iepirkt lētos produktus – nopērk, piemēram, cūku ādas, ko samaļot pievieno ēdieniem un tas dod sāta sajūtu. Šī ģimene decembrī esot pārtikas paku saņēmusi, bet janvārī vairs to saņemt nevar, jo pietiek tikai tiem, kas pirmo reizi iesnieguši iesniegumu.
Vēl kādas mātes sirds lūzt, kad nākas paņemt mazāko bērnu krātos santīmus, lai iegādātos kaut ko ēšanai. Šādu un līdzīgu stāstu ir ļoti daudz un šķiet, ka to būs vēl vairāk.
Bet vai tas rūp kādam no tiem, kas ir tur augšā? Kāds mūsu ministrs pirms kāda laika teica, ka pēc kredīta nomaksas viņam atliekot vien 500 lati un ar tiem viņam nepietiekot, lai uzturētu ģimeni ar trim bērniem. Bet ko teikt tiem, kam nav vispār ko ēst?
Taču laikam jau paēdušais nekad nesapratīs neēdušo. Diemžēl. Lai gan varbūt dažam labam vajadzētu beidzot nolaisties no saviem augstumiem un iejusties šo cilvēku ādā, varbūt tad mūsu valstī kaut kas mainītos.
