Kāpēc ir labi pedagogi un arī nekam nederīgi? Vieniem rūp bērniem iemācīt apgūt zināšanas, citiem rūp tikai alga. Tieši viņi skaļi bļauj par mazajām algām, bet viens otrs pat tagadējo algu nav pelnījis!
Man bieži gadās būt skolās. Nesen biju kādā novada skolā un bez pārspīlējuma teikšu, ka nevarēju saprast, kur atrodos! Starpbrīdī visi kliedz, cik spēka. Meitenes lec zēniem mugurā. Lielie lamājas, arī mazie cenšas sev pievērst uzmanību. Palaikam pa koridoru aiziet kāda skolotāja, turpat ir arī direktores kabineta durvis. Ko tad te var runāt par tādu kā skolu, audzināšanu, cieņu, skolotāja, direktores autoritāti? Ko viņi runā audzināšanas stundās? Par ko maksājam mēs, nodokļu maksātāji?
Ir skolas, kurās piekopj praksi – piesakās vadīt vairākus pulciņus, bet īstenībā nodarbības nenotiek. Neviens nekontrolē. Vai tiešām mēs, latvieši, esam tik zemu kritusi tautiņa? Neaudzināti!
Un nevar balstīties tikai uz ģimeni, skolai arī ir savs tēls! Es domāju, ka mācību kvalitāti būtu pienākums kādam vērtēt, analizēt. Saka, ka lauku skolas jāsaglabā. Bērnu ir maz, pie katra skolotājs stundā pieiet, bet kāpēc no astoņiem bērniem klasē pieci ir nesekmīgi? Esmu pat runājusi ar skolotājiem un bieži dzirdējusi, ka par to nemaksā. Pastāv klases priekšā un ar to stunda novadīta.