Kopumā Latvijā dzīvo 6902 Kristapi
Kristaps Akmentiņš, kurš par gulbenieti sevi dēvē sešus gadus, vakar tuvinieku lokā svinēja vārdadienu. Viņš atzīst, ka ne katru gadu sanāk nosvinēt vārdadienu. Ja ir brīvs laiks, tad svinot, bet ja ir aizņemts darbos, tad ne.
Vārdadienas gaviļnieks stāsta, ka tikai tagad vecākus ir iztaujājis, kāpēc viņi izvēlējušies vārdu Kristaps. “Vecāki pētījuši kalendāru un atzīmējuši tos vārdus, kuri ir iepatikušies. Vārds Kristaps bija tas, kurš patika abiem vecākiem, līdz ar to man tika dots šis vārds. Tad, kad vārds tika piereģistrēts, tika rīkotas lielas svinības, uz kurām sabrauca kopā visi radinieki,” stāsta puisis un piebilst, ka viņam patīk vecāku izvēlētais vārds.
Vārdu pētnieks Gunnars Treimanis par Kristapiem saka, ka viņiem piemīt liela atbildības sajūta. Viņi spēj mīlēt un satikt ar saviem tuviniekiem. Cilvēki ar zelta rokām. Veikli un zinoši savas profesijas pārstāvji. Prot konkurēt ar pārējiem. Labprāt ironizē par neveiksminiekiem un slaistiem. Īsts biznesmeņa tips ar goda izpratni. Uzzinot sava vārda skaidrojumu, Kristaps sava vārda skaidrojumam piekrīt tikai daļēji.
Skolas laikā Kristaps bija pieradis, ka skolotāji un draugi viņu sauc par Kasparu.
“Tā pieradu, ka beigās arī atsaucos uz Kasparu. Domāju, ka pamatskolā tikai tā būs, bet tad, kad devos mācīties uz arodvidusskolu Smiltenē, tur notika tas pats. Arī tur mani sauca par Kasparu. Es par to neapvainojos,” stāsta Kristaps.
Pēc profesijas viņš ir automehāniķis. Kamēr mācījies, šī profesija Kristapu ļoti interesējusi. Prakses laikā pabijis vairākos servisos, bet, kad skolu pabeidzis, sapratis, ka šajā jomā īsti strādāt nevēlas. Kristaps ir strādājis dažādus darbus. Ilgs laiks nostrādāts arī celtniecībā, bet tagad – par apsargu.
Tā kā Gulbenes pusē šobrīd ir diezgan grūti atrast iespējas, lai varētu darboties un labi nopelnīt, tad Kristaps apsver iespēju doties uz Madonu, jo tur dzīvo viņa vecāki un arī pats nāk no Madonas (bet dzimis ir Jēkabpilī), vai arī kopā ar ģimeni – sievu un mazo dēliņu Ralfu, doties prom no Latvijas un meklēt iespēju strādāt citā valstī. Kristaps atzīst, ka nevēlas braukt prom no dzimtenes, būs žēl, ja nāksies to darīt, bet apstākļi spiež.
Brīvajā laikā viņš labprāt dodas slēpot vai arī iet pastaigās kopā ar dēlu, lai sieva varētu atpūsties no ikdienas rūpēm. Bet vislabāk viņš jūtas, ja var doties makšķerēt.
“Agrāk ļoti aizrāvos ar makšķerēšanu. Tiklīdz bija brīvdienas, tā es prom uz kādu ezeru. Lielākais loms – astoņus kilogramus smags sams, kuru noķēru Aiviekstē. Tagad gan kādus trīs gadus nav sanācis aizbraukt pamakšķerēt,” stāsta Kristaps.
