Mēs, izglītības profesionāļi,
esam par izglītības satura reformu. Ir radies mīts, ka satura
reforma nevar notikt bez sešgadnieku reformas, bez skolu
optimizācijas, bez minimālā bērnu skaita noteikšanas klasēs un
citiem formāliem parametriem. Arī mācības valsts valodā ir
būtiski svarīgas Latvijai, bet tam nav sakara ar izglītības
saturu. Saturs ir par to, ko un kā mūsdienās mēs darām mācību
stundās. Ierosinātajos likumu grozījumos satura reforma ir
apkrauta ar liekām birokrātiskām detaļām, kas kavē jaunās,
mūsdienīgās satura reformas īstenošanu.
Vismazāk satraucas skolēni
Uzskatu, ka izglītības satura
reformas īstenošana ir kritiski svarīgs Latvijas uzdevums, turklāt
tā jāsāk šodien visos izglītības sistēmas līmeņos. Tai ir
jānotiek tagad. Jaunais, kompetenču (lietpratības) pieejā
balstītais mācību saturs ir viena no aktualitātēm ne vien
pedagogu, izglītības iestāžu vadītāju un valsts amatpersonu
vidū, bet arī vecāku un pat vecvecāku vidū. Interesanti, ka
skolēni, atšķirībā no iepriekš pieminētajām grupām, par
Skola2030
projektu satraucas vismazāk un, šķiet, pat reizēm, ar lielu
interesi vēro notiekošo.
Skola2030
paredz jaunā mācību satura ieviešanu atbilstoši mūsdienu
prasībām ar mērķi koncentrēties ne tikai uz atsevišķu zināšanu
iegaumēšanu un izprašanu, bet arī spēju integrēties mūsdienu
mainīgajā pasaulē, jo, kurš gan spēj pateikt, kādās profesijās
strādās šodienas pirmklasnieki un tie, kuri vēl tikai uzsāk
bērnudārza gaitas.
Cik jauna ir “jaunā pieeja”
Te nu liela daļa pedagogu, kuri
piedalās projekta aprobācijā, kā arī tie, kuri par to dzirdējuši
no kolēģiem vai medijiem, brīnās, vai tas ir vajadzīgs, vai
lietderīgs, kurp tas ved un kas no tā iznāks. Bieži ir nācies
klausīties, ka nekā jauna šajā pieejā nav, ka tā ir tik vien kā
aizgūta no ārvalstīm un ka patiesībā rada tikai apjukumu skolu,
skolotāju un sabiedrības vidū. Jāpiekrīt, arī pārstāvot vienu
no pilotskolām, es pati esmu uzdevusi sev jautājumu, vai patiesi
viss ir vajadzīgs un pareizs, tomēr, jāteic – lai arī pati
projekta ieviešana patiešām prasa skaidrāku iesaistīto pušu un
sabiedrības informēšanu, patiesībā ir iesākta visnotaļ pareizi
– ar pedagogu domas maiņu.
Jau kopš aizvadītā gada
vasaras 100 projektā iesaistītās pilotskolas regulāri tiekas
skolas komandu mācībās, kur gūst priekšstatu par projekta
mērķiem un to, kā tos sasniegt. Tāpat skolu komandas intensīvi
strādā ārpus mācību semināriem, proti, regulāri sanāk kopā,
ģenerē idejas, jā, arī izmēģina, kā iespējami labāk sasniegt
katras skolas individuāli izvirzīto mērķi. Vēlāk, atkal
tiekoties skolu komandu mācībās, dalībnieki iepazīstina ar
paveikto, pārskata izstrādātos plānus un nosaka nākamos
uzdevumus mērķa sasniegšanai. Manuprāt, tieši šī –
savstarpējā sadarbība gan vienas skolas skolotāju, gan dažādu
skolu starpā, ir visnotaļ būtisks aspekts veiksmīgai pārmaiņu
ieviešanai, kas līdz šim ir iztrūcis vai pamatā ir pildīts
visai formālā veidā.
Noturēt bērnu interesi par
apgūstamo mācību vielu
Tā kā šobrīd jaunais mācību
saturs sākumizglītībā un pamatizglītībā ir iesniegts
caurskatīšanai ministrijā, nākamajā mācību gadā projektā
iesaistītās pilotskolas aprobēs jau konkrētu produktu – jauno
mācību standartu, tāpēc nav brīnums par to, ka šis gads ir
ticis veltīts tieši skolu – to vadītāju un skolotāju – domas
ievirzīšanai “pareizajā virzienā”. Jo paralēli tam, kas tiek
mācīts skolā, ne mazāk būtisks ir veids, kā sasniegt
nepieciešamo rezultātu, kā mācīt. Vai esam aizdomājušies, cik
patiesībā mēs, skolotāji, reizēm maz ļaujam skolēniem domāt
un izzināt pašiem? Jā, caur kļūdām, caur mēģinājumu un
pētniecības metodēm zināšanu apguves process ir laikietilpīgāks,
tomēr tieši šādas zināšanas būs nostiprinājušās skolēnos,
turklāt būsim veicinājuši viņos ne tikai spēju nosaukt un
atpazīt, bet arī prasmīgi lietot, izvērtēt un beigās izjaukt,
lai, iespējams, radītu ko pavisam jaunu, kā arī, vistcamāk,
spēsim noturēt viņu interesi par apgūstamo mācību vielu.
Iesaku izkāpt no mūsdienās
ērtās virtuālās vides
Mēs nevaram radīt idejiski
jaunu transportlīdzekli, to būvējot ar veciem paņēmieniem un pēc
jau pārbaudītas instrukcijas. Tieši tāpat mēs nekad nebūsim
spējīgi skolēnus rosināt domāt radoši, radīt inovācijas un
risināt nestandarta problēmas, kamēr paši neiziesim no savas
komforta zonas un nemeklēsim veidus, kā saglabāt kvalitatīvu
pamatzināšanu nodrošināšanu kopā ar dziļu izpratni par
apgūstamo mācību vielu. Tāpēc, mīļie kolēģi, būsim
pacietīgi projekta ieviešanas procesā un raudzīsim, kā jaunais
saturs izskatīsies reālā skolas vidē nākamajā gadā, bet
projekta ieviesējiem iesaku biežāk izkāpt
no mūsdienās tik ērtās virtuālās vides un skaidrāk izklāstīt
projekta būtību un tajā notiekošos procesus sabiedrībai.
Ko jaunais mācību saturs
paredz citādi?
Viens no tā mērķiem nešaubīgi
ir bijis mazināt skolēnu noslogotību un atslogot visnotaļ
pārblīvēto standartu. Ir grūti spriest, vai šis mērķis
patiešām ir sasniegts, jo joprojām mācību priekšmetu standarti
paredz lielu apjomu apgūstamās vielas. Visdrīzāk, ka, raugoties
no mācību stundu plānojuma, joprojām skolēna diena skolā
izskatīsies visai līdzīgi, un visdrīzāk, ka mācības vismaz
tuvākajā nākotnē lielākoties norisināsies mācību kabinetos.
Mācību saturs ir kļuvis
daudzdimensionāls
Tomēr, raugoties uz izmaiņām,
redzam, ka jaunais mācību saturs ir veidots, ne vairs
koncentrējoties uz to, cik daudz un kādā apjomā jāapgūst
attiecīgajā mācību priekšmetā, bet tieši no skolēnu vajadzību
skatpunkta. Beidzot skolēns ir mācību procesa centrā ne tikai
formāli, bet arī skaidri saskatāmi no mācību priekšmetu
standarta viedokļa. Katra mācību priekšmeta standartā ir “Lielās
Idejas”, kas nosaka sasniedzamos rezultātus – lietpratību –
skolēnam, beidzot pirmsskolu, 3., 6., 9. un 12. klasi, tomēr
skolotājiem un skolām ir piešķirta visai liela autonomija,
izvēloties, kā šos rezultātus sasniegt, atbilstoši skolēnu
vajadzībām un mūsdienīgas lietpratības izglītībai. Arī pats
mācību saturs ir kļuvis daudzdimensionāls, to veido ne tikai
pamata prasmes mācību priekšmetos un jomās, bet arī caurviju –
pašizziņas un pašvadības, domāšanas un radošuma, sadarbības
un līdzdalības, digitālas – prasmes, kā arī ieradumu
nostiprināšana un vērtību un tikumu stiprināšana mācību
procesā.
Šādā veidā mums bija
jāstrādā jau sen
Jā, šādā veidā mums bija
jāstrādā jau sen, un tikai retais skolēns spēj pateikt, kāpēc
viņam skolā jāapgūst kāds no tematiem bioloģijā, jāraksta
pārspriedums valodas stundā vai jāizpilda kāds no sporta
normatīviem. Tāpēc skaidra reālu, bet augstu mērķu izvirzīšana
skolēniem ir vēl viena būtiska jaunās pieejas komponente. Šodien
bieži skolēna vienīgā motivācija ir tikai vērtējums, lai gala
rezultātā tiktu pabeigta skola vai attiecīgais posms tajā, un
tādēļ mums ir jāļauj skolēniem noticēt, ka ikviens no viņiem
spēj sasniegt vairāk un ka ikvienam no viņiem ir iespējas
tiekties uz izaugsmi. Spēja domāt par savu mācīšanos arīdzan
nereti ir atstāta novārtā, jo vienmēr ir bijis par maz laika, lai
patiesi iedziļinātos, cik daudz katrs no skolēniem klasē ir
“paņēmis” no stundās mācītā un kā viņiem palīdzēt
sasniegt vairāk. Parasti novērtējumu skolēns saņem kā gala
rezultātu – vērtējumu pārbaudes darbā, tomēr skolēnam ir
svarīgi saņemt vērtējumu visa mācīšanās procesa laikā, jo
tikai tā viņš ir spējīgs uzlabot savu sniegumu. Tātad
vērtēšanai pēc būtības ir jākļūst atbalstošai.
Izvirzīt augstus mērķus un
virzīties uz to īstenošanu
Protams, kā jau katrs
jaunievedums,
arī šis projekts neiztiek bez kļūdām, dažbrīd šķietami
utopiskām idejām, tomēr mums visiem ir jāatceras, ka labu
rezultātu sasniegšana ir iespējama tikai, izvirzot augstus mērķus
un virzoties uz to īstenošanu. Jebkurām, pat vispārdomātākajām
pārmaiņām ir vairāki riski, uz kuriem būtu arī jānorāda,
tomēr, vai tāpēc, ka tādi pastāv, mēs bremzēsim procesu, tikai
bažījoties par nezināmo? Nākamais gads rādīs, vai izdosies
projektā paredzēto iedzīvināt reālajā skolas vidē.
Mācību gada izskaņā novēlu
katram pedagogam, skolas vadītājam un vecākiem apdomāt, kā mēs
spēsim aizvest Latvijas jauno paaudzi progresīvā, ar skatu nākotnē
vērstā virzienā. Esmu par satura reformu!
