Uz galda stāv divas avīzes – 13.februāra „Latvijas Avīze” ar rakstu „Draud ar bērnudārzu slēgšanu” un 14.februāra „Dzirkstele” ar rakstu „Piedāvā jaunu ideju”.
Grūti klusēt un neizteikt savu viedokli.
Jaungulbenes pagasta pirmsskolas izglītības iestādi „Pienenīte” sāku vadīt 1990.gadā – laikā, kad bruka vecā valsts un sāka veidoties mūsu jaunā, neatkarīgā, brīvā Latvijas valsts. Arī tajā laikā daudzviet Latvijā tika slēgti bērnudārzi (vai to vajadzēja?). Šajos 19 gadosm bērnudārzi ir pierādījuši savu nepieciešamību.
Pateicoties pagasta finansēšanai, iestādes darbinieku godprātīgajam darbam, bērnu vecāku atbalstam, bērnudārzs ir sakārtots atbilstoši prasībām (nomainīts jumta segums, logi, ārdurvis, grupiņās atjaunots grīdas segums, iegādātas jaunas mēbeles, sakārtots virtuves bloks, iegādāts sporta inventārs, mācību līdzekļi utt). Bērni dzīvo siltā, sakārtotā, mājīgā vidē. Tā ir arī visos pārējos rajona bērnudārzos.
Vai tiešām kāds priecāsies, ka šīs ēkas pārvērtīsies par graustiem (kā ir noticis ar kolhozu fermām un citām celtnēm)?
Kuram „gudrajam” prātam radusies ideja, ka, lūk, bērnudārza audzinātājām nepienākoties godpilnais nosaukums – skolotāja? Ka tās audzinātājas tik tādas bērnu pieskatītājas vien esot! Vai kāds no šiem „gudrajiem” prātiem ir iegājis bērnudārzā un rūpīgi paskatījies, kas tur notiek?
Bērnudārza audzinātājai jāpārzina vismaz desmit mācību priekšmetu saturs, jāzina tas pašai, jāprot tas pasniegt atbilstoši bērna līmenim, jāgatavo uzskates līdzekļi, jānoformē grupiņa utt. Perfekti jāzina audzināšanas metodika.
Jā, arī mūsu kolektīvā lielākajai daļai audzinātāju bija ļoti labā Rīgas pedagoģiskās skolas izglītība. Bet tad tika pieprasīta augstākā. Protams, maksājot pašas vai ņemot kredītu, audzinātājas ir ieguvušas augstāko izglītību (daža pat maģistra grādu). Taču izrādās, ka nevienam tas nav vajadzīgs!
„Gudrie” prāti saka – nost ar pedagogiem, lai dzīvo pieskatītāji! Jautājums – kāda augstskola mums būs jābeidz tagad, lai varētu strādāt un saņemt vismaz iztikas minimumu? Otrais jautājums – vai kādam ir tiesības tā vienkārši pieņemt lēmumu – audzinātāja nav pedagogs? Trešais jautājums – pieņemot šo absolūti nekorekto un pazemojošo lēmumu, vai valdība būs gatava samaksāt par patērēto laiku, līdzekļiem un morālo pazemošanu?
Vai tiešām visiem pirmsskolas pedagogiem jāvienojas un savas tiesības būs jāaizstāv kādā augstākā tiesā?
Dažādas programmas sludina, ka mūsu valsts prioritāte ir bērni un ģimene. Tie ir tikai tukši vārdi, jo patiesība ir gluži pretēja. Brīdī, kad ir tik smagi, vajadzētu palīdzēt ģimenēm bērnu audzināšanā (piemēram, palielināt pabalsta naudu), bet valstsvīri rīkojas pretēji! Kāpēc mūsu valstsvīri ir tik tuvredzīgi? Krīze beigsies (tā taču jādomā!), un tad atkal meklēsim ceļu, lai atjaunotu sagrauto. Kādu nākamo paaudzi mēs izaudzināsim?
Ar bažām gaidām novada domes velēšanas un reālo dzīvi novadā. Ļoti ceram, ka ievēlētie 17 novada domes deputāti būs zinoši un godprātīgi cilvēki, kuru redzesloks sniegsies tālāk par novada centru Gulbeni. Mēs labi atceramies, ka novada veidošanas motīvs bija – cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana. Cilvēki vēl dzīvo arī Jaungulbenē, Litenē, Līgo, Rēveļos…
Un vēl – par piedāvājumu vasarā izmantot arī lauku bērnudārzus. Visām ieinteresētajām pusēm kopīgi risinot šo jautājumu, to iespējams atrisināt. Arī vecāki savstarpēji var sadarboties, piemēram, par bērnu aizgādāšanu uz bērnudārzu.
