Daiga Sirmace: “Padoms nav jātur kā svece zem pūra, lai tā liesma deg!”
Saruna ar Gulbenes skaistumkopšanas salona “Akcents & DS” īpašnieci Daigu Sirmaci notiek vienas kafijas pauzes garumā. Daiga ir maza uzņēmuma īpašniece un vienlaikus – friziere ar stāžu. Ne tikai par to vien “Dzirksteles” intervija ar viņu.
– Frizieres darbam esi atdevusi noteikti jau pusi mūža?
– Man ir laime darīt to, kas man patīk. Frizieres darbs ir mana profesija, kurai esmu palikusi uzticīga. Latvijā esmu starp tiem, kam nav baiļu darīt to, kas patīk. Svarīgi ir uzdrīkstēties. Tas prasa piepūli. Sevišķi tas jūtams ekonomiskās krīzes laikā. Frizieris no malas izskatās smaidīgs cilvēks. Mēs nedrīkstam nesmaidīt! Vai ir gadījies redzēt sapīkušu, īgnu frizieri, niknu? Nē, jo smaids ir mūsu maize. Arī dakteris pacientiem savu slikto garastāvokli neizrāda. Pakalpojumu saņemšanas vieta nav tā, kur var iet izbļaustīties. Ir jādomā labas domas! Frizieris savā ziņā ir kā buferzona, kur viskrasāk jūt visas sociālās negācijas.
Man ir laimējies ar klientiem. Sadarbojamies ar tiem, ar kuriem jūtamies abpusēji labi. Varam sastrādāties! Domāju, ka daudzi mani kolēģi dara tāpat, jo tad viss izdodas. Ja varam saprasties, tad frizieris burtiski uzmin, ko vēlas klients. Protams, reizēm gadās arī kļūdas, jo mēs visi esam tikai cilvēki. Teiciens, ka nekļūdās tikai tas, kas neko nedara, ir patiess.
– Stress par to, kā savilkt galus, tev ir pazīstams?
Šodien jāsaka tā – Dievs dod, lai mazās frizētavas iztur! Septīto gadu esmu ne tikai friziere, bet arī uzņēmēja, man ir pašai savs salons. Esmu ievērojusi, ka uzņēmējdarbībā man ir raksturīgs četru gadu cikls, kas vienmēr ienes kaut ko jaunu, citādu. Atkal ir pagājuši četri gadi, un man atkal gribas pārmaiņas.
(Vairāk lasiet 8.janvāra “Dzirkstelē”)
