Šābrīža galvenā ziņa visos valsts medijos – Latviju pārņēmis sniegputenis, kas vietām plosās kā sniega vētra. Rīgu klāj kupenas 33 centimetru biezumā; mediķi rok ceļus pie pacientiem; sniegs uz pārmijām kavējis vilcienu satiksmi; kavējas lidmašīnu reisi; Rīgā – milzu sastrēgumi, grūti braukt visā Latvijā; skolā aizputināta ceļa dēļ atceltas mācības; veikaliem nepiegādā pārtiku – tie ir tikai daži virsraksti ziņu portālos.
Cīņa ar sniegu ir ne pa jokam. Kamēr tiec līdz vienam galam, jāsāk tīrīt no jauna. Grūti gan sētniekiem, gan ceļu tīrītājiem, gan privātmāju īpašniekiem. Varētu jau pavīpsnāt: sak, vai tad pie mums ziema un sniegs ir kāds jaunums? Bet diemžēl, kā ziema klāt, tā atkal vaimanājam. Tikai šoziem ceļu uzturētājiem ir vieglāk atrunāties – nav naudas! Un ceļi vietām saplūst ar klajumiem, ka ne redzēt, ne saprast, kur braukt, par atļauto ātrumu nemaz nerunājot. Arī mediķi aicina cilvēkus, kuri dzīvo viensētās un kuru mājās guļ slimnieki, iztīrīt piebraucamos ceļus, lai varētu palīdzēt.
Viegli mums nav, bet, salīdzinot ar Lielbritāniju, kuru sniegs nospiedis uz ceļiem, tāds nieks vien ir. Tur cilvēki mašīnās pavada n-tās stundas, jo, piemēram, pilsētā tiek aiztaisīta galvenā automaģistrāle, lidostas slēgtas, restorāni un pārējās ēstuves tukšas, viesnīcas pilnas, mašīnas slidinās pa grāvjiem ar vasaras riepām. Sētnieks nezina, kas ir sniega lāpsta, un nav sagādāta speciālā tehnika. Nabaga briti sūdzas, ka iestājusies smaga dzīve, jo ir auksts un sniegs. Tik respektablā valstī – viens vienīgs haoss. Mēs, latvieši, tomēr šajā ziņā esam rūdītāki, pacietīgāki un apsviedīgāki – sniega lāpstas rokās un rokam!
