Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests (VUGD) līdztekus ikdienas darbam, dzēšot ugunsgrēkus un
veicot glābšanas darbus, steidzas palīgā arī dzīvniekiem, kas
nonākuši nelaimē. Tādēļ, atzīmējot Pasaules dzīvnieku
aizsardzības dienu, VUGD aicina iedzīvotājus pieskatīt un
parūpēties par saviem dzīvniekiem, lai tie nenonāktu
bezpalīdzīgās un bīstamās situācijās.Šogad deviņos mēnešos
ugunsdzēsēji glābēji veikuši vairāk nekā 5136 glābšanas
darbus un 611 reizes saņemti palīgā saucieni gadījumos, kur
palīdzība bija nepieciešama tieši dzīvniekiem. Statistika
liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši
bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem – 354
gadījumos, savukārt 238 gadījumos savvaļas dzīvniekiem un
putniem, bet 19 gadījumos palīdzība bija nepieciešama mājputniem
un mājlopiem.
Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība
bija nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem
dzīvniekiem – šogad 243 gadījumos glābēji steigušies palīgā
dzīvniekiem novados, 213 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 155
gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām. Pilsētās
iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī
ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas, lapsas u.c.
Visbiežāk dažādās likstās
nokļūst tieši kaķi – šogad jau 309 reizes glābēji devās
palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja
tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās
un akās. Nākamie, kam visbiežāk nepieciešama palīdzība, ir
putni – 140 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi,
kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi,
vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram,
ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā,
sapinoties makšķernieku auklās utt. Bieži arī ir izsaukumi uz
glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem,
kopumā 44 reizes, kā arī šogad 38 reizes glābēji steidzās
glābt čūskas, kuras atradās dzīvojamās ēkās un to pagalmos.
Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju
glābēju palīdzība ir nepieciešama tieši meža dzīvniekiem vai
lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši
akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības
nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai
bedrēs – tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika
ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu.
Ne visos gadījumos, steidzoties
palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī
izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks,
kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai
atbrīvota aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos
ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.
VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir
jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem,
lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram,
dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja
logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu
nevar notikt kāda nelaime. Aicinām ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji
glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama
palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai
cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts.
Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē
nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš
nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība
un dzīvība.
VUGD aicina iedzīvotājus
rūpēties par dzīvniekiem tā, lai tie nenokļūtu nelaimē un
viņiem pēc iespējas mazāk būtu nepieciešama glābēju
palīdzība!
