Šodien,
4.oktobrī, tiek atzīmēta Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik dienas
steidzas palīgā vairākiem dzīvniekiem, kas nonākuši nelaimē,
tāpēc aicina iedzīvotājus pieskatīt un parūpēties par saviem
mīļdzīvniekiem, lai viņi nenonāktu nelaimē.
Šogad
deviņos mēnešos ugunsdzēsēji glābēji veikuši vairāk nekā
5506 glābšanas darbus un teju katrs septītais izsaukums jeb 735
gadījumi, kad palīdzība bija nepieciešama tieši dzīvniekiem.
Statistika liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji
palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem
mājdzīvniekiem – 395 gadījumos, savukārt 311 gadījumos
savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 29 gadījumos palīdzība bija
nepieciešama mājputniem un mājlopiem.
Ugunsdzēsēju
glābēju palīdzība ir nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās
mītošajiem dzīvniekiem – šogad 294 gadījumos glābēji
steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 275 gadījumos –
dzīvniekiem Rīgā, bet 166 gadījumos devušies uz citām
republikas pilsētām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne
tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki,
piemēram, čūskas.
Visbiežāk
dažādās nelaimēs nokļūst tieši kaķi – teju puse no
dzīvnieku glābšanas darbiem ir satīti tieši ar kaķiem un šogad
jau 325 reizes glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās
kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai
arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. Nākamie, kam visbiežāk
nepieciešama palīdzība ir putni – 138 gadījumos baloži,
bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles,
stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni bija
nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un
nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās utt.
Bieži arī ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros palīdzība
bija nepieciešama suņiem, kopumā 70 reizes, kā arī šogad 67
reizes glābēji steidzās glābt čūskas, kuras atradās dzīvojamās
ēkās un to pagalmos.
Lauku
reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama
tieši meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir
iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Nereti bez
apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt
mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs – tieši apkārtējo
cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru
izglābšanu.
Ne visos
gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam,
šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram,
gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma
izsišanai sienā, lai atbrīvota aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos
gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.
VUGD
atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par
saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības
dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem
ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas
režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt kāda nelaime.
Aicinām ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem
izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos,
ja dzīvnieks ir slims vai cietis, tad viņam var palīdzēt tikai
veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem,
kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā,
no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta
viņa veselība un dzīvība.
VUGD
aicina iedzīvotājus rūpēties par dzīvniekiem tā, lai tie
nenokļūtu nelaimē un viņiem pēc iespējas mazāk būtu
nepieciešama glābēju palīdzība!
