2016.
gadā korupcijas uztveres indeksā Latvija ierindojās 44. vietā,
taču vēl dažus gadus atpakaļ – ieņēma 43. vietu. Speciālisti
atzīst, ka arī valstīs ar zemu korupcijas līmeni notiek
krāpnieciskie darījumi, piemēram – nekustamo īpašumu nozarē.
Lai
pasargātu atbildīgus darījumu slēdzējus no krāpniekiem,
kompānijas Interbaltija eksperts – Deivids Cjukša, atklāj
populārākās mūsdienu krāpšanas “shēmas”.
Krāpšanās
ar pilnvarām un zemesgrāmatu
“Visbiežāk
krāpnieki rīkojas ar viltotām pilnvarām un zemesgrāmatām”,
stāsta Deivids, “Sākumā ievieto īpašuma pārdošanas
sludinājumu ar visai pievilcīgu cenu. Potenciālajam pircējam
piedāvā slēgt līgumu un veikt pirmo iemaksu skaidrā naudā. Taču
pavisam drīz atklājās, ka pilnvara nav derīga, vai zemesgrāmata
tika viltota. Šādā gadījumā, pircējs zaudē veikto iemaksu.”
Krāpšanās
ar mantojuma dokumentiem
Vēl
viens “izplatīts” krāpšanas veids saistīts ar viltotiem
mantojuma dokumentiem. Ja īpašums pieder mirušam cilvēkam,
pircējam uzrāda viltotos mantojuma dokumentus. Krāpnieki pazūd ar
pirmo iemaksu, kas veikta skaidrā naudā.
“Šahs
un mats trīs soļos” jeb sarežģītākā tipa mahinācijas
“Ar
zemes īpašumiem, var notikt arī sarežģītāka tipa mahinācijas”,
atklāj Deivids, “Ar viltotiem dokumentiem un notāra iesaisti var
tikt nokārtotas mantojuma tiesības. Tad īpašums tiek dāvināts
vai pārdots citam krāpniekam. Un noslēgumā, īpašums tiek
pārdots īstam pircējam. Kad iesāksies tiesas process, vainīgs
nebūs ne pircējs, ne sākotnējais īpašnieks. Taču viens no
viņiem noteikti būs zaudētājs.”
Pārdevējs
uzdodas par īpašnieku
Nepārbaudot
personas dokumentus, tiek noslēgts pirkuma vai rokasnaudas līgums
ar daļēju apmaksu. Vēlāk izrādās, ka persona, ar kuru noslēgts
līgums, ir pilnīgi cita.
Krāpšanās
ar īpašuma domājamām daļām
“Pārdevējs
var piedāvāt norādīt mazāku darījuma summu, bet kaimiņš vai
draugs – izmantot īpašuma pirmpirkuma tiesības. Dažkārt
krāpnieku fantāzijai nepastāv robežu”, atzīst Deivids.
Slēdzot
jebkāda veida darījumus, speciālists aicina darījumu norisē
iesaistīt sertificētus māklerus un vērtētājus, kā arī
izmantot elektroniskus pārskaitījumus.
“Tad
var tiesāties ar krāpnieku. Diemžēl iepriekš saņemto skaidru
naudu būs grūti pierādīt”, atzīst Deivids.
Publikācija
tapusi sadarbībā ar Interbaltija nekustamo īpašumu ekspertiem:
www.ibaltija.lv
