Manu uzmanību pievērsa jautājums, kurš jau vairākas dienas tiek cilāts interneta portālos, proti, par to, ka valsts agresīvos autovadītājus domā sūtīt pie psihologa. Pirmais, kas nāk prātā, – vai tad agresivitāte uz ceļiem…
Šodienas laikraksta numurā ir iespējams iepazīties ar psihologa, policijas pārstāves un autovadītāja komentāriem un viedokļiem par šo jautājumu. Runājoties ar šiem cilvēkiem un pārdomājot viņu teikto, atliek vien piekrist, ka psihologa konsultācijas var palīdzēt tikai tiem, kas to vēlas paši. Bieži vien cilvēka dabu un ieradumus ir grūti mainīt. Domāju, ka ne viens vien ir saskāries ar agresīviem autobraucējiem. Nezinu, vai to konkrētajos gadījumos, ko redzēju, nosaukt par agresivitāti, drīzāk jau par autovadītāja stulbuma izpausmi. Pie gājēju pārejas iedegas zaļā gaisma, jauna māmiņa ar bērniņu ratos sāk iet pāri ielai, bet kāds autovadītājs, kurš stāv vēl aiz kāda cita autovadītāja rindā, pēkšņi spiež uz gāzes pedāļa un nesas… Labi, ka šoreiz viss beidzās labi. Otrs gadījums arī bija līdzīgs. Pie gājēju pārejas, kur nav luksofora, stāv cilvēks. Autovadītājs bremzē, lai palaistu, bet, tiklīdz gājējs ir uzsācis ielas šķērsošanu, nezin kāpēc šis autovadītājs pārdomā un spiež uz gāzes pedāļa. Arī šis incidents beidzās laimīgi. Bet ne vienmēr šādiem gadījumiem ir laimīgas beigas. Ar savu rīcību cilvēki paši rada tik bīstamas situācijas, kuras tajā pašā laikā varētu nebūt.
