Puse
aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bērns maltītes
gatavošanā būtu jāiesaista sākot no 3 – 4 gadu vecuma (47%),
savukārt trešdaļa – jau no pašas mazotnes, pat līdz 2 gadu
vecumam (35%), liecina AS “Dobeles dzirnavnieks” veiktā
aptauja*. Pirmie pienākumi, ko esam gatavi uzticēt mazuļiem, ir
produktu mazgāšana, maisīšana un cepumu formu veidošana. Latvijā
mīt gana drosmīgi vecāki: gandrīz puse jau no 5 – 6 gadu vecuma
bērnus iesaista arī karstu ēdienu pagatavošanā – vārīšanā
un cepšanā.
“Tuvojoties Starptautiskajai bērnu
aizsardzības dienai, vēlamies iedrošināt Latvijas vecākus jau no
mazotnes savas atvases pēc iespējas biežāk iesaistīt maltītes
plānošanā, gatavošanā, pasniegšanā un kopīgā baudīšanā.
Tā iespējams likt pamatus gan bērna drošākai un pastāvīgākai
personībai, gan veicināt ģimenes kopības sajūtu,” saka AS
“Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs un divu bērnu
tēvs Kristaps Amsils.
“Bērni
parasti ar prieku un atbildību vēlas piedalīties ģimenes maltītes
sagatavošanā, taču, baidoties par nekārtību vai spēju tikt galā
ar uzdevumu, mēs mēdzam liegt viņiem iesaisti šajās
aktivitātēs. Neapšaubāmi vienmēr jāizvērtē bērna vecums
un fiziskās spējas, dodot drošus uzdevumus un darba instrumentus.
Lai aizsargātu, ne vienmēr ir jāaizliedz, bieži vien daudz
svarīgāka ir iegūtā pieredze, prasmes un izpratne par to, kā
lietas darāmas,” saka psiholoģe Zane
Avotiņa: “Bērnu dalība
ēdiena sagatavošanā veicina ne tikai fizisko prasmju attīstību,
bet ir arī pozitīvs ieguldījums pašvērtējuma formēšanās
procesā. Turklāt
bērna iesaistīšana ēst gatavošanā veicina veselīgu
ēšanas paradumu attīstību”.
Gandrīz
visi aptaujātie respondenti piekrīt, ka mazuļa iesaiste maltītes
gatavošanā pozitīvi ietekmē gan viņa fizisko, gan garīgo
attīstību, veicina patstāvību un ir svarīga ne vien bērnam, bet
visas ģimenes attiecībām (virs 98%). Tajā pašā laikā domas
dalās par to, vai bērna iesaiste atvieglo maltītes gatavošanu.
Tikai 30% uzskata, ka kopā ar bērniem ēst pagatavot var ātrāk un
ērtāk, vairums redz procesa sarežģīšanos.
“Dobeles
dzirnavnieka” veiktā aptauja liecina, ka pirmās darbības, ko
liela daļa vecāku ļauj mazuļiem palīdzēt vēl nesasniegušiem 2
gadu vecumu, ir augļu un dārzeņu mazgāšana, produktu izņemšana
no skapīšiem, maisīšana un cepumu formu veidošana. 3 – 4 gadu
vecumā tiek uzticēta ēdiena sastāvdaļu piebēršana, mīklas
mīcīšana, galda klāšana un gatavas maltītes dekorēšana. Katrs
otrais uzskata, ka šajā vecumā bērns jau var sākt arī servēt
maltīti sev (55%) un citiem (49%).
Lai
arī Latvijas vecāki šķiet gana droši un teju puse (40%) ir
gatavi iesaistīt 5 – 6 gadus vecus bērnus arī karstu ēdienu
pagatavošanā, tomēr katrs piektais uzskata, ka vārīt, cept un
patstāvīgi gatavot bērns var sākt vien 9 – 10 gadu vecumā.
Viedokļi atšķiras arī par produktu griešanu: trešdaļa to
bērnam uzticētu jau 3 – 4 gadu vecumā, 40% – 5 – 6 gados, bet 17%
ne ātrāk kā 7 – 8 gados un neliela daļa vēl vēlāk.
“Piedaloties
ēst gatavošanā, bērns apgūst daudz praktisku iemaņu – roku
mazgāšanu, darba vietas sagatavošanu, galda klāšanu, dažādu
virtuves piederumu izmantošanu. Varat uzticēt bērnam piemeklēt
īsto katlu, bļodu, mērtrauku vai rīvi, mācīties izmantot
mizošanas vai griešanas nazi. Svarīgi arī ar bērnu pārrunāt
gan to, kā sagatavot produktus (mazgāt, mizot), gan dažādus
gatavošanas paņēmienus – griešanu, rīvēšanu, maisīšanu. Ne
mazāk svarīgas prasmes ir arī darba vietas satīrīšana
pēc gatavošanas, trauku novākšana, mazgāšana,” saka
Z.Avotiņa.
Psiholoģe
arī norāda: “Sākumā bērnam ārkārtīgi nozīmīgs ir vecāku
atbalsts un iedrošinājums, īpaši brīžos, kad viņš piedzīvo
kādu neveiksmi – saplīst ola, izbirst milti vai piedeg pankūka.
Taču galvenais – atcerēties, ka šis var būt jautri un vērtīgi
kopā pavadīts laiks, kas veicina savstarpējo uzticēšanos un
sirsnīgas attiecības”.
“Mazo
pavāru skoliņas” dibinātāja un ģimenes bloga “Viens + Viens”
autore Lauru
Grēviņa uzskata:
”Virtuvē darboties var jau
pavisam mazi bērni. Labākais vecums ir tad, kad bērns par to sāk
izrādīt interesi, un tas parasti notiek ļoti ātri – pat pirms
gada vecuma. Mūsu ģimenē četrgadnieks jau pats labprāt seko
līdzi visam pagatavošanas procesam, ir iegaumējis, kas jāliek pie
pankūku mīklas, un to atgādina. Viņam ļoti patīk griezt ar nazi
un rīvēt. Mazākais – gandrīz 2 gadu vecumā – labprāt saber
nepieciešamās sastāvdaļas katliņā vai kaut ko samaisa, piemēram
sakuļ omleti ar dakšiņu”.
“Vecāki
ir ļoti dažādi. Vieni ļauj būt bērniem patstāvīgiem un aicina
palīdzēt virtuvē, citiem tas asociējas ar pārāk lielu
nekārtību, tādēļ labāk visu izdara bērna vietā, kas varbūt
ir ērtāk īstermiņā, bet ne nākotnē!” saka L.Grēviņa,
aicinot: “Nebaidieties un ļaujiet bērniem piedalīties virtuves
darbos ja ne katru dienu, tad vismaz brīvdienu rītos, kad arī
pašiem ir vairāk laika! Lai samazinātu nekārtību, mazākiem
bērniem var visu iepriekš jau sasvērt, lai nenotiek tā, ka kūkai
ir daudz par daudz miltu. Protams, neaizmirstiet par drošību un
neturiet mazu bērnu tuvumā karstus un asus priekšmetus!”
