Ik rītu pārlapojot interneta portālus vai preses izdevumus, nākas
lasīt, ka jau atkal Latvijā kaut kur peldoties ir gājuši bojā
cilvēki. Šī vasara ir izrādījusies īpaši bīstama ūdens izklaižu
cienītājiem. Glābšanas dienestu dati liecina, ka šogad noslīkuši
jau vismaz 100 cilvēki, tostarp 8 bērni, taču, iespējams, šie
skaitļi varētu būt vēl lielāki, jo ne visu nelaimju gadījumos tiek
izsaukti glābēji.
Pati piederu pie tiem cilvēkiem, kas ar peldēšanos ir “uz jūs”,
tādēļ vienmēr esmu brīnījusies, ka ir cilvēki, kas pārgalvīgi metas
ūdenī, ir gatavi pārpeldēt pāri ezeram turp un atpakaļ un cenšas
ūdenī izpildīt dažādus trikus. Es saprotu – cilvēks var mācēt labi
peldēt un var justies pārliecināts par savām spējām, tomēr – vai
tāpēc ir vērts, piemēram, slēgt derības par peldēšanas prasmju
salīdzināšanu, vai ir vērts lieki riskēt ar savu dzīvību, vai ir
vērts izaicināt savu likteni?
Protams, taisnība ir arī tā, ka daļa šo bojā gājušo cilvēku
varbūt būtu izglābta, ja vietas, kur cilvēki dodas peldēties, būtu
tiešām oficiālas peldvietas un tajās darbotos arī glābēji, kas
nepārtraukti sekotu līdzi peldētāju drošībai un nepieciešamības
gadījumā nekavējoties varētu sniegt palīdzību, taču tas mūsdienu
ekonomiskajos apstākļos droši vien būtu par daudz prasīts.
Vasara vēl turpinās, un sinoptiķu prognozes liecina, ka arī
turpmāk pieturēsies karsts laiks, tādēļ cilvēki mēģinās meklēt
veldzi pie ūdeņiem. Ieklausīsimies glābšanas dienestu aicinājumos
un arī paši atbildīgi izvērtēsim savas spējas – neriskēsim ar savām
dzīvībām!
