Una Markova: “Cilvēkam ir nepieciešams kāds, par ko rūpēties.”
Gulbenietes Unas Markovas ģimenes mīlulis ir ruds sunītis Rigo. Lai arī viņš nav tīršķirnes suns, tas nemazina prieku un mīlestību, ko viņš sniedz saviem saimniekiem.
U.Markova stāsta, ka par suni jau sen sapņojusi viņas meita Jāna.
“Izsvērām visus plusus un mīnusus, jo iegādāties dzīvnieku tikai tādēļ, ka bērnam kaut ko iegribas, nevar. Pēc ilgām pārdomām un meklējumiem internetā pirms gada tomēr nolēmām sagādāt suņuku kā Ziemassvētku dāvanu meitai,” atceras Una.
Viņa stāsta, ka meklēts tika suns, kas būtu piemērots tieši viņiem, jo viņi dzīvo dzīvoklī.
Labprāt dodas pastaigās
“Rigo ir jauktenītis, taču tas mums nav svarīgi. Tiesa, viņa vecāki ir tīrasiņu vācu aitu suns un baltais Šveices aitu suns. Baltais Šveices aitu suns mūs piesaistīja ar to, ka pēc rakstura īpašībām viņš ir ļoti līdzīgs vācu aitu sunim, taču ir vēl labsirdīgāks, pakļāvīgāks un mierīgāks,” stāsta Rigo saimniece.
“Suņukam vajadzēja būt pilnīgi baltam. Kad mums atveda šo mazo, mēnesi veco kamoliņu, viņš tiešām arī bija balts, bija tikai daži rūsgani plankumiņi, taču divu mēnešu vecumā Rigo kļuva ruds un tāds ir joprojām. Tomēr tas nenozīmē, ka tādēļ viņš mums būtu kļuvis mazāk mīļš.”
Una stāsta, ka tad, kad tikko bija iegādāts kucēns, citā saulē esot aizgājis viņu 10 gadus vecais kaķis.
“Ja tobrīd mēs jau nebūtu nopirkuši suni, es droši vien būtu bijusi par kaķēna iegādi, taču viens dzīvnieks jau mājās bija, tādēļ citu vairs neņēmām. Pēc mana rakstura gan vairāk derētu kaķis, jo tas nav jāved ārā pastaigāties, taču esam tikuši galā ar šī pienākuma sadalīšanu. Meita izved Rigo ārā no rīta pirms skolas, bet pēc tam pa dienu tas, kurš ir ātrāk mājās. Ļoti labprāt dodamies pastaigāties vakarā,” stāsta Una. Viņa gan atzīst, ka vislabāk suns jūtas lauku mājās.
“Kad dodamies uz savu lauku māju vai pie dzīvesbiedra Ivana vecākiem, tad Rigo var izskrieties, cik vien tīk. Un atpakaļ viņš brauc nelabprāt, jo mājās lielāko dienas daļu pavada viens pats,” saka suņa saimniece.
Labs sargs
Una atzīst, ka Rigo ir gudrs suns.
“Pa šo laiku mājās viņš neko nav apskādējis, mēbeles nav sagrauzis. Kad bija pavisam mazs, varbūt sadīrāja dažas kurpes, taču saimniekiem pašiem ir jābūt piesardzīgiem un nevajag atstāt apavus suņukam pa tvērienam,” ir pārliecināta Una.
Viņa atklāj, ka Rigo ļoti labi saprot saimnieku teikto un bārt vai izmantot citas pāraudzināšanas metodes nemaz nav nepieciešams.
Rigo ir arī kāda interesanta prasme – pastaigājoties viņš nes zobos saimnieces somiņu.
“Rigo bija tāds nelāgs ieradums, ieraugot mani nākam pretī, lēkt virsū ar visām ķepām. Diez ko patīkami tas nav, jo drēbes pēc tam ir netīras. Lai novērstu uzmanību no šī netikuma, tā bija jāpievērš kam citam. Tā viņš arī sāka nest manu somu. Un, ja kāds vēl iet garām un paskatās uz Rigo, viņš ir tiks lepns un visādi izrādās. Jāpiebilst, ka Rigo arī aiznes līdz miskastei atkritumu maisiņu,” stāsta Una.
Viņa atzīst, ka Rigo ir arī labs sargs.
“Ar suni ir daudz drošāk gan mājās, gan arī uz ielas. Mājās viņš vienmēr ziņo, ka kāds ir aiz durvīm, savukārt uz ielas, jūtot apdraudējumu, Rigo parasti sāk rūkt, viņam arī ļoti nepatīk dzērāji,” stāsta Rigo saimniece.
Šobrīd gadu un divus mēnešus vecais Rigo ir kļuvis par īstenu ģimenes locekli un mīluli.
“Cilvēkam ir nepieciešams kāds, par ko rūpēties. Dzīvnieks vienmēr sagaida mājās, dāvā prieku. Jā, protams, nav patīkami naktī piecos iet ārā, taču tas ir pieņemts un tur neko nevar izdarīt. Jārēķinās, protams, arī, ka mājās ir spalvas, bet kas nu kuram ir prioritāte. Kādam varbūt tas ir sterils dzīvoklis, mums savukārt ir svarīga mīlestība, ko pārpārēm saņem no šī dzīvnieka,” uzsver Una.
