Citugad svētku sajūta ne tikai cilvēku sirdīs un prātos, bet arī visapkārt ienāca jau ar decembra pirmajām dienām, kad veikalu skatlogos sāka iemirdzēties rotājumi, plauktos rindojās ar Ziemassvētkiem saistītas preces un cilvēki jau sāka domāt par svētku apsveikumiem un dāvanām tuvajiem cilvēkiem.
Taču šogad vēl tagad (vismaz man) nav tāda īsta svētku gaidīšanas prieka un noskaņojuma. Varbūt tas tā ir tāpēc, ka cilvēkos visapkārt valda nelāgs noskaņojums, laika apstākļi ir pelēki un drūmi, sniegs mums Latvijā ir kļuvis reta parādība, bet varbūt cilvēkiem nemaz negribas svinēt svētkus, jo krīze valstī un arī mūsu ikkatra maciņā dara savu, un šobrīd nauda ir nepieciešama daudz svarīgākām lietām.
Šogad, šķiet, šis gada skaistākais laiks nāk ļoti klusi un nemanāmi, bez jelkādas ārišķības un milzīgām svinēšanām. Un varbūt tā arī ir labi! Dāvanām jau nav jābūt milzīgi dārgām, ekskluzīvām un lielām – tuviniekus var iepriecināt arī ar kādu nieku vai nelielu noderīgu lietiņu.
Dāvanu var arī nebūt it nemaz, galvenais ir tas, ka mēs varam satikt savus mīļos cilvēkus un būt ar viņiem kopā šajos svētkos. Nevajag lepni klātus svētku galdus, var iztikt ar vienkāršām pusdienām vai vakariņām, ar kopīgu došanos uz kādu svētku koncertu vai vienošanos kopīgā lūgšanā baznīcā. Arī tā var svinēt svētkus un arī tad tie var būt skaisti un izdevušies, galvenais – pašiem ir jāmāk radīt šī svētku sajūta savā sirdī!
