Vai Latvijā līdzīgi kā Vācijā vajadzētu ieviest jaunus autovadītājiem saistošus noteikumus, liekot gados vecākiem autovadītājiem eksāmenu kārtot ik pēc diviem gadiem?
Viss atkarīgs no cilvēka
Sofija Sudarova, pensionāre Ja man personīgi kā ilggadējai autovadītājai uz visu ir normāla reakcija, ir normāli refleksi, ir laba redze, ja man ar kājām viss ir kārtībā, ja arī manas smadzenes labi strādā, tad uzskatu, ka man nebūtu vajadzība ik pēc diviem gadiem pārlikt autovadītāja eksāmenu. Protams, es nezinu, kā kurš autovadītājs jūtas 70 gadu vecumā, jo cilvēku veselība un reakcija šajos gados var būt atšķirīga. Liela nozīme ir arī tam, cik vecais cilvēks bieži sēžas pie automašīnas stūres. Es regulāri braucu gan ziemā, gan vasarā jebkuros laika apstākļos. Gan tad, kad ir sniegs un ledus, gan tad, kad ir dubļi un lietus.
Ja man ir automašīna, tad neuzskatu, ka tai lielākoties ir jāatrodas garāžā. Ir nācies pārliecināties, ka jau pat viens otrs 50 gadus vecs cilvēks brauc dīvaini ar automašīnu. Ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Man ir gadījies redzēt, kā kurš brauc, tāpēc runa ir gan par vadītāja prasmēm un braukšanas lēnumu, gan par tām prasmēm, kad tiek braukts ar lielu ātrumu. Es neesmu par to, ka vajadzētu ik pēc diviem gadiem pārlikt eksāmenu. Tad jau labāk automašīnā ielikt kādu zīmi, lai apkārtējie zina, ka pie stūres sēž septiņdesmit vai astoņdesmit gadus vecs autovadītājs. Viss ir atkarīgs no cilvēka.
To ir grūti izkontrolēt
Vilnis Zvirgzdiņš, Autoapmācības centra pasniedzējs
Ja gados vecāks cilvēks ir ar lielu autovadītāja stāžu un regulāri katru dienu pārvietojas ar automašīnu, tad viņam nav nekādas vajadzības eksāmenu kārtot ik pēc diviem gadiem. Ja pie automašīnas stūres sēžas reizi vai divas gadā, tad eksāmenu vajadzētu kārtot. Protams, to ir ļoti grūti izkontrolēt, cik bieži cilvēks brauc ar automašīnu. Vienīgais, ko arī man ir nācies novērot, ka viens otrs cilvēks, kurš diendienā brauc pa vienu un to pašu maršrutu, ceļu vai ielu, brauc automātiski. Ja tur kaut kas mainās, to pat neievēro.
Bieži vien cilvēki nepamana norādi, ka ir vienvirziena iela, un brauc pretējā kustības virzienā. Iespējams, ka gados vecāka autovadītāja reakcija dažādās situācijās ir lēnāka, tomēr jauniešiem, kas ir ieguvuši autovadītāja apliecību ir krietni daudz jānobrauc, lai gūtu pieredzi. Vienīgais, ka gados jauni cilvēki braukt prasmi apgūst salīdzinoši ātrāk nekā gados vecāki ļaudis. Viss ir atkarīgs no tā, cik bieži cilvēkam ir nācies saskarties ar tehniskām lietām. Piemēram, meitenei, kura pat ar divriteni neprot braukt, arī automašīnas vadīšanas apguve var būt problēma. Liela nozīme ir arī tam, cik ātri cilvēks uztver ceļu. Vieni visu ļoti ātri saprot un uztver, otriem nemitīgi ir kaut kas jāaizrāda.
Ar gadiem prasme pieaug
Anna Vīgante, pensionāre
Ja arī pie mums Latvijā pieņemtu lēmumu, ka ir jāievieš jauni autovadītājiem saistoši noteikumi, tajos paredzot, ka autovadītājiem pēc 70 gadiem ik pēc diviem gadiem jākārto eksāmens, tas būtu absurdi. Uzskatu, ka ar gadiem cilvēkiem, kuri regulāri brauc ar automašīnu, uzkrājas ļoti liela pieredze. Viņi saprot un spēj izvērtēt situāciju katrā konkrētā gadījumā.
Braukšanas apzinīgums autovadītājiem pieaug proporcionāli vecumam. Jauns autovadītājs daudz biežāk ļaujas maksimālismam, uzskatot, ja es tā braukšu, gan jau man nekas nebūs. Man personīgi arī šāda ik pēc diviem gadiem veselības pārbaude un tiesību pārlikšana nav vajadzīga. Ikviens cilvēks, ja jūtas slims, dodas pie ārsta.
Ņemot vērā savu autovadītājas pieredzi un pietiekami lielo stāžu 16 gadu garumā, zinu, ka gados vecāki cilvēki ar automašīnu brauc apdomīgi un prātīgi. Arī pati vienmēr cenšos ievērot visus satiksmes noteikumus, sekot ceļazīmēm un citām norādēm. Uzskatu, ka salīdzinoši vīrieši ir daudz agresīvāki autovadītāji nekā sievietes. Protams, gadās arī pa kādai agresīvai sievietei – autovadītājai.
