Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība gatavos referendumu pret pensijas vecuma celšanu, lai nepieļautu strauju vecuma paaugstināšanu. Pareizi darīs, jo nevaram būt ar visu mierā vai arī par šīm problēmām runāt tikai savstarpēji. Mums ir jāizsaka savs viedoklis, bet mani uztrauc tas, ka šis referendums netiks ņemts vērā.
Gatavojoties Lieldienu pasākumam, dekorēju Staru tautas nama zāli. Tad, kad man savos gados vajadzēja vispirms uzkāpt uz viena galda un pēc tam uz tā uzlikt vēl otru, lai sasniegtu griestus, es sapratu, cik tas būs interesanti, kad 65 gadu vecumā ar spieķīti pie rokas šādi kāpelēšu pa galdiem.
Es uzskatu, ka šī pensionēšanās vecuma pagarināšana ir tikai tāda lāpīšanās ar cilvēkiem. Visvienkāršākais taču ir visu, ko vien var, paaugstināt visos virzienos un pašiem likumu pieņēmējiem nedarīt neko. Manuprāt, Latvijā ir noziegums paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, ņemot vērā to, ka pie mums ir drausmīgs bezdarbs.
Mēs, kas esam dzimuši 1952.gadā un vēlāk, neesam vajadzīgi nekādam darba tirgum. Ja kāds tam netic, izsludināsim konkursu, lai, piemēram, mums Gulbenē piesakās uzņēmēji, kuriem ir vajadzīgi 1952., 1953.gadā dzimuši dažādu profesiju speciālisti. Neviens nepieteiksies.
Pensijas vecuma palielināšana varbūt ir pamatota, bet absolūti nepārdomāta, ņemot vērā to, ka mums provinces pilsētās nekas netiek darīts, lai cilvēkiem būtu darbs. Ja būs darbs, būs iespējams atrisināt daudzas problēmas.
Mani ārkārtīgi aizskar tas, ka tie cilvēki, kas esam dzimuši pēc 1951.,1952. un vēl dažus gadus vēlāk, skriesim pakaļ savai godīgi nopelnītajai pensijai. Jautājums ir, vai mēs vēl spēsim paskriet, jo ikdienas darbā tie, kas strādājam, jau šobrīd esam nodzīti kā zirgi. Kam mēs tādi būsim vajadzīgi vēl pēc dažiem gadiem?
Šā vecuma cilvēku lokā bezdarbs tikai palielināsies, jo mēs fiziski nespēsim visu izturēt. Mēs ietilpstam to cilvēku kategorijā, kuri pēc lēmēju domām neslimo, tāpēc medicīniskā palīdzība nav vajadzīga, kuriem nevajag ēst un tamlīdzīgi. Šī cilvēku kategorija, kas ietilpst laika posmā no 50 gadiem līdz pensijai, vispār netiek uzskatīti par cilvēkiem Latvijas valstī.
Šķiet, ka mums Latvijā ir divas ļaužu kategorijas – cilvēki, kuri jau ir pensijā, un jaunieši. Mēs, kuri šodien strādājam un valstij maksājam nodokļus, vispār neesam nekas, lai gan uz pleciem tiek uzvelta ārkārtīgi smaga nasta. Kur vēl visas tās runas par mūsu vecuma cilvēku iespējām pārkvalificēties! Ko tad dos šī pārkvalificēšanās cilvēkiem pēc 50 gadiem, ja jau šobrīd Gulbene ir pilna ar augstāko izglītību ieguvušiem cilvēkiem – labiem speciālistiem grāmatvedībā, ekonomikā un citās profesijās, kuriem ir tikai nedaudz pāri 40 gadiem, bet jau nav darba.
