“Nav saprotams, no kurienes un kāpēc gandrīz pašā pilsētas centrā aiz Lejas aptiekas ēkas brīvajā teritorijā nepārtraukti veidojas mākslīgs ezers? No kurienes plūst šis ūdens un kas par to maksā?” vairākkārt dzird jautājam tos gulbeniešus, kuri diendienā gar to mēro ceļu (taku) uz mājām.
Katru dienu staigādama, esmu novērojusi, ka te patiešām augu gadu aina ir nemainīga. Ziemas aukstākajā laikā ūdens straume izveidojas par apledojušu šķērsli. Bet, tiklīdz kļūst siltāks, tā turpina plūst un plūst. Vai tiešām pilsētas atbildīgās iestādes līdz šim brīdim nezina par šo mistisko ūdens noplūdi? Varbūt kāds gatavojas šeit atklāt privātu biznesu – ūdenstilpē audzēt meža pīles, vai kultivēt labvēlīgu vidi varžu kolonijām?
Reizēm te veidojas arī savdabīgs “kultūras slānis” – pa zemi mētājas tukšas stikla un plastmasas pudeles, plastmasas maisiņi, “snikeri”, “marsi” un dažāda sortimenta saldējumu papīri. To reizēm ir tik daudz, ka metas kājas. Tiesa gan – reizēm strādnieki oranžajās vestēs ar melniem maisiem rokās pūlas izskriet līdzi vējā dancojošiem papīriem un maisiņiem.
Rodas jautājums: kāpēc pašā pilsētas centrā ir šī neapdzīvotā un neapkoptā teritorija? Vasarā te aug nezāles, rudenī veidodamas biezu kūlas slāni. Apkārtējo daudzdzīvokļu māju suņu īpašnieki šo vietu saviem mīluļiem ir izvēlējušies kā pastaigu un skrejamo laukumu. Ir novērots, ka ziemā pauguraino vidi tuvējo namu bērni izmanto kā uzkalniņus nobraucieniem ar ragaviņām.
Vai tiešām zemes gabalam gandrīz pašā pilsētas centrā nav lietderīgāka pielietojuma?
