Notikumi pagājušās nedēļas nogalē burtiski uzspridzināja Latviju – KNAB pēkšņās pārbaudes un kratīšanas trīs lielo oligarhu darbvietās, Saeimas dīvainā uzvedība balsojumā par Šlesera īpašuma kratīšanas atļauju, Valsts prezidenta vēlme uzrunāt Latvijas tautu un beidzot vēsturiskais Valda Zatlera paziņojums sestdienas vakarā.
Un tas notiek īsi pirms prezidenta vēlēšanām! Nebijis gadījums Latvijas vēsturē, kad prezidents pirmo reizi izmanto Satversmē iekļautās tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Teiksim godīgi, mēs cerējām uz šiem vārdiem, lai gan politiskie eksperti pirms tam centās likt šaubīties par Zatlera spējām šādam solim.
Daudzi tobrīd komentēja: viņam nav ko zaudēt! Ja viņu tomēr neievēl, tad būs izdarīts tas, kas bija sen jāizdara. Kad vadzis pilns – tas lūst. Un 28.maijā tas notika. Īsi pirms paziņojuma V.Zatlers tikās ar premejeru V.Dombrovski un Saeimas spīkeri S.Āboltiņu, kuri tomēr nav spējuši attaisnot prezidenta cerības. Protams, šī situācija daudziem ir negaidīta un sarežģīta. Un pašiem vien tajā kaut kā jāvirzās uz priekšu un jāgūst jauna pieredze. Arī diskusiju netrūkst. Līdz šim nav bijusi tāda situācija, ka prezidentu vēlēs Saeima, kuru viņš ir rosinājis atlaist.
Likumsakarīgi, ka ir mainījušies arī partiju solījumi attiecībā uz atbalstu prezidenta vēlēšanās. ZZS šajā sakarā taisās “ievilkt elpu” un nesteigties, bet “Saskaņas centrs” neesot pašnāvnieks, lai pirktu biļeti uz “Titāniku”. Vienīgi “Vienotība” joprojām deklarē, ka savas balsis atdos par Valdi Zatleru. Vai Zatlers būs nocirtis zaru, uz kura pats ir sēdējis, un vienīgais viņa ieguvums – tautas uzticība? Tas ir daudz vai maz? Prezidenta ne jau viegli pieņemtais lēmums nu ir jāatbalsta mums, tautai, un referendumā ir jānobalso, lai Saeima būtu patiešām atlaista. Un tad – jaunas Saeimas vēlēšanas. Dod, Dievs, mums prātu vēlreiz neuzkāpt uz tā paša grābekļa!
