Sandra Dikmane: “Latvieši no tibetiešiem varētu mācīties, kā saglabāt iekšēju mieru. Tas atspoguļojas arī tankās.”
Lai iepazītu tibetiešu tanku glezniecību, Gulbenes mākslas skolas pedagoģe Sandra Dikmane pirms pāris gadiem aizbrauca uz Nepālu, kur dzīvoja trīs nedēļas un pati mācījās gleznot tankas pie skolotāja Tashi Lama. Viņas gleznotais Buda, kā arī vēl citas Tibetas mākslinieku gleznotas tankas “Dalailamas Mandala” un “Dzīves ritenis” ir apskatāmas Gulbenes bibliotēkas abonementā.
“Zvaniņš atmodina dvēseli jaunām zināšanām,” paskandinājusi nelielu zvanu, Sandra sāk stāstījumu par piedzīvoto un savām iekšējām izjūtām mums svešas kultūras zemē.
“Mana darbnīca atradās pašā skaistākajā Katmandu vietā – pie vienas no lielākajām budistu stūpām (īpašs budistu monuments) pasaulē – Boudhanath. Katru rītu, ejot uz darbnīcu, varēju apiet apkārt šai iedvesmojošajai vietai, bet strādājot paskatīties Budas acīs. Šo triju nedēļu laikā man bija iespēja iepazīt īstu budistu dzīvi, viņu kultūras smalkumu un bagātību. Cītīgi katru dienu strādājot, es pa šo laiku uzgleznoju pati savu Budu, kuru pēc tam atbilstoši tibetiešu tradīcijām iešuva speciālā rāmī ar speciālu īpatnēju aizkariņu,” stāsta māksliniece.
Gudrāks par skolojamo
“Sākumā domāju, ka man neko neliks darīt. Es aizbraukšu, paskatīšos, kā tie citi dara, parunāšos, bet jau pirmajā dienā, aizejot uz darbnīcu, skolotājs Tashi Lama, kuram toreiz bija 24 gadi, nosēdināja mani zemē lotosa pozā un teica: “Re, kur tavs rāmis, ķeries klāt!” Tashi ir pieredzējis un ļoti gudrs cilvēks, jo vārds lama nozīmē to pašu, ko “guru” – gudrāks par savu skolojamo. Es arī pieņēmu, ka Tashi ir gudrāks par mani tanku glezniecībā. Mēs ar Tashi šajās trijās nedēļās kļuvām labi draugi. Biju domājusi, ka dienā dažas stundas mācīšos gleznot Budu, bet pēc tam došos apskatīt pilsētu, tomēr gleznoju no rīta līdz vakaram.
Tibetiešu tankas glezno uz īpaši sagatavota kokvilnas auduma, kas tiek ārkārtīgi rūpīgi noslīpēts ar speciāliem akmeņiem un gruntēts ar speciālu līmi, kas gatavota no jaka (Tibetas vērsis) kauliem. Audums tiek nostiepts uz speciāla rāmja. Senos laikos tibetiešu mākslinieki izmantojuši tikai dabiskās krāsas, bet šodien izmanto arī ķīmiski ražotās. Nelielās piestās saberž dabīgos materiālus, lai iegūtu vajadzīgo krāsu toni.
“Ir triju veidu tankas – Budas, Mandala un Dzīves ritenis. Budisti uzskata, ka cilvēks visu laiku atrodas dzīves ritenī un nemitīgi pārdzimst. Atkarībā no tā, kā viņš ir dzīvojis, pārdzimstot nonāk vai nu labākā vai sliktākā dzīvē. Tibetiešiem reliģija nozīmē to pašu, ko ēst, dzert un elpot. Viņi tai pakārto savas domas un atvēl ļoti daudz laika lūgšanām un savas dzīves sakārtošanai, kā arī velta daudz laika cits citam, lai sirsnīgi izrunātos. Tibetieši īpaši neuztraucas par to, ka maz nopelna, ka nav darba, jo uzskata, ka tā ir tikai viena dzīves daļa. Viņi, atšķirībā no mums, priecājas par to, kas viņiem ir, nevis bēdājas par to, kā nav,” stāsta Sandra.
Jāievēro stingri noteikumi
Tanku gleznotāju Tibetā ir ļoti daudz, jo šis arods pārmantojas no dzimtas dzimtā. Vīrieši glezno salīdzinoši vairāk nekā sievietes.
“Tashi iedeva grāmatu, pēc kuras man vajadzēja zīmēt, vispirms gleznai paredzēto laukumu sadalot noteiktās proporcijās, ievērojot divus skaitļus – 4 un 8. Pēc šāda sadalījuma katra zīmējuma detaļa labi iekļāvās savā vietā. Tankās ir stingri noteikts, kādām detaļām jābūt gleznā, kā tās jāizkārto, kādām jābūt zīmējuma līnijām. Pat mākoņi ir jāzīmē citādāk, nekā to darām mēs. Kad viss bija uzzīmēts, vajadzēja ķerties pie gleznas krāsošanas. Sākumā domāju, ka ar to tikšu galā ļoti ātri, tomēr tā nebija. Gleznas krāsošana notiek ar pašu mazāko otiņu. Ir jākrāso ļoti daudzas kārtas, liekot sīku punktiņu pie punktiņa. Krāsa tiek ielieta plaukstā. Tashi skaidroja, ka, ātri krāsojot, gleznai nebūs kvalitātes, jo ar katru punktiņu es gleznai pievienoju savas domas un glezna iegūst enerģiju. Tam visam ir sava filozofija,” stāsta Sandra un rāda grāmatas, kurās ir neskaitāmas fotogrāfijas ar Budas attēliem, kas patiesībā ir bijis reāls cilvēks, kas dzimis 566.gadā pirms mūsu ēras.
Katram Budam ir savs izskats. Ir arī sievietes – dievietes, piemēram, Tara, kas ir visu Budu māte.
“Tanku gleznotāji no galvas zina, ko katra gleznā attēlotā lieta nozīmē. Tām jābūt saistītām ar visām cilvēka maņām. Man atļāva arī pašai kaut ko no sevis iezīmēt tankā. Iezīmēju mazu baznīciņu no savas dzimtenes. Citi mākslinieki, aplūkojot manu tanku, uzreiz pamanīja mazo baznīciņu,” stāsta Sandra.
Pēc gleznas izkrāsošanas tai uzklāj īstu zeltu, ko izmanto atsevišķiem rakstiem. Izmanto speciālas zelta tabletes, kurām pievieno līmi, visu nedaudz silda, līdz zelts sajaucas ar līmi, tad tas ir gatavs. Kad zelts ir uzklāts, to slīpē ar speciāliem rīkiem, līdz tas sāk spīdēt. Kad glezna ir gatava, to iešuj īpašā rāmī.
“Pabeigusi darbu, nevarēju noticēt, ka tas ir mans veikums!” priecājas Sandra.
Kas ir tanka?
Tanka ir reliģiska satura glezna. Tulkojumā no tibetiešu valodas nozīmē – karogs, kas atrodams gan mājās, gan tempļos. To nes reliģiskās procesijās un izmanto reliģisku ceremoniju ilustrēšanai. Tankas autors ir lama – mākslinieks, kura uzvedībai ir jābūt nevainojamai, manierēm atturīgām, jāzina svētie raksti. Mums pazīstamas ir pareizticīgo ikonas. To glezniecībā pastāv stingri noteikumi. Arī tanku glezniecībā pastāv stingri kanoni.
