Atskatoties uz šo gadu, viennozīmīgi var teikt, ka tas bijis raibs kā dzeņa vēders, kaut būtu jāsaka – kā truša vēders. Kāds paradokss, ka mazā, pūkainā un mīlīgā zvēriņa zīmē aizvadītais gads bijis pilns ar tik spraigiem un dramatiskiem pavērsieniem ne tikai Latvijā, bet arī mūsu pašu novadā. Par garlaicību nudien nevaram sūdzēties. Notikumi ir gan saviļņojuši, gan satricinājuši sabiedrību, nenoliedzami, mainījuši arī daudziem dzīvi. Ne vienu reizi vien radās sajūta – nudien nekas vairs nav, kā bijis. Vai tas uz sliktu vai labu – rādīs laiks.
Tradicionāli mēs – redakcijas darbinieki – gada pēdējā laikraksta iznākšanas reizē veidojam gada spilgtāko notikumu topu mūsu novadā. Kāds tad gads bijis “Dzirksteles” skatījumā – lasiet laikraksta atvērumā!
Turoties pie zemes, domāju, nav jau pamata lielam optimisma vai cerībām, ka nākamais gads atnesīs vieglākas dienas, jo dzīvojam tādā trauksmainā, nedrošā laikmetā un jāsāk pie tā pierast.
Uz Ziemassvētkiem saņēmu kādu novēlējumu, ka vajag ļoti ticēt brīnumam, tad piepildoties pat visneprātīgākās ieceres.
Es tomēr gribētu papildināt, ka ar ticēšanu brīnumam būs par maz. Vairāk kā jebkad ir ļoti jātic paša spēkiem un saviem darbiem. Jo vairāk sev noticēsim un vairāk darīsim, varbūt izdosies piepildīt arī visneprātīgākās ieceres. Lai tā arī notiek! Laimīgu jauno gadu un uz tikšanos “Dzirksteles” lappusēs un redakcijā nākamgad!
