Latvijā ir tikai 192 Tijas. Viena no tām dzīvo arī Gulbenē
Tijai Virziņai vakar bija izlaidums, pamatskolu beidzot. Viņa ir spārnota, jo priekšā Līgosvētki Druvienā pie radiem, brīvdabas izrādes “Skroderdienas Silmačos” apmeklējumus un vasaras brīvlaiks, bet pēc tam – jauna dzīve. Tija iecerējusi turpināt izglītību Valmieras Viestura vidusskolas teātra novirziena klasē. Viņa zina, ka tur jutīsies labi. Valmierā dzīvo Tijas radi un viņas divus gadus vecā krustmeiteiņa Alise, kuru viņa mīļuprāt auklē.
Vienīgā meita ģimenē
“Man patīk mans vārds. Tas ir rets. Mani atpazīst pēc vārda. Nezinu nevienu citu mana vecuma meiteni Tiju. Vārdu izdomāja mamma. Tētis gribēja citu vārdu – Patrīcija vai Sabīne. Mamma nosauca mani savas draudzenes vārdā,” saka Tija.
Viņa ir vienīgā meita un pati jaunākā trīs bērnu ģimenē. Allaž jutusies kā liels cilvēks, kas var uzmanīt arī vecākos brāļus. Tija ir redzīga, vērīga, tieša un reizē ļoti piemīlīga rakstura cilvēks.
Viņas vārdam nav mīlināmās formas. Arī maza meitene būdama, viņa ir bijusi tikai un vienīgi Tija. Tagad gan klasē reizēm skan uzruna: „Tijuci!” Tijai ir daudz draugu, gan starp meitenēm, gan starp puišiem.
Teātris kā vaļasprieks
“Teātris… Tas man vairāk ir kā vaļasprieks. Tas piešķir atbrīvotības sajūtu, palīdz atrast jaunus draugus. Uz teātra studiju Gulbenes kultūras centrā mani aizvilka draudzenes. Piedalos pasākumu vadīšanā bērniem, piemēram, “Cālī” piedalījos. Man ļoti patīk!” stāsta Tija.
Viņa nesapņo kļūt par aktrisi. Tijai ir citas intereses. Viņa aizraujas ar psiholoģiju.
“Esmu sapratusi, ka cilvēkiem palīdz izrunāšanās par viņu problēmām. Es pati pamanu, ja kādam ir grūti ap sirdi un mudinu parunāties. Paliek vieglāk. Es zinu. Lai arī pieaugušajiem bieži vien liekas, ka bērniem un jauniešiem nevar būt nekādu problēmu, tā nav. Bieži vien mūs nomāc savstarpējo attiecību problēmas ar vienaudžiem, ar vecākiem,” saka Tija.
Sutdēt augstskolā Tija gribētu Rīgā. Viņa jau ir noskatījusi sev izglītības iestādi, kuru uzmeklēs pēc vidusskolas beigšanas.
Par ekonomisko krīzi gan jaunieši drīzāk nedomā. Tā uzskata Tija. Varbūt sāpīgāk ir tiem, kam vecāki nemaz nevar iedot kabatas naudu.
“Man pašai pilnīgi pietiek ar pusotru latu dienā. Ja kādam citam vecāki var iedot vairāk, tas mani neskar. Es neesmu skaudīga,” bilst meitene.
