Latvijas
pierobežā Krievija veido bāzi ar pasaulē modernākajiem kaujas
helikopteriem, kas stundas laikā varētu sasniegt Rīgu
Atvaļināts
ģenerālis: Latvijas radari Krievijas kaujas helikopterus šobrīd
nevarētu pamanīt
Pāris
minūtes līdz Daugavpilj, stunda līdz Rīgai. Tāds būtu ātrums,
ar kādu mūsu valsts pilsētas sasniegtu blakus Latvijai Krievijā
bāzētie jaunākās paaudzes kaujas helikopteri.
50
kilometru attālumā no mūsu robežsargu posteņiem Ostrovas pilsētā
Krievija veido vienu no plašākajām aviobāzēm šajā reģionā.
Tur jau nogādāti gandrīz 20 helikopteri, kurus var uzskatīt par
modernākajiem, ātrākajiem un arī dārgākajiem pasaulē. Viena
tāda lidaparāta cena ir pielīdzināma visam pagājušā gada
Latvijas aizsardzības budžetam.
Militāristi
uz Krievijas aktivitātēm raugās ar bažām. Mūsu aizsardzības
sistēmas nav gatavas, lai pamanīt šādus helikopterus, jo tie lido
pārāk zemu, lai tos redzētu šobrīd strādājošie radari.
Tikmēr
Lielvārdē bāzējas Latvijas gaisa spēku vienība. Tās aprīkojums
gan ir krietni pieticīgāks – četri helikopteri, kas paredzēti
glābšanas darbiem uz sauszemes un jūrā. Latvijas
armijai lidaparātu, ar kuriem būtu iespējams dot bruņotu
triecienu, nav.
Aviācijas
eskadriļas komandieris ar lepnumu izrāda Latvijas gaisa spēku
ekipējumu, ko iespējams ievietot vienā nelielā angārā. Tie ir
Krievijas ražojuma helikopteri. Jaunākais būvēts ap 2000.gadu.
Pārējie vēl deviņdesmitajos.
Nesen
Latvijas gaisa spēki trenējušies arī ar vecajām lidmašīnām.
Nu tās noliktas ekskursantu apskatei, jo tehniski un morāli
novecojušas. Mūsu armijas gaisa kuģu parks ir 4 lielie MI – 17
un divi nelieli helikopteri MI-2, kas šobrīd atrodas kapitālajā
remontā.
majors
ARMANDS ŠPILLERS
NBS
Aviācijas eskadriļas komandieris
Meklēšanas
dežurās mēs esam visu laiku. Darba laikā līdz 17.00 esam 20
minūšu gatavībā, ārpus darba laika 90 minūšu attiecīgi arī
sestdienās un svētdienās. Tas ir viens no mūsu galvenajiem
uzdevumiem.
Gaisa
spēku uzdevums nav uzbrukt. Viņi piedalās cilvēku meklēšanas un
glābšanas operācijās. Līdz slimnīcām Rīgā palīdz nogādāt
smagāk cietušos. Helikopteri nesen aprīkoti ar īpašām
meklēšanas ierīcēm, kas redz siltus priekšmetus un palīdz
meklēšanas darbos sliktos laika apstākļos un tumsā. Vienas
ierīces cena aptuveni miljons latu. Iepirktas tādas četras. MI-17
maksimālais lidošanas ātrums ir 250 kilometri stundā. No Liepājas
līdz nosēšanās laukumam Gaiļezera slimnīcā Rīgā varot
atlidot nedaudz vairāk kā stundas laikā. Uz borta vieta 19
cilvēkiem. Vienā stundā lidaparāts patērē 800 litrus degvielas
un ar pilnu bāku var nolidot 2 ar pus stundas.
Lai
gaisa spēki strādātu ar pilnu jaudu – būtu nepieciešamas 6
ekipāžas. Šobrīd nokomplaktētas četras.
majors
ARMANDS ŠPILLERS
NBS
Aviācijas eskadriļas komandieris
Kad sākas
pavasari tad mēs aktīvāk atbalstām citus spēku veidus. Piemēram,
šonedēļ divreiz bijām Ādažos. Vienreiz ar SUV strādājām tā
kā ir ko darīt. Nākamnedēļ būs divas dienas ar jūrniekiem. Tad
kājnieku skola Aluksnē. Un vēl plus pašiem treniņlidojumi.
Ukrainas
iedzīvotāju filmētajos kadri no pirmajām Krievijas armijas
iebrukuma dienām bija redzami helikopteri zemā lidojumā virs koku
galotnēm devās Krimas virzienā. Šeit redzamie gan nav paši
dārgākie un modernākie, kas Krievijas armijas arsenālā pieejami.
MI 26 ir ierindas kaujas mašīnas.
Krietni
modernāki helikopteri bāzēti vien 50 kilometru attālumā no
Latvijas robežas. “Ostrova 5” karaspēka bāze saglabājusies
vēl no Padomju laikiem. Pēdējos gadus stāvējusi tukša. Bet
šobrīd Krievija nolēmusi to atjaunot. Pēc kārtas piecpadsmitā
aviācijas bāze, kur pēc gada vai diviem būs nobāzēti 100
lidaparāti. Kā skaidro atvaļinātais bruņoto spēku kapteinis
Mārtiņš Vērdiņš – to taktiskais uzdevums – iebrūkot pretinieka
teritorijā sniegt atbalstu sauszemes karaspēkam.
MĀRTIŅŠ
VĒRDIŅŠ
Atvaļināts
kapteinis
Kaujas
helikopteri komplektā ar kravas helikopteriem var tikt izmantoti
aeromobilām operācijām. Tas nozīmē, ka paceļas gaisā no viena
lidlauka, pārlidojam aizsardzības kaut kādas robežas, vai valsts
robežas, nosēžamies pretinieka teritorijā, izkraujam kravu –
kaujiniekus un aizlidojam. Kaujas helikopteri vajadzīgi, lai segtu
visu šo te operāciju.
K 52 jeb
saukts arī ALIGATOR,
kas šobrīd ir pasaulē viens no ātrākajiem, lido virs 300
kilometriem stundā. To korpuss ir īpaši droši pret lodēm.
Lidaparāti ar savām raķetēm spējīgi iznīcināt tankus un
bruņmašīnas. Īpašu stabilitāti pat lidojot spēcīgas vētras
laikā un manevrētspējas nodrošina divi rotori, kas katrs griežas
savā virzienā. Krievijas Federācija ik gadu savam militāri
rūpnieciskajam kompleksam pasūta aptuveni 20 šādus helikopterus.
To darbības radiuss ir aptuveni 500 kilometri. Tātad Ostrovas bāze
ir tiešs drauds Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
ANDIS
KUDORS
Austrumeiropas
politisko pētījumu centra izpilddirektors
Kā
minimums te ir jāuzdod Krievijas pusei jautājumi. Ja politiskā
līmenī viņi runā, ka viņi vēlas labas pragmatiskas attiecības,
tad kas ir šie mājieni ar bruņoto spēku kontingenta palielināšanu
pie Latvijas robežām? Arī ar šo helikopteru bāzi. Tas ir
jautājums, ko Krievijas grib ar šo teikt. Un šiem jautājumiem ir
j;aizskan diplomātiskā līmenī. Mums nav jākautrējas runāt, par
to, kas notiek pie mūsu robežām. Tā ir mūsu darīšana.
VALDIS
ZATLERS
Saeimas
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (Reformu
partija)
Baltijas
pusē esam uz aizsardzību orientēti savos militāros objektos un
savās militārās struktūrās. Tad katrā ziņā otrā pusē
robežai mēs redzam gan taktiskās raķetes, kas var nest
kodollādiņus, gan uzbrukuma helikopterus. Tie visi ir uzbrukuma
ieroči. Uz jautājumu parasti – kāpēc šeit ir vajadzīgi
uzbrukuma ieroči atbilde ir – mēs ķersim teroristus.
Latgales
pusē gaisu pēta pirms 11 gadiem uzbūvētais Audriņu radars un ik
pa laikam no Šauļiem gaisā paceļas NATO iznīcinātāji no
lidlauka Lietuvā. Tomēr militāristi uzskata, ka pēc šīs
aviobāzes izveidošanas Latvijai nopietni jādomā kā stiprināt
izlūkošanu pierobežā. Krievijas jaunās paaudzes helikopteri
kaujas uzdevumos dodas zemā lidojumā – ne augstāk par koku
galotnēm. Un tik zemu lidojošus objektus Latvijas NATO radars
nespēj uztvert. To apliecina atvaļinātais buņoto spēku ģenerālis
Gundars Ābols.
GUNDARS
ĀBOLS
Atvaļināts
NBS ģenerālis
Latvijā
jau vispār šobrīd tādas pretgaisa aizsardzības sistēmas nav. Ja
mēs ņemam vērā šādu apstākli, tad šis helikopteris īstenībā
varētu lidot nebaidoties, ja mums nebūtu NATO gaisa iznīcinātāji
kas atrodas Šauļos. Praktiski, ja nav šo te pretgaisa aizsardzības
sistēmu kas spēj vienlaikus sekot un identificēt un vest kauju ar
10 līdz 12 objektiem vienlaikus tad mēs esam kā bez rokām. Mūs
vienkārši no gaisa nospiedīs.
Jautājums
– Sanāk tā – ja šobrīd NATO lidmašīnas tajā brīdī nav
gaisā un nevēro pierobežas teritoriju, tad viņi arī var pa nakti
aizlidot līdz Daugavpilij, piezemēties, izsēdināt desantu un
neviens viņus neredzēs.
Teorētiski
es šādu situāciju neizslēdzu, jā. Pašreizējā brīdī
eksistējošais ekipējums, kas bruņoto spēku rīcībā ir – mēs
to nespējam fiksēt, ja viņš ir pietiekami zemu lidojošs.
Šobrīd
zināms, ka Latvijas armija plāno iepirkt lietotas kaujas
bruņmašīnas no Lielbritānijas. Bijušie militāristi spriež, ka
tās kalpos kā bāze pretgaisa aizsardzības raķetēm, ko tuvākajā
laikā Latvijas armija varētu iegādāties, lai stiprinātu mūsu
pierobežas aizsardzību. Un steidzami jāveido jauns gaisa radaru
tīkls.
MĀRTIŅŠ
VĒRDIŅŠ
Atvaļināts
kapteinis
Tās varētu
būt raķetes zeme – gaiss. Kuras būtu uzmontētas uz platformas
ar lielu caurejamības resursu. Kuri varētu izvietot iespējami
draudīgās vietās uz iespējami draudīgiem virzieniem. Otra lieta
– tie ir agrās atklāšanas elektroniskās ierīces, kuras ļautu
atpazīt zemi lidojošos helikopterus, kuri mēģina šķērsot mūsu
robežu.
GUNDARS
ĀBOLS
Atvaļināts
NBS ģenerālis
Ir jāuzlabo
patreizējās gaisa novērošanas sistēmas iespējams papildinot
viņas ar zemā lidojuma radariem kas spēj konstatēt so te
pacelšanās brīdi. Plus iespējams pasīvie radari, kurus atklāt
nevar arī iespējamās pretinieka radara dislokācijas iekārtas un
rotams pašu pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšana. Vai tas
ir iespējams mums vieniem pašiem es stipri šaubos jo šīs
sistēmas ir pārāk dārgas, lai pat trīs Baltijas valstis to
atļautos bet kopā ar NATO un ASV sabiedrotajiem noteikti, ka mēs
to varam izdarīt.
><
>< ><
Bērziņš:
Krievijas militārā aktivitāte mūsu pierobežā ļoti mainīga
Prezidents
neredz reālu pamatu Krievijas iebrukumam Latvijā
Bērziņš:
nav šaubu, ka NATO mūs militāri aizstāvēs
Prezidents
plāno apmeklēt pierobežu
Bērziņš:
jau šogad jāgroza budžets, palielinot naudu aizsardzībai
Bērziņš:
sankciju dēļ pret Krieviju Latvijas IKP pieaugums saruks par
0,5-1,5%
Prezidents
zaudējis uzticību Kremlim
Bērziņš:
nav pamata tālākai Krievijas agresijai Ukrainā
Bērziņš:
sadarbība ar Krieviju ir katra paša ziņā
Valsts
prezidents Andris Bērziņš solās personiski doties apmeklēt
pierobežu, lai pārliecinātos par mūsu aizsardzības spējām –
tas esot ieplānots maijā. Bet pagaidām prezidents mums intervijā
atzina, ka neredz reālu pamatu Krievijas iebrukumam Latvijā. Tomēr
situācija tiekot pastāvīgi kontrolēta.
JAUTĀJUMS –
Jūs kā militāro spēku augstākais vadītājs Latvijā – kā
vērtējat to, ka pēdējā laikā Krievijas izlūklidojumi gar
Baltijas gaisa telpu ir palielinājušies, plus Krievija ir netālu
no mūsu robežas Ostrovā uzbūvējusi jaunu lidlauku, kur ir vismaz
20 moderni kaujas helikopteri?
Es
tikai varu atbildēt tā, ka šī te, teiksim, nu.. aktivitāte ir
ļoti mainīga, ja, un, ka, teiksim, skatoties uz šīs nedēļas
otrdienu par mūsu pierobežas aktivitāti – viņa ir nesalīdzināmi
pozitīvāka, bet tas nenozīmē, ka viņa nevar mainīties. Bet to,
ka notiek tā vērtēšana un tas tomēr arī ir starptautiski
koordinēts pasākums, lai saprastu, teiksim, arī šos te
jautājumus, viņš nav tā viennozīmīgi..Viss tas ir tik elastīgs,
ka to ir ļoti grūti novērtēt.
JAUTĀJUMS –
Jums joprojām nav padomnieka nacionālās drošības jautājumos,
kopš Jānis Maizītis ir kļuvis par Satversmes aizsardzības biroja
direktoru. Vai tas jums netraucē?
Nē, nu tagad
šī te saskarsme un koordinācija notiek pilnīgi tieši. Ar
Bruņotiem Spēkiem, kas ir tiešie jautājumi, komandieris vai pat
viņa atbildīgais par to sfēru, tāpat ar Ārlietu ministriju. Nu,
protams, ar abiem ministriem mēs tiekamies ļoti regulāri, jo
viņiem nāk tā informācija pa dažādiem kanāliem un tad mēs
cenšamies visu laiku salikt kopā un attiecīgi informēt arī
Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidenti, lai viņi
saprastu, kur mēs esam, kas notiek.
JAUTĀJUMS –
Tad padomnieku darbā pieņemt neplānojat?
Nu,
šajā te brīdī es neizjūtu to trūkumu..
JAUTĀJUMS –
Pazīstams Krievijas politologs un analītiķis Andrejs Piontkovskis
izteicis prognozi, ka Krievijas apetīte pēc iekarojumiem aug – pēc
Gruzijas nāca Ukraina pēc Ukrainas nāks Baltija. Kāda Jums ir
sajūta, dzirdot to?
Es tā
nedomāju un neredzu reālu pamatu, lai tas notiktu, jo tomēr jau
mēs.. tur tomēr ir tas cilvēciskais faktors , kas ir galvenais un
es neredzu tādu pamatu, lai tas notiktu šeit.
JAUTĀJUMS –
Nedod, Dievs, protams, ja Krievija rīkojas, piemēram, Latgalē tā
, kā rīkojās Krimā, ka šeit tiek iesūtīti militāri formējumi
bez atpazīšanas zīmēm. Tomēr – vai tādā gadījumā NATO līguma
5.pants par militāru palīdzību darbojas? Jo tas nav konkrētas
valsts iebrukums konkrētā NATO līguma dalībvalstī.
Tiekoties
personīgi gan ar Baidenu, gan ar Obamas kungu man nav šaubu, ka
viņi to saka no sirds un arī viņi tā domā un viņi arī tā
rīkosies. Tur nav nekādu šaubu – tur, tādā ziņā, tie cilvēki
ir, ar, es domāju, visaugstāko atbildības sajūtu un, ka viņi ar
vārdiem nemētājas. Mēs to negribam daudz saprast, liekas viņi to
saka formāli, viņiem kā politiķiem tas tā jāsaka. Es domāju,
ka sevišķi tik daudz, kā Baidena kungs ar viņa pieredzi un
dažādām dzīves situācijām, viņš to saka no sirds to es varu
droši apgalvot.
JAUTĀJUMS –
Respektīvi, NATO līguma 5. pants darbotos arī tad, ja te parādītos
tā sauktās pašaizsardzības vienības?
Nu, viņiem
faktiski nav bāzes, kur parādīties. Tāpēc, ko es teicu par tiem
tehniskiem līdzekļiem un mūsu spējām, teiksim, aizsargāt mūsu
robežu, tur ir jāpieliek klāt šis te mūsu tehniskais
nodrošinājums.
JAUTĀJUMS –
Kā jūs atbildētu uz jautājumu, cik stundās NATO palīdzība mūs
sasniegtu?
Nu,
NATO palīdzība ir šeit uz vietas. Jau.. nu tas tomēr, tā tomēr
atbildes reakcija, ka tik strauji no 4 uz 10 šīm te lidmašīnām
tika palielināts, kas ir būtībā tā pirmā aizsargbarjera,
ja..Polijā tika izvietotas. Un mēs paši strādājam – tas ir
mūsu mājasdarbs, lai radītu tādu sistēmu, ka jau pirmajā stundā
mēs varētu daudz ko apturēt. Es maijā centīšos pabūt pie
robežas vairākās vietās lai pārliecinātos pats un arī parunātu
ar tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo, kā viņi jūt.
JAUTĀJUMS –
Kā varētu atrisināt to problēmu, ka pierobežā cilvēki par
velti uztver Krievijas kanālus, dzīvo pilnīgi citā informatīvā
telpā, nezin, kas ir Latvijas prezidents un tas gadiem tā notiek un
Latvija neprot atrisināt vai negrib. Kas Jūsuprāt ir jādara?
Es
labprāt kādreiz ar Jums, kad Jūs braucat tādos, teiksim, tur..
iepazīt Latgali, tad mēs varētu kopā aizbraukt, tad Jūs varētu
mani arī popularizēt , es Jūs.. ja un..
JAUTĀJUMS –
Bet pati problēma?
Tur
mums ir acīmredzot kopā drusku jāpastrādā un jāiegulda arī
nedaudz vairāk līdzekļu, man šķiet, tas ir ne mazāk būtiski,
kā ieguldīt kaut kādos militāri tehniskos līdzekļos, jo viss
jau ir no cilvēka atkarīgs un bieži vien pat no nedaudziem, kā
dzīve rāda.
JAUTĀJUMS –
Par līdzekļu piešķiršanu armijas vajadzībām – savulaik
Latvija bija apņēmusies līdz 2020. gadam pieaudzēt līdzekļus
aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Jūs toreiz teicāt,
ka nav lielas jēgas tērēt lielu naudu armijai. Vai tagad esat
mainījis domas?
Nē,
es teicu druscīt savādāk – ka mums ir jāatrod tas koordinācijas
veids, lai šī nauda tiktu ieguldīta visprecīzāk.
JAUTĀJUMS –
Bet, Jūsuprāt, kad tiks sasniegti tie 2% no iekšzemes kopprodukta?
Tagad,
ja mēs realizēsim tos savus plānus tā, kā viņi ir iedomāti,
varētu būt, ka mums ar tiem 2% ir par maz. Es pieļauju, ka jau
šajā gadā būs jāizdara budžeta izmaiņas vismaz no
neatliekamiem līdzekļiem un tā pārdalīšana. Mums nākamgad tas
būs viens no tiem būtiskajiem jautājumiem – kam tad dot,
saprotot, ka skolotājiem vajag, jo bez izglītības nekas nenotiek,
bet šeit , man šķiet, ka prioritātes būs krietni savādākas un
šis būs viens no tiem prioritāriem jautājumiem.
JAUTĀJUMS –
Jūsu rīcībā ir apkopota informācija par to, kā sankcijas, kas
šobrīd tiek vērstas pret Krieviju, varētu mūs ietekmēt, jo ir
vairāki varianti. Kurš no tiem Jums šķiet reālākais?
Ja,
teiksim, mēs plānojām šogad kopprodukta pieaugumu 4,5%, šobrīd
tie cipari rāda, ka tas ir iespējams, tad tas kritums varētu būt
no 0,5 -1,5%.
JAUTĀJUMS –
Tad, kad mēs runājām ar uzņēmējiem, kam ir liels eksportējamo
preču daudzums uz Krieviju, viņi saka, ka viņi gribētu zināt,
kas viņus sagaida, kaut vai tas būtu pats sliktākais, bet tomēr.
Ko Jūs teiktu šiem uzņēmējiem?
Precīzi
pateikt, kas notiks, nevar jau neviens. Var tikai rīkoties, izejot
no pieredzes un saprāta, mēģināt šos te riskus padalīt..Pārlikt,
pārnest uz citām valstīm.
JAUTĀJUMS –
Tad jūs aicinātu viņus pārorientēties uz citiem tirgiem tomēr?
Nē,
nu tas objektīvi šā vai tā ir drošāk tomēr darīt, ja..
JAUTĀJUMS –
Krievijas dzelzceļa šefs Vladimirs Jakuņins ir iekļauts ASV
sankciju sarakstā, bet nav iekļauts ES sankciju sarakstā. Pēc
mūsu informācijas spriežot, Latvija ir bijusi tā, kas mēģinājusi
Jakuņinu pasargāt no iekļaušanas ES sarakstā, mēģinot,
acīmredzot, glābt mūsu tranzīta jomu. Vai tā ir?
Man
nav tik konkrēta informācija. Šī cilvēka uzvārds nav bijis
pieminēts nevienā šajā te mūsu Latvijas iekšējā tikšanās
reizē.
JAUTĀJUMS –
Sankciju sarakstā, ko ES publicējusi, ir Sergejs Nariškins , ar
kuru Jūs arī tikāties savulaik. Viņš toreiz vadīja Krievijas
prezidenta administrāciju, tagad ir Valsts Domes spīkers Krievijā.
Es
to ļoti miglaini atceros, bet tas bija Nariškins jā, tur.
JAUTĀJUMS –
Es lasīju Jūsu mājas lapā, tur rakstīts, ka tolaik bijāt
paudis, ka ,,Latvijas un Krievijas attiecības nostiprināsies un gūs
arvien lielāku saturisku piepildījumu,, un uzsvērāt tieši
,,cilvēcisko attiecību līmeni starp Latviju un Krieviju,, , ka tas
ir pozitīvs. Kā Jums tagad tas izskatās, redzot, ko Krievija dara?
Nu,
es esmu, protams, izgājis to 1991. gada janvāri un augustu un Jūs
labi saprotiet tās manas sajūtas. Es labi izjūtu šo te
briesmu..Man viņa ir iekšā tīri personīgi un man tiešām tas
liekas stipri graujoši mūsu attiecībās, jo nekas sliktāks nav,
ja pazūd uzticība. Un priekš manis personīgi – mani tā dzīve
ir mācījusi, jo, ja vienreiz tevi konkrēts cilvēks izdara pretim
tam, kā ir vienošanās, tad man vairs otra soļa tur nav, diemžēl.
JAUTĀJUMS –
Tad Jūs esat zaudējis uzticību Krievijai?
Nu..es
jā, tad jāsaprot, ko mēs saprotam zem Krievijas..
JAUTĀJUMS –
Pašreizējo Kremļa varu. Tai Jūs esat zaudējis uzticību?
Jā..
nu šobrīd man tā uzticība nav, nu nav viņas, nu..Tā rīcība
neliecina par to, ka var droši uzticēties.
JAUTĀJUMS –
Bet kāda ir Jums sajūta – vai Krievija apstāsies pie Krimas vai
tomēr ies tālāk? Varbūt īstenos visas Austrumukrainas aneksiju
līdz pat Dņeprai?
Balstoties
uz to informāciju, kas ir man, man nav pamata tā domāt. Es neredzu
objektīvu.. Viss ir tik sasaistīts, ka tur jau uzvarētāja nebūs.
Tas ir skaidrs. Visi būs zaudētāji. Nu, varbūt formāls būs
uzvarētājs, bet nu reāli cilvēks un katrs cilvēks būs
zaudētājs, ne jau tikai tie, kas sāka vai kas saņēma par to
sodu. Nu, diemžēl tā, jo viņš jau tas dzīvē tādā veidā
nenotiek parasti jau..
JAUTĀJUMS –
Sankcijas ir viena lieta – bet ir vēl sadarbība ar Krieviju
dažādās jomās. Mēs zinām, ka režisors Alvis Hermanis ir
atcēlis visus savus plānus, kas saistījās viņam ar darbību
Krievijā.Vai Jūs to atbalstāt?
Es
atbildētu tā – ka mums ir pilnīga cilvēku brīvība. Un katrs
lai to saliek ar savu atbildību un sapratni kopā.
Tāpēc
es, pazīstot Alvi Hermani, es viņu cienu un viņa tā izvēle, tas
ir viņa personīga izvēle un viņa ir cienījama un bet tas
neliecina, ka blakus nu..Viņš ir režisors, nu un pasaules klases,
tas nenozīmē, ka cits režisors nerīkosies savādāk un , bet
viņam jau ir jāskatās, kāds tad viņam ir mērķis. Nu, Hermanis
dara, lai parādītu, kāda pasaule ir un arī mēģina parādīt, kā
lai viņu padara labāku un katrs tas veids ir filozofiski..
JAUTĀJUMS –
Vasara un ,,Jaunais vilnis,, kā mēs zinām, arī ir apspriešanas
viens no objektiem tagad. Vai Jūsuprāt, būtu šovasar jārīko
,,Jaunais vilnis,, , ja mēs zinām, ka uz ,,Jauno vilni,, piemēram,
parasti brauc Krievijā slavenā dziedātāja Valērija, kura tagad
pie Kremļa sienas par godu Krimas aneksijai dziedāja speciāli
veltītu dziesmu ,,Mi vmeste,,?
Man
šorīt bija saruna, teiksim, par valsts.. kā strādā normālā
valstī, teiksim, konkrēti, Lielbritānijā. Viņiem ir skaidri
nodefinēta teiksim šī te politika. Ka tur skaidri pateikts, kāda
rīcība ir lai tev atņemtu pilsonību, lai atļautu vai neatļautu
iebraukt valstī. Mums vajadzētu precīzi noformulēt to mūsu
likumdošanas aktos..
JAUTĀJUMS –
Bet pats pasākums kā tāds – Jūsuprāt, būtu jārīko šogad?
Nu,
bet tur viņi lai izvēlas tie, kas to organizē. Es domāju,
Latvijas pusei ir pietiekama pieredze, lai viņi izvēlas.
><
>< ><
Krievu
kopienas pārstāvji Rēzeknē izrāda filmu, kas uzsver Latgales
identitāti
Gapoņenko
gatavo jaunu filmu par Latvijas vēsturi
Šajā nedēļas
nogalē savdabīgā ekskursijā uz Latgali devās krievu kopienas
aktīvisti.
Vakar īpašā
izbraukuma sēdē no Rīgas uz Rēzekni brauca Latvijas sabiedrisko
organizāciju padomes dalībnieki.
Starp
organizāciju darboņiem ir nu jau labi zināmi cilvēki, kas rīkoja
protestus pret fašismu pirms pāris nedēļām notikušajos 16.
marta pasākumos galvaspilsētā. Tāpat viņi uzticīgi īsteno
Kremļa izvērsto tautiešu politiku Latvijā.
Arī
sestdienas brauciena mērķis bija atgādināt vietējām Latgales
krievu kopienām, ka Latvijā joprojām zeļ un plaukst fašisms.
Rēzekniešiem bija arī vēstures stunda, kurā demonstrēja nu jau
kārtējo filmu nomelnojošo filmu par Latviju.
Pavasarīgs
sestdienas rīts pie Maskavas nama tepat Rīgas centrā. Ir nedaudz
pirms deviņiem. Pie ēkas Kalniņa ielā apgrozās daži cilvēki.
Viņiem gaidāms brauciens cauri pus Latvijai. Anti-hitleriskās
koalīcijas aktīvists Rēzeknē grasās nolikt vainagus pie
memoriāla padomju karavīriem. Nav ilgi jāgaida līdz ierodas arī
pats brauciena organizators Viktors Guščins. Viņš vēl pavisam
nesen Vecrīgā cītīgi dokumentēja nepilsoņu kongresa rīkotu
protestu krievu skolu aizstāvībai. TV ierašanās viņu dara manāmi
nemierīgu.
Pēc vairākām
ceļā pavadītām stundām, delegācija no Rīgas beidzot ir
sasniegusi savu gala mērķi – Rēzeknes kultūras namu. Šeit visi
kopā kals plānus kā gatavoties 9. maija Uzvaras dienas svinībām
un citiem „kultūras pasākumiem”. No Rīgas ieradies arī viens
no Latvijas
Krievu kopienas apvienotā kongresa vadītājiem. Latvijas
sabiedrisko organizāciju padomes izbraukuma sēde var sākties.
ALEKSANDRS
GAPOŅENKO
Nepārstāvēto
parlamenta priekšsēdētāja vietnieks
Labdien!
Pastāstīsiet lūdzu…
Nē, TV
trīs es neko nedošu interviju tāpēc, ka jūs katru reizi melojat
par mani.
Ko jūs
šodien stāstīsiet?
Gapoņenko ir
pazīstams kā viens no valodas referenduma īstajiem ierosinātājiem.
Vēl pirms pāris nedēļām Doma laukumā viņš aktīvi protestēja
pret leģionāriem. Viens karstais datums jau ir aiz muguras, tādēļ
jāgatavojas nākamam.
VIKTORS
GUŠČINS
Vēsturnieks,
Latvijas sabiedrisko organizāciju padomes koordinators
Mēs
domājam, ka svinēšana 9. Maijā un svinēšana atbrīvošanas
pilsētas datus, mums vajag svinēt nu ļoti, ļoti plaši. Ļoti
plaši.
Arī šeit
Rēzeknē?
Protams,
protams, Rēzeknē, Jēkabpilī, Daugavpilī un citās pilsētās
arī. Jā, protams.
Šogad 9.maijā
būs 70 gadu kopš Latvijas atbrīvošanas no fašisma. Tāpēc arī
svinības notiks vairākās Latvijas pilsētās. Īpašu uzmanību
Guščins grib pievērst padomju kara veterāniem.
ANATOLIJS
PJATŅICKIJS
Kara
veterāns, Latvijas antihitleriskās koalīcijas cīnītāju
asociācijas priekšsēdētājs
Nu man
jāsaka, ka mums palīdz materiālā ziņā. Pirmkārt, Maskavas nams
mums dod telpas, kas mēs pulcējamies. Mēs sanākam tad, kad vajag.
Piemēram, man tagad kā priekšsēdētājam vajadzēs pirmdien, 31.
datumā, izsniegt jubilāriem, kuriem aprit 90, 95 gadi un 100 gadu,
materiālo palīdzību no Krievijas vēstniecības. Un dod 200
dolārus.
Kad arī
vietējās krievu kopienu pārstāvji no Ludzas, Olaines un citām
pilsētām ir izrunājuši savus jautājumus, pie grožiem sēžas
Gapoņenko. Viņš rēzekniešiem ir sagādājis īpašu saldo ēdienu
– paša veidotu filmu „Latviju, kuru mēs pazaudējām”.
ALEKSANDRS
GAPOŅENKO
Nepārstāvēto
parlamenta priekšsēdētāja vietnieks
Galvenā
daļa materiālu pirmo reizi tiek iekļauta dokumentālā filmā. Tā
agrāk nav rādīta un autora traktējums ļoti stipri atšķiras no
tās oficiālās doktrīnas, kuru māca Latvijas skolās.
FRAGMENTS
NO FILMAS „LATVIJA, KURU ZAUDĒJĀM”
Visa
politiskā vara valstī nonāk ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa
rokās. Diktators atceļ Satversmes darbību. Arestē daļu no
deputātiem, veic represijas pret saviem pretiniekiem. Vairāk nekā
200 tūkstoši komunistu un sociālistu nonāk cietumā, kas ir
speciāli radīts, lai viņus aizturētu – Liepājas koncentrācijas
nometnē. Viņi izkļūst brīvībā tikai padomju varas laikā.
Savā apmēram
stundu garajā darbā Gapoņenko ir ieguldījis pamatīgu darbu.
Vēstures fakti – ja ne klaji sagrozīti, tad ir apgriezti kājām
gaisā. Filma propagandas stilā liek saprast – Latgale ir cietusi no
pārlatviskošanas. Tā vienmēr ir cīnījusies par patstāvību.
Jau pēc nedēļas internetā nonākšot jaunākā sērija. Šoreiz
filma būs par Latvijas vēsturi no Otrā pasaules kara beigām līdz
atmodas sākumam.
Vietējās
Rēzeknes krievu kopienas vadītājs atzīst, ka gan filmā, gan arī
plakātos dominē padomju akcents. Tomēr cilvēkiem pašiem esot
lietas jāizvērtē.
ALĒRIJS
ORLOVS
Rēzeknes
krievu kopienas vadītājs
Nē. Mums
uzdāvināja eksemplāru un, es to nekur speciāli neizrādīšu. Bet
tam, kurš vēlēsies noskatīties, protams, es piedāvāšu.
Orlova vadītā
krievu kopiena arī slēdza līgumu ar vietējo kultūras namu par
pasākuma norisi. Bet visus rēķinus, kas ir 342 eiro, esot
apmaksājis Guščina vadītais „Baltijas vēsturisko un sociāli
politisko pētījumu centrs.”
Kaut arī
krievu kopienas pasākums Rēzeknē bija niecīgi apmeklēts, tas
parāda, ka Krievijas tautiešu politikas īstenotāji Latvijā
turpina aktīvi strādā, lai šķeltu sabiedrību. Un katrs šāds
izbraukums, it īpaši uz Latvijas pierobežas rajoniem, palielina
iespēju, ka starp mūsu valsts pilsoņiem radīsies arvien lielāks
skaits valstij nelojālu cilvēku.
>< ><
><
Bez
vecākiem palikusi jauniete turpina cīņu pret VID par nepamatotu
nodokļu uzrēķinu
TV3 Nekā
Personīga rudenī stāstīja par bez vecākiem palikušu jaunieti,
kuru Valsts ieņēmumu dienests grasījās izlikt no viņas vienīgās
dzīvesvietas valstij nenomaksāta nodokļa parāda dēļ.
Aptaujātie juristi toreiz sacīja, ka VID nepareizi skaidro likuma
normas un parāda nemaz nav. Taču galvenais nodokļu iekasētājs
palika pie sava. Esam uzzinājuši, ka Administratīvā rajona
tiesa ir pieņēmusi pagaidu lēmumu, ka taisnība ir meitenei.
25 gadus
vecajai Ilonai tas bija kārtējais lielais trieciens viņas dzīvē.
Pirmais bija tad, pusaudžu gados ļaundabīgs audzējs pārrāva
viņas vecāku dzīvības, bet otrs pagājušā gada rudenī,kad
Valsts ieņēmumu dienests draudēja viņas ģimenei ar mazu bērnu
atņemt vienīgo mājokli.
Ilona un viņas
brāļi, pārdeva vecāku celto māju Bigauņciemā, jo nevarēja to
uzturēt. Viņi zināja, ka darījumu neapliks ar ienākuma nodokli,
ja tas viņu īpašumā būs bijis vismaz piecus gadus un pacietīgi
gaidīja, kad tie pienāks. 2011.gadā māju pārdeva. Liels bija
viņu izbrīns, kad sāka saņemt VID vēstules.
VID
uzskatīja, ka pietrūkuši divi mēneši, lai viņus no nodokļa
nomaksas atbrīvotu un prasīja bāreņiem valstij samaksāt vairāk
nekā 18 tūkstošs latu. Tā kā tobrīd Ilonas vienīgie ienākumi
bija māmiņu alga, tad VID nolēma atņemt viņas dzīvokli
Kauguros.
Ilona
neslēpa savu izmisumu. Māja bija mantota, Ilona tajā bija
dzīvojusi garus gadus. Publiskais reģistrs apliecina, ka uz viņas
vārda īpašums bija piecus gadus . Tomēr VID palika pie sava.
Mājas pārdošanas līgums parakstīts 2 mēnešus agrāk un par
pamatu esot jāņem darījuma slēgšanas datums, nevis reģistrācija
zemesgrāmatā.
Starptautiskās
auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers speciālisti noskatījās
sižetu un izlēma neatstāt meiteni vienu pret Valsts iestādi. Viņi
kopīgi ar Ilonu lūdza Administratīvo rajona tiesu apturēt VID
piedziņu. Tiesa lēma par labu Ilonai. Tā pamato, ka VID rīkojies
pirmsšķietami prettiesiski. Šāds tiesas pagaidu lēmuma
formulējums ir visai rets un Ilonai ļauj cerēt, ka arī
tiesas prāvas gala iznākums būs viņai pozitīvs.
JANA
ORLOVA
PricewaterhouseCoopers
vecākā juriste
Mēs esam
ļoti priecīgi, ka administratīvā rajona tiesa ir skatījusies
objektīvi, no malas, un nonākusi pie šāda secinājuma un principā
Ilonai šobrīd tas nozīmē, ka viņai nav jādomā, ka kāds
vērstu piedziņu uz viņas dzīvokli. Viņa var mierīgi dzīvot
līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana tiesā.
ILONA
JURŠEVICA
Tiesājas
ar VID
Kad
iznāca sižets- bija labi komentāri un slikti, jo cik cilvēku,
tik viedokļu,….bet, ka nāks tik liela palīdzība, uz to man
nebija pat ne cerība. Tas ir liels, patiešām milzīgs atbalsts!
Strīdīgā
norma tapa trekno gadu karstumā. Likumdevējs skaidro, ka mērķis
bijis cīnīties ar nekustamo īpašumu spekulantiem, kas pirka
namus , zemesgabalus, tūlīt pat tos pārdeva , oficiāli šos
darījumus neuzrādīja, un valsts kasei garām aizgāja iespaidīgas
nodokļos nenomaksātas summas. Ka šī norma ir interpretējama un
varētu būt pretēja civillikumam un pat Satversmei, izgaismojās
tikai līdz ar Ilonas sākto cīņu ar VID,kad uz to norādīja
vairāki atzīti juristi. Deputāts Gaidis Bērziņš normu atzīst
par kļūdainu un aicina kolēģus to mainīt.
GAIDIS
BĒRZIŅŠ
Saeimas
deputāts (Nacionālā apvienība)
Nu, savā
ziņā to noteikti var atzīt par likumdevēja kļūdu.
Es
konsultējos ar vairākiem augstākās tiesas tiesnešiem, kuri
atzina
jā,ka tieši , tieši tā, ka šobrīd likumā ir šī dažāda
pieeja , kas ir arī nesamērīgs savā ziņā un neatbilst saistību
tiesību principiem.
Tomēr
Saeimas deputāti nesteidzas uzreiz atbalstīt Bērziņa
priekšlikumu, bet grib vispirms uzklausīt tieslietu un finanšu
ministrijas viedokli.
JĀNIS
REIRS
Saeimas
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs (V)
Mēs varam
arī strādāt ( ja mēs tā salīdzinām) mēs cērtam ar cirvi vai
tagad ar mikroskopu un ar skalpeli. Es domāju, ka mēs tagad varam
strādāt ar mikroskopu un ar skalpeli un tiešām nodalīt visas tās
lietas, kas ir saistītas ar pārpircējiem, ar īpašumu spekulāciju
un ar to, kas ir pārējais.
VALDIS
DOMBROVSKIS
Saeimas
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis (V)
Tas tiešām
ir likuma interpretācijas jautājums un acīmredzot likums būs
jāprecizē.
Saeimas
deputāti viedokli lūguši arī pašam Valsts ieņēmumu dienestam,
kas priekšlikumam nepretojas, bet aicina to rūpīgi pārdomāt.
JURIS
GAIĶIS
VID
Nodokļu pārvaldes direktors
Ja norma ir
tāda, kādu Gaidis Bērziņš ir paredzējis, tad mūsu vēlme būtu
kādā normatīvā aktā paredzēt,kādā noteiktā termiņā
reģistrē šo īpašumu (zemesgrāmatā) tādā gadījumā būtu
nodrošināta tiesiskā stabilitāte.
Ja
deputāti nevienosies, savas korekcijas ieviesīs tiesu prakse.
Juristi , kuri palīdz Ilonai, norāda, konkrētais gadījums varēja
arī līdz tiesai nenonākt, ja Valsts ieņēmumu dienests kā
pakalpojuma sniedzējs būtu iedziļinājies situācijā un mācējis
nodalīt, kur ir bizness, kur cilvēku vienīgais īpašums un
Ilonas darījumu ar nodokli neapliktu.
ILZE
RAUZA
PricewaterhouseCoopers
Nodokļu un Juridisko konsultāciju nod.vad.
Tas, kas
mūsu valstī klibo, ka likums uzrakstīts patiešām neskaidri. Un
mēs ļoti pieķeramies pie tās gramatiskās interpretācijas.
Būtība bija cīnīties ar spekulatīviem darījumiem un pieci gadi
ir ļoti ilgs periods, kas ir ieviests, lai patiešām zinātu, vai
tas ir tavs īpašums vai bizness un šis gadījums skaidri rāda, ka
šis nav spekulatīvs darījums.
Šis strīds
parādījis vēl vienu būtisku trūkumu. Valsts nesniedz bezmaksas
juridisko palīdzību administratīvajās lietās, un Ilonai bez
palīgā nākušo juristu atbalsta klātos grūti cīņā ar VID.
ILONA
JURŠĒVICA
Tiesājas
ar VID
Šī
situācija rāda, ka nevajag padoties, ir jācīnās līdz pēdējam
un jāpierāda sava taisnība, jo , ja tu pats nevarēsi, varbūt
kāds tomēr atnāks palīgā.
