Latviju
klusu apmeklējis Krievijas kultūras ministrs
Krievijas
kultūras ministrs ironizē, ka viņa iestāde jāiekļauj Latvijas
zelta sarakstā
Latvijā
piemiņas zīmi rakstniekam Pikulim atklāj Krievijas kulturas
ministra vadīta biedrība, kuras uzdevums slavināt padomju laika
varoņus
Gandrīz
nemanāmi Latvijā šajā nedēļas nogalē bija ieradies Krievijas
kultūras ministrs Vladimirs Medinskis. It kā atklāt kāda Latvijā
dzīvojuša rakstnieka piemiņas plāksni un uzrunāt Krievijas
kultūras dienu Latvijā rīkotājus. Medinska vizīte plānota tādā
steigā, ka par to tikai pēdējā brīdī uzzinājušas Latvijas
amatpersonas.
Krievijas
ministrs vada arī pēc prezidenta Vladimira Putina rīkojuma
dibinātu biedrību. Ar tās palīdzību Krievija cenšas gluži vai
popkultūras līmenī pacet Padomju armijas varenību un sasniegumus.
Ne tikai Krievijā, bet arī nesen iekarotajā Krimā un tuvākajās
ārzemēs.
Krievijas
kultūras ministrs Vladimirs Medisnkis amatā ir divarpus gadus.
Iepriekš rakstījis grāmatas par vēsturi. Noliedzis Baltijas
valstu okupāciju, paziņojis, ka Ribentropa-Molotova paktam
pienāktos uzcelt pieminekli. Pirms gada kļuvis par vadītāju
Krievijas militārās vēstures biedrībai.
Krievijas
ministra braucien uz Latviju rīkots lielā steigā un bez
saskaņojuma politiskajā līmenī. Lai vizītei būtu oficiāls
statuss, Medinskim būtu jāsatiek Latvija kolēģe Dace Melbārde.
Ceturtdien viņai nosūtīts ielūgums no ministra vadītās
biedrības, kas palicis bez atbildes. Krievijas ministrs tagad
apgalvo, ka brauciens esot vairāk privāts, nekā valstisks.
VLADIMIRS
MEDINSKIS
Krievijas
kultūras ministrs
Es
samērā negaidīti atbraucu. Lēmumu par braukšanu uz Rīgu
pieņēmām pirms pāris dienām. Veiksmīgi sakrita – festivāla
“Zelta maska” noslēgums, šodien tiek atklāta rakstnieka
Valentīna Pikuļa piemiņas plāksne un ir 70. gada diena kopš
Rīgas atbrīvošanas no nacistu iebrucējiem – kaut kā visi šie
datumi salikās kopā, tāpēc… Un arī sestdiena, viegli izkārtot
brīvdienu. Tāpēc arī nolēmām atbraukt. Mēs par to iepriekš
neinformējām Latvijas kultūras ministriju. Braucienam atsevišķos
aspektos ir pat privāts raksturs.
Piektdienas
vakarpusē atbildīgajām iestādēm Krievijas vēstniecība
prasījusi nodrošināt savam ministram atbilstošus policijas
pavadošos auto. Tomēr lūgums noraidīts – Latvija Medinska
braucienu neuazskatīja par oficiālu, jo izpalika abu valstu
ministru tikšanās. Krievijas ministram nācās pa Rīgu sestdien
braukt vienā mašīnā ar vēstnieku Aleksandru Vešņakovu.
Ziņu
par ministra ierašanos saņēmuši gandrīz tikai krieviski
rakstošie un raidošie žurnālisti. Vladimirs Medinskis uzrunā
Maskavas namā velta pārmetumus Latvijai par nedraudzīgo politiku,
kas traucējot kultūrai.
VLADIMIRS
MEDINSKIS
Krievijas
kultūras ministrs
Klausieties
– mēs uz Latviju vedam kultūru, teātrus… “Jaunais Vilnis”,
“Jurmaļina”, “KVN”. Es uzskatu, ka man jābūt nevis
vienkārši baltajā sarakstā, bet zelta sarakstā. Krievijas
kultūras ministrijai un visām partneru organizācijām jābūt
briljantu sarakstā un jāiet Rīgas lidostā caur VIP izeju bez
maksas. Saku priekšā Latvijas valsts institūcijām.
Krievijas
ministrā uzmanīgi klausās Krievu organizāciju kurators Viktors
Guščins. Arī šonedēļ notikušo Krievijas dienu Rīgā viens no
rīkotājiem Vlads Bogovs. Šis kungs ir Rīgas domes deputāts
Ruslans Pankratovs. Saskaņas centra biedrs. Kādā Maskavas
televizijas kanālā Latvijai savulaik veltījis tēlainus
salīdzinājumus – “Ja Padomju savienībā Latvija bija
savienības seja, tad Eiropas savienībā Latvija esot Eiropas
pakaļa”. Viņš dibinājis biedrību “Atgūsim savus vārdus”
un iesūdzējis Eiropas cilvēktiesību tiesā Latviju par viņa
vārda latviskošanu. Pankratovs kopā ar vairākām antifašistu
biedrībām ir starptautiskās organizācijas “Pasaule bez nacisma”
dalībnieks.
Rīga.
Tērbatas iela blakus nojauktajai Sporta pilij. Šajā namā padomju
gados dzīvojis rakstnieks Valentīns Pikulis. Viņš savās grāmatās
daudz rakstījis par padomju armiju, varoņiem, karu un vēsturi.
1.septembrī
Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs Pikuļa grāmatas
uzdāvināja Rēzeknes 2.vidusskolai. Ministre Ina Druviete lika tās
pārbaudīt Valsts izglītības satura centram. Eksperti secināja –
daiļdarbos vēstures faktus izvērtēt ir pagrūti un grāmatas
lietošana paliek uz skolotāju sirdsapziņas.
Uz rakstniekam
Pikulim veltītās piemiņas plāksnes atklāšanu atnāca Latvijas
Krievu Kopienas domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Altuhovs, viens
no Nepilsoņu kongresa līderiem Vladimirs Sokolovs un arī Saskaņas
Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs.
VITĀLIJS
ORLOVS
Saeimas
deputāts (Saskaņas centrs)
Šeit
tāpēc, lai apskatīties un nezinu… Varbūt redzēšu pazīstamus
cilvēkus tie, kuri arī lasīja kā es savā laikā Pikuļa romāni.
Jūs
zinat, kas šodien ir atbraucis uz Rīgu un kas piedalīsies
pasākumā?
Nezinu.
Neesat
dzirdējis par to, ka Krievijas kultūras ministrs atbraucis?
Nē,
neesmu dzirdējis.
Tas
nozīmē to, ka man jāaiziet no šejienes?
Nu
nezinu – izdomājiet..
Nē,
es tikai atnācu, lai piedalīties piemiņas plāksnes atvēršanā.
Plāksnes
ierīkotājs ir Krievijas militārās vēstures biedrība, kuras
vadītājs ir Krievijas kultūras ministrs.
Ruslans
Pankratovs
Rīgas
domes deputāts (Saskaņas centrs)
Es vēlos
izteikt milzīgu pateicību Krievijas militārās vēstures
biedrībai, kas arī kļuva par to, kas atbalsta mūs. Krievijas
militārās vēstures biedrības priekšsēdētājam, Krievijas
kultūras ministram Vladimiram Medinskim.
VLADIMIRS
MEDINSKIS
Krievijas
kultūras ministrs
Negribētos,
ka Pikuļa darbi, kas pārpildīti ar mīlestību un cieņu pret mūsu
visu kopīgo vēsturi, Krievijas zemi, Baltiju, zemi, Latviju, Rīgu,
Baltijas piekrasti, šo vietu, kur asinis lējušas daudzas, daudzas
paaudzes – šo zemju aizstāvji. Ka tas varētu būt kādam
bīstami. Es domāju, ka tie var būt bīstami tikai tiem, kas negrib
zināt savu vēsturi.
Krievijas
militārās vēstures biedrību izveidoja pirms pusotra gada. Pēc
Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma.
VLADIMIRS
PUTINS
Krievijas
prezidents
Valsts
orgāni un starp citu – dažādu līmeņu orgāni – humanitārie,
armija, visas organizācijas, kur dien cilvēki ar uzplečiem un
armijas formu, noteikti jums sniegs palīdzību.
Biedrības
uzdevums – pētīt, analizēt un slavināt vēsturiskus varoņus,
popularizēt Krievijas vēsturi. Par tās vadītāju uz sešiem
gadiem iecelts Medinskis.
VLADIMIRS
MEDINSKIS
Krievijas
kultūras ministrs
Visa
Krievijas vēsture ir stāsts par bezgalīgu cīņu, par aizsardzību
un kaujas uzvarām. Un patiešām nepieciešams mācīties no mūsu
senčiem. Paskatīties kā viņi aizsargāja dzimteni. Uzdevums ir
nevis izveidot kaut kādu mikro štābu Maskavā, bet izveidot
pilnvērtīgu Krievijas mēroga organizāciju. Mazāk priekšnieku –
vairāk entuziastu.
Biedrība
ar savu darbību jau izraisījusi vairākus skandālus. Tā Polijā
Krakovā Krievijas kultūras ministra vadītā organizācija
uzstādīja plāksni Sarkanās armijas karavīriem, kurus zvērīgi
nomocījuši poļi. Drīz pēc tam Polijas politiķi paziņoja, ka
atsakās no jebkādas sadarbības ar Krieviju kultūras jomā. Pēc
biedrības pasūtījuma tapuši reklāmas rullīši. Arī biedrības
atbalstītas mākslas filmas par padomju armiju.
Rīgā
viens no Krievijas kultūras ministra pieturas punktiem bija Uzvaras
piemineklis. Ziedus nolika ministram gluži pielīmētais Saskaņas
deputāts Pankratovs, arī vēstnieks. Vešņakovs solīja –
vēstniecība turpmāk skolām dāvināt rakstnieka Pikuļa grāmatas.
Aleksandrs
Vešņakovs
Krievijas
vēstnieks Latvijā
Es
uzskatu, ka Latvijai ir jālepojas ar tādu rakstnieku kā Valentīns
Pikulis. Kurš tieši šeit dzīvoja un rakstīja šīs grāmatas.
Grāmatas, kurās mākslinieciskā veidā ir izklāstīta mūsu abu
valstu vēsture. Man šķiet, ka tas ir pirktākais un pats
lasītākais rakstnieks, kas jelkad dzīvojis Baltijas jūras krastā.
Tas ir Latvijas lepnums.
Pēdējais
jautājums – ko jūs domājat par to, ka Hermaņa kungs ir iekļauts
Krievijas melnajā sarakstā?
VLADIMIRS
MEDINSKIS
Krievijas
kultūras ministrs
Es
par to neko nezinu. Nevaru komentēt.
Kā
nezinat? Visi par to runā.
Godīgi
saku – nezinu. Nezinu – neesmu lietas kursā.
Režisors
Hermanis.
Neesmu
lietas kursā. Viss. Paldies! Par melnajiem sarakstiem neko nezinu.
><
>< ><
Pumpuru
vidusskolas nekvalitatīvā remonta veicēja „SZMA Rīga” figurē
kriminālprocesā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Videonovērošanas
ieraksti liecina, ka dažas sekundes pirms iebruka griesti Pumpuru
vidusskolā, gaitenī bijuši bērni
Pagājušā
nedēļā Pumpuru vidusskolā mācību laikā iebruka griesti un
tikai laimīga nejaušība izglāba Jūrmalas skolēnu dzīvības.
Līdzīgi kā Zolitūdē, sākotnējās ekspertu versijas liecina,
ka griestu konstrukcijai izmantotas nepiemērotas skrūves un
stiprinājumi. Bet firma, kas lika griestus, bankrotējusi. Uzņēmuma
amatpersonas nodibinājušas jaunu firmu, kas saņem daudz pasūtījumu
Rīgas izglītības iestādēs. Nekā personīga zināms, ka šie
būvnieki figurē kriminālprocesā par naudas atmazgāšanu.
Pagājušās
nedēļas pirmdienā Pumpuru vidusskolā bija sākusies sestā
stunda. Pirmklasnieki bija sagājuši pirmā stāva klasē uz
pagarinātās dienas nodarbībām. Pēkšņi gaitenī atskanēja
briesmīgs blīkšķis. Iedarbojās signalizācija. Koridorī
atskrēja sargs un ieraudzīja, ka iegruvusi daļa no piekaramo
griestu konstrukcijas. Bērnus nekavējoties evakuēja, mazos
pirmklasniekus vecāko klašu skolēni izcēla laukā pa pirmā stāva
logiem. Piesardzība izrādījās pamatota – griesti turpināja
brukt.
Krītošie
reģipša gabali un metāla profils pārrāva skolas videonovērošanas
kameras vadus. Gaitenī izņemtais kameras ieraksts liecinot, ka
tikai sešas sekundes iepriekš tai vietai garām pagāja kāda
nokavējusies skolniece. Sākts kriminālprocess par būvju
celtniecības normu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve
vai tās daļa.
ALEKSANDRS
MELNIS
VP
RRP Jūrmalas iecirkņa priekšnieks
Jūs
bijāt notikuma vietā?
Jā,protams!
Kas būtu
bijis, ja griesti kristu starpbrīža laikā?
Būtu
smagi miesas bojājumi vai letāli!
Policija kopā
ar ekspertiem joprojām veic notikuma vietas apskati. Izņemti
materiālu paraugi un visa dokumentācija. Slēgti visi trīs skolas
stāvi, jo visos izmantotas tās pašas konstrukcijas un materiāli.
Ekspertu slēdziens vēl top, bet skolas direktore informēta, ka
griestu konstrukcijai izmantotas nepiemērotas skrūves un to
stiprinājumi jeb dībeļi. Tie bijuši pārāk īsi, lai noturētu
smago konstrukciju.
IRĒNA
KAUSINIECE
Pumpuru
vidusskolas direktore, Jūrmalas domes deputāte (ZZS)
Acīmredzot,
kāds atkal gribēja ietaupīt uz bērnu rēķina un iekļauties
viszemākajā tāmē, lai nopelnītu. Es tā to saprotu.
Konkursu uz
Pumpuru vidusskolas remontdarbiem Gata Trukšņa vadītā Jūrmalas
dome izsludināja 2011.gada vasarā. Pieteicās pieci pretendenti, un
uzvarēja SIA „SZMA Rīga” ar viszemāko cenu vienu miljonu 79
tūkstošiem eiro (1 079 172 eiro).
Darbus
firma pabeidza 2012.gada vasarā. Uz dokumenta, ka ēku var nodot
ekspluatācijai, bija sešu personu paraksti.
VITA
ZVEJNIECE
Jūrmalas
pilsētas Būvvaldes vadītāja
Man
nav nekāds pamats neuzticēties kolēģiem, kuri bija šajā objektā
un piedalījās tajā pieņemšanas komisijā. Arī parakstot
dokumentus, kas šobrīd iesniegti policijā, uz tiem bija visu
sertificēto amatpersonu apliecinājumi – gan arhitekta, gan
būvuzraugu, gan darbu veicēju.
Ne
autoruzraugam arhitektam Leonīdam Tugaļevam, ne būvuzraugam Jānim
Vīgantam sertifikāti nav apturēti, jo profesionālās
organizācijas to nevarot darīt pēc savas iniciatīvas.
ALBERTS
KROLS
Latvijas
Būvinženieru savienības valdes loceklis
Mēs
drīkstam pieņemt tikai tad, kad ir kāda sūdzība no būvvaldes
vai citiem. Paši uz savu iniciatīvu mēs nedrīkstam neko darīt,
kamēr rit izmeklēšana.
Kas labos
skolas bojājumus nav zināms, jo firmai „SZMA Rīga” ir
bankrots. Tās maksātnespēju šogad ierosināja kāds tās
darbinieks, kuram nebija izmaksāta alga. Nekā personīga zināms,
ka kādā no naudas atmazgāšanas shēmām, ko izmeklē Finanšu
policija, figurē arī Pumpuru vidusskolas remontētāju vārds.
KASPARS
PODIŅŠ
VID Finanšu
policijas pārvaldes priekšnieks
Finanšu
policijas pārvaldē ir uzsākts kriminālprocess par izvairīšanos
no nodokļu nomaksas lielā apmērā un par noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju lielā apmērā. Un konkrēti runa ir par
darījumiem, kas notika 2010gadā, šā procesa ietvaros arī jūsu
minētā firma figurē.
No
pusotra miljona eiro, ko ar šī shēmas palīdzību ar celtniecību
saistītās firmas izkrāpa, valstij izdevies atgūt 223
tūkstošus. Daļu procesa drīzumā plānots nosūtīt uz
prokuratūru.
KASPARS
PODIŅŠ
VID Finanšu
policijas pārvaldes priekšnieks
Jūsu
minētā uzņēmuma amatpersonas šai procesā figurē liecinieka
statusā. Pagaidām.
Līgumu par
Pumpuru vidusskolas remontdarbiem parakstīja „SZMA Rīga”
amatpersona Latvijas nepilsonis Aleksejs Zagarskihs. Viņš bija
bankrotējušās firmas īpašnieks, kopā ar Žannu Kirjonovu un
Jeļisejevu Viktoru. Tām pašām personām tagad pieder cits
būvniecības uzņēmums „SZMA R”, kas reģistrēts tajā pašā
adresē Rīgā Bērzaunes ielā, kur atradās Pumpuru vidusskolu
remontējusī firma. Kad tur ierodas TV3, ceļu aizšķērso
apsargs, kurš sazvanās ar Zagarskihu. Būvfirmas amatpersona dod
komandu mūs pie sevis nelaist
Kirjanovas,
Zagarskiha un viņa radinieka firmas veido pilnsabiedrību, kam ir
panākumi Rīgas pašvaldības iepirkumos. Tikai šogad tā ieguvusi
10 dažādus pasūtījumus remontēt galvaspilsētas skolas un
citas izglītības iestādes par trīs ar pus miljoniem eiro.
Rīgas
domes Īpašumu departamenta vadītājs Oļegs Burovs nebija
dzirdējis par notikumiem Pumpuru vidusskolā un nedomā, ka viņam
ir pamats liegts pilnsabiedrībai saņemt domes pasūtījumus arī
turpmāk.
OĻEGS
BUROVS
RD
Īpašumu departamenta direktors (GKR)
00.15.35
Nav mums jāpaļaujas uz vienu TV raidījumu. Nekā personīga nevar
aiziet uz tiesu. Tikai tad, kad būs tiesas lēmums. Pretējā
gadījumā jums var kāds samaksāt par sižetu un, pamatojoties uz
to, mēs visi nodarbotos ar šī firmas reputācijas graušanu. Es tā
ceru, ka Latvijā tas nekad nenotiks. Paldies un visu labu!
Sakiet
kādas ir jūsu attiecības ar Zagarskihu?
Man nav
nekādas attiecības ar Zagarskihu. Man liekas, ka viņš ir viens no
īpašniekiem, man nav ar viņu attiecības.
Pēc
Zolitūdes traģēdijas likās, ka būvniecības jomā būs pamatīgas
pārmaiņas, un likumdevējs un par iepirkumiem atbildīgās
amatpersonas vairs nepiesegs paviršību un alkatību. Pumpuru
vidusskolas direktore skumji secina, ka tā arī nav izdevies
izskaust tradīciju, ka ģenerāluzņēmējs uzvar valsts un
pašvaldību konkursos, taču visus darbus reāli atdot
apakšuzņēmējiem. Tāpat konkursos turpina uzvarēt celtniecības
firmas ar lētāko piedāvājumu, kas kā redzams pēc skolas bēdīgās
pieredzes, novedis pie sekām, kas atkal varēja maksāt dzīvības.
IRĒNA
KAUSINIECE
Pumpuru
vidusskolas direktore, Jūrmalas domes deputāte (ZZS)
Lai kaut
kas mainītos, ir atkarīgs no mums visiem. Mums no skolas ir jāmāca
cilvēkiem, ka ir jāatbild par savu darbu! Jo, ja cilvēks domātu,
viņš nekad nevarētu ieskrūvēt tādu skrūvi! Kā var ieskrūvēt
tādu skrūvi, ja es zinu, ka tā var nenoturēt, pie kam sabiedriskā
celtnē, kurā mācās bērni?
><
>< ><
Straujuma
lūgusi DP līdz nākamās Saeimas pirmajai sēdei pabeigt
izmeklēšanu balsu pirkšanas lietā
Valdības
vadītāja Laimdota Straujuma ir lūgusi Drošības policiju līdz
nākamās Saeimas pirmajai sēdei 4.novembrī pabeigt izmeklēšanu
balsu pirkšanas lietā, lai saprastu, vai tur ir iesaistīts viņas
partijas biedrs Dzintars Zaķis. Policija nav solījusi šajā
termiņos iekļauties. Premjerministre saņēmusi vien pieļāvumu,
ka lietu varētu pabeigt līdz gada beigām.
Dzintars Zaķis
no savas iekarotās nākamās Saeimas deputāta vietas atkāpties
negrasās un, ja nepierādīs viņa vainu, mandātu nenolikšot.
Šonedēļ viņš sniedzis paskaidrojumus Drošības policijai balsu
pirkšanas lietā.
Četrdesmit
četrus gadus vecais Saeimas deputāts Dzintars Zaķis ir dzimis un
audzis Jēkabpilī, bijis uzņēmējs, viņam joprojām pilsētā ir
datortirgotava. Astoņdesmito gadu beigās viņš kopā ar diviem
draugiem bija izveidojis dīdžeju grupu Divi, Divi, Divi. Braukāja
pa Jākabpils apkaimi un baudīja dzīvi. Vēlāk šis ansamblis
ķērās pie kopīga biznesa.
Zaķa dzīvē
liela nozīme ir draudzībai ar skolasbiedru Jolandu Dišleru. Abi
spēlēja disktotēkas un vēlāk devās biznesā. Abi kopā strādāja
vairāk kā 10 gadus.
JOLANDS
DIŠLERS
Dzintara
Zaķa jaunības draugs un biznesa partneris
Pazīstu
es viņu jau no 7.klases, biznesu mēs sākām visi trīs kopā,
kādreiz atvērām savu pirmo pārtikas veikalu, pēc tam mums bija
pieci pārtikas veikali, tad vairumtirdzniecības bāze, tad Dzintars
Zaķis ar mežiem nodarbojās vienu brīdi, pēc tam ar lietotu
mašīnu tirdzniecību, tad es viņu iemācīju biržā strādāt.
Jā, akcijas tirgot. Bet tur viņam drusku negāja tā lieta.
DZINTARS
ZAĶIS
Saeimas
deputāts
Esmu
absolvējis automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti. Sāku
0608, beidzu, 202001. Tie, kas zina, sapratīs, ko es esmu beidzis.
Tas ir datorsistēmas un tīkli. Respektīvi pats labi pārzinu arī
programmēt, māku arī lodāmuru pie pareizā gala paņemt un
salodēt, ja kaut ko vajag. Līdz šim brīdim paralēlā porta īso
programmiņu noprogrammēt mācētu.
Zaķa
datoruzņēmums 2000.gadu sākumā zēlis un plaucis, izvērsis
tirdzniecību visā Jēkabpils apkaimē. Viņš pat esot sameklējis
investorus veikalu ķēdes izveidei.
JOLANDS
DIŠLERS
Dzintara
Zaķa jaunības draugs un biznesa partneris
Tā kā
viņš nevarēja līdz galam sevi atrast tajā biznesā, līdz ar to
viņam tās runāšanas, oratora spējas ir diezgan labas. Un tieši
tad tā Repšes kustība sākās un viņš sapazinās ar to Repšes
kungu un viņam tā lieta ieinteresēja, beigu beigās arī bija tā
doma, ka nu politikā jāiet, jo bez politikas grūti būs kaut ko
darīti.
Politikā
Zaķis meties ar sirdi un dvēseli. Pirms 8.Saeimas Saeimas vēlēšanām
staigājis pa Jēkabpils dzīvokļiem un vācis Repšem
atbalstītājus, izvadājis pa laukiem aģitācijas materiālus,
braukājis uz Jaunā laika darba grupām Rīgā.
DZINTARS
ZAĶIS
Saeimas
deputāts
Atnācu,
piepalīdzēju, aizbraucu uz centrālo valdi, sāku skatīties, ka ne
tur viss notiek tā kā man praktiķim liekas pareizi. Vārds pa
vārdam, arī centrālajā birojā savajadzējās manu klātbūtni.
Tas bija tanī laikā, kad Einārs programmas rakstīja. Kad visi
nāca un štukoja, kā būtu pareizi. Atveda cilvēki no manas
nodaļas, aizveda, nosēdināja pie galda un teica: tagad klausies un
mācies. Klausījos, mācījos.
EDGARS
JAUNUPS bijušais Vienotības ģenerālsekretārs
Viņš
bija tajā laikā pat savā ziņā īpaši nepamanāms, tikai caur
to, ka viņš varbūt uzņēmās kaut kādas tur organizatoriskus
darbus, tur vēlēšanu kampaņas ietvaros, tur avīzes izvadāt kaut
kādas tādas lietas, tieši nodaļas ietvaros.
JOLANDS
DIŠLERS Dzintara Zaķa jaunības draugs un biznesa partneris
Un savā
laikā es atceros, ka reklāmas kampaņa bija galvenā – kurš
vairāk izstaigāja un sarakstīja parakstiņus pa mājām, pa
dzīvokļiem, ar cilvēkiem runāja un līdz ar to viņš tur baigos
tūkstošus cilvēkus apmeklēja, lai salasītu tos plusiņus. Un
cilvēki aktīvi par viņu nobalsoja Jēkabils rajonā.
Zaķis nebija
no spilgtajiem Jaunā laika līderiem. Viņu zināja tikai Jēkabpilī.
Taču Repšes popularitātes vilnis un paša ieguldītais darbs ļāva
sarakstā pacelties un 8.Saeimā iekļūt. Zaķim paveicās. Jaunais
deputāts uzreiz tika pie sekretāra amata ietekmīgajā Saeimas
Tautsaimniecības komisijā, kur skata uzņēmējiem interesējošos
likumus.
Tieši Zaķa
spēju mācīties uzsver visi aptaujātie viņa pazinēji. Zaķis
atšķirībā no Repšes mazāk izteicās par korupciju, varas
nozagšanu un oligarhiem. Viņš tikās ar uzņēmējiem un
ieklausījās, ko saka pieredzējušāki kolēģi Saeimā.
INDULIS
EMSIS bijušais Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs
Jā,
Zaķa kungu es atceros ar ļoti labām atmiņām, manuprāt, viens no
ļoti konstruktīviem deputātiem, kurš dzirdēja argumentus, prata
tos uztvert un, teiksim, vides sektorā, kurā nu es biju tā kā ar
lielāku darba pieredzi, viņš ārkārtīgi ieklausījās manā
pozīcijā un redzējumā.
Deputāts
Zaķis atšķīrās no pārējā Jaunā laika tās kopējās uzskatu
sistēmas, kuriem uztvērējs bija parasti izslēgts un raidītājs
uz pilnu klapi strādāja. Tad Zaķa kungam abi – gan uztvērējs,
gan raidītājs strādāja apmēram vienādu spēku.
Uzcītība
un saticība Zaķi noveda pie nākamā pakāpiena. 2007.gadā Jaunajā
laikā notika apvērsums. Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš ar
domubiedriem no varas atstūma Einaru Repši. Kariņš kļuva par
partijas vadītāju. Un atbrīvojās Saeimas frakcijas vadītāja
vieta. Šajā amatā nokļuva Zaķis. Tas nenotika tādēļ, ka viņš
būtu spilgts līderis, bet gan dēļ tā, ka neesot uzrādījis
pārāk lielas ambīcijas. Jaunā partijas vadība Zaķī saredzēja
cilvēku, kas spētu noturēt līdzsvarā citus Jaunā laika
personāžus.
EDGARS
JAUNUPS bijušais Vienotības ģenerālsekretārs
Caur šo
šķelšanos vai iekšējo cīņu, kur katra balss bija svarīga,
frakcijā un tamlīdzīgi, tur Dzinara loma bija liela. Un Sandra ar
Krišjāni tieši Zaķī redzēja to cilvēku, kas viņu frakcijas
daļas intereses vislabāk var pārstāvēt un arī uzņemties
frakcijas vadītāja lomu, jau Krišjānim kļūstot par partijas
priekšsēdētāju. Turklāt viņi Dzintarā Zaķī arī neredzēja
nekādu apdraudējumu savai varai partijā.
Saeimas
frakcijas vadītājs ir otrais cilvēks partijā aiz priekšsēdētāja.
Komplektā ar vadītāja vietnieka amatu Nacionālās drošības
komisijā un vietu Tautsaimniecības komisijā Zaķis bija ieguvis
tik lielu ietekmi kā reti kurš. Pie viņa nāca un konsultējās
uzņēmēji un pašvaldību vadītāji. Viņš bija ieguvis
reputāciju kā cilvēks, kuram ir unikāla informācija. Kā viņa
lielu panākumu līdzgaitnieki raksturo spēju draudzīgi sabīdīt
lietas ar politiskajiem konkurentiem – Saskaņu un zaļajiem
zemniekiem. Viņš pats arī vairākkārt uzsvēris, ka nav problēmu
aiziet pie Urbanoviča vai Brigmaņa vienoties par, ko vien vajag.
AUGUSTS
BRIGMANIS ZZS Saeimas frakcijas vadītājs
Ar
viņu vienmēr jāpatur prātā tas dubultais dibens.
Dubultais
dibens ? Kāds dubultais dibens ?
Tāda
liela pārliecība, ka to, ko tu ar viņu norunā, ka tas arī galā
tā būs.
Tad ir
piečakarējis?
Tas nav
jēdziens piečakarēt, bet nu bieži vien cilvēks varbūt mēģina
tev atbildēt, piespēlēt, nu lai tu saņem to atbildi, kādu tu
gaidi. Bet tai pašā laikā ir nu kontekstā politiskais un
ilgstošais. Es varbūt zinu, to, ka to, ko viņš pasaka, tas ir tā,
lai nu tu tā labāk justos, bet īstenībā jau tu saproti, ka to,
ko viņš saka, varbūt nemaz to atrisināt tik vienkārši viņš
nevar.
2011.gadā
Zaķim pavērās iespēja strādāt valdībā. Zaļie zemnieki tika
atstāti opozīcijā un Vienotība pirmo reizi pretendēja uz
kontroli Satiksmes ministrijā. Zaķim izdevās pārliecināt
premjeru Dombrovski, ka viņš būs labs ministrs.
EDGARS
JAUNUPS bijušais Vienotības ģenerālsekretārs
Dzintaram
Zaķim vienmēr ir bijušas labas attiecības ar Valdi Dombrovski.
Tādā tīri cilvēciskā līmenī viņi vienmēr bija tādās es
teiktu īpašās attiecībās. Ar Valdi ne visiem veidojās tādas
labas personiskas attiecības. Valdis pietiekami tāds noslēgts
cilvēks, kas nav no tiem, kas tur baigi čupojās un tā. Dzintars
bija viens no retajem, ar kuriem Valdim bija personiski labas. Un pēc
2011.gada vēlēšanām. To laiku es pietiekami labi zinu, jo es
Vienotībā strādāju un darbojos, Valdis nāca ar priekšlikumu
Dzintaru Zaķi virzīt par satiksmes ministru.
Taču
iecere neizdevās, jo koalīcija nevarēja vienoties, kura partija
ministriju vadīs. Beigās pieņēma kompromisu un par ministru
iecēlt apolitisko Aivi Roni. Taču Zaķis kļuva par Vienotības
kuratoru ministrijā. Tā ieguva ne tikai varu satiksmes nozarē, bet
arī saglabāja teikšanu pār Vienotības frakciju.
DZINTARS
ZAĶIS Saeimas deputāts
Kā jūs tā
satiksme ieinteresēja?
Mani ne
tikai satiksme interesē, mani ļoti daudzas nozares interesē. Jūs
tā specializējaties uz to satiksmi. Es biju solījis saviem
vēlētājiem sakārtot ceļu infrastruktūru Daugavas kreisajā
krastā. Es nezinu, kāpēc, iespējams, tāpēc, ka ceļš ir
līkumains – kreisā krasta ceļu, kas ir no Aizkraukles līdz Salai,
sauc par Zaķa ceļu.
Zaķis
ministrijā iekārtoja partijai vajadzīgus cilvēkus. Vienotības
dibinātāju Aigaru Štokenbergu Pasažieru vilcienā, Edgara Jaunupa
tēvu Modri – sakumā uzņēmumā Zasulauks, vēlāk Autotransporta
direkcijā, turpat 2011. gadā sāka strādāt Zaķa jaunības dienu
paziņa Andulis Židkovs.
Zaķis
neaizmirsa arī par savu bijušo biznesa partneru interesēm. Šovasar
valdība Saeimā iesniedza ātro kredītu ierobežojošo likumu,
Zaķis Tautsaimniecības komisijā balsoja pret tā tālāku virzību.
Viņa jaunības draugam Dišleram ir ātro kredītu firma Jēkabpilī.
DZINTARS
ZAĶIS Saeimas deputāts
Es
pat vēl nebiju politikā, kad mēs vairs nebijām vienā kompānijā.
Nu, bet
viņš nenāca pie jums par tiem ātrajiem kredītiem parunāt, ka
vajag to likumprojektiņu pielabot?
Nu nav tas
viņa pamatbizness. Tā kā nē. Mums tur nekādu diskusiju nebija
par to.
Zaķis
sāka pieņemt arvien pārdrošākus lēmumus. Piemēram, saviem
partijas biedriem par pārsteigumu pērnā gada martā kopā ar
Saskaņas centru Tautsaimniecības komisijā nobalsoja par gāzes
tirgus liberalizācijas atlikšanu.
Lūzuma
punkts Zaķa karjerā bija skandāls ar auto iegādi. 2011.gada
beigās Zaķis pamanījās ietaupīt gandrīz 9000 eiro PVN,
organizējot automašīnas pirkumu caur Lietuvas firmu. Pēc
sabiedrības un partijas spiediena Zaķis nodokli tomēr nomaksāja.
EDGARS
JAUNUPS bijušais Vienotības ģenerālsekretārs
Tas, kas
manuprāt, viņam bija viena īpašība Pat ne īpašība – tāds
viņu raksturojošs lielums. Viņam kaut kā vienmēr dzīvē bija
veicies. Viņš tā kā uz kājām vienmēr krita. Un tie apstākļi
vienmēr salikās kaut kā viņam šķietami labvēlīgi. Un es
domāju, ka tas viņā radīja tādu bišķi bezbailību. Pārgalvības
sajūtu.
Auto
skandāls Zaķa pozīcijas Vienotībā nesašķobīja. Partija norija
sabiedrības pārmetumus un Zaķim saglabāja frakcijas vadītāja
vietu. Tomēr tas dziļi iedragāja Zaķa reputāciju. Viņš pat
vienu brīdi apsvēra vēlēšanās vairs nekandidēt.
Šīs
Zaķim bija jau ceturtās vēlēšanas. Pirmajās trīs viņš
startēja Zemgales vēlēšanu apgabalā, kur ir viņa dzimtā
pilsēta Jēkabpils. Šī bija pirmā reize, kad viņš izvēlējās
Latgali.
Zaķis
apgalvo, ka balsis ieguvis sūrā aģitācijas darbā. Tomēr pat, ja
nepierādīsies balsu pirkšana, vairāki kampaņas elementi liecina
par netiešu balsotāju iespaidošanu. Zaķis lielu uzmanību esot
veltījis darbam ar Latgales uzņēmumu vadītājiem un rezultātā
par Zaķi esot nobalsojuši šo uzņēmumu darbinieki. Kampaņā
iesaistījušies arī Vienotībai draudzīgo pašvaldību vadītāji.
Zaķis arī nav kautrējies izmantot katoļu baznīcas garīdzniecību.
Četras dienas pirms vēlēšanām pie Rēzeknes sāpju Dievmātes
katedrāles atklāja pieminekli kardinālam Julianam Vaivodam. Kā
goda viesi – trīs partiju vēlēšanu kandidāti Latgalē Raimonds
Vējonis, Jānis Klaužs, Inese Laizāne un Dzintars Zaķis.
DZINTARS
ZAĶIS Saeimas deputāts 1.oktobrī Rēzeknē
Latgales
reģionālā televīzija
Šeit
šodien mēs esam savākušis cilvēki, kurus vieno vērtības.
Ticība un vērtības. Dzimtene, brīvība, ģimene, draugi, tās
visas ir vērtības. Tās visas ir kristīgas vērtības, kas visus
mūs šeit vieno.
Zaķis
skaidro, ka ar Latgales garīdzniecību esot pazīstams jau sen.
Uzturot labas attiecības, tās tagad noderējušas, kad vajadzējis
vākt balsis. Noderējuši arī kontakti ar katoļu bīskapu Jāni
Buli.
JĀNIS
BULIS Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps (pa telefonu)
Nav
ko man komentēt šajā sakarā.
Nu man tā
stāstīja, ka Dzintars Zaķis sevišķi daudz braukājis esot un tā
kā ar baznīcas atbalstu?
Nu,
dzirdēju, ka braukā, protams.
Nesatikāt
?
Nē,
kādu atbalstu prasījis?
Nezinu,
mums nekas nav. Par vēlēšanām man nav nekas teikts.
Nu tai
1.oktobra pieminekļa atklāšanā viņš piedalījās tas Dzintars
Zaķis un teica uzrunu.
Nu,
jūs jautājiet tiem, kuri vārdu sakot, kuri lūdza laikam.
Jūs tas
nebijāt?
Baznīca
nevienu nelūdza.
Un tā kā
jūs pats neaicinājāt viņu?
Jo tas ir
bijis tāds pasākums, ir bijis tāds laicīgais reizē un garīgais
reizē un, kuri gribēja, tie brauca un piedalījās un bija jā.
DZINTARS
ZAĶIS Saeimas deputāts
Jūs Buli
pazīstat?
Pazīstu,
protams.
Sen jau
uzturat attiecības?
Diezgan
labs laiks jau ir, ka es viņu zinu.
Un
viņš jūs aicināja ?
Jā.
Šobrīd no
Zaķa novērsusies lielākā daļas frakcijas biedru. Saeimā ar viņu
runā retais. Vienotībā toni uzdod Ilze VIņķele un Lolita Čigāne,
kas aicina partijas biedrus Zaķi aizvākt pēc iespējas tālāk no
vēlētāju acīm.
LOLITA
ČIGĀNE Saeimas deputāte (Vienotība)
Jā, mēs esam
pārrunājuši un arī tai skaitā arī diezgan augstos emocionālos
toņos, jo priekš manis…
Kliedzāt
drusciņ?
Nu, varbūt ne
gluži kliedzu, bet nu vispār es neesmu no cilvēkiem, kas ļoti asi
konfliktē, bet nu šoreiz bija tā, ka droši vien uz to reaģēju
diezgan asi. Tad, kad es redzēju, kādi mums izskatās Latgale
attiecībā uz Vienotības rezultātiem, man bija ļoti spēcīgas
emocionālas reakcijas, jā, es to atdzīstu.
Nu un jūs
uz viņu izpaudāt reakcijas, viņš nokaunējās?
Es nezinu.
Zaķis
ir zaudējis arī kādu savu labu sabiedroto, satiksmes ministru
Anriju Matīsu, kurš Latgales vēlēšanu sarakstā bija pirmais.
Zaķa atbalstītāji viņu naski svītrojuši un ministrs knapi tika
Saeimā.
ANRIJS
MATĪSS satiksmes ministrs (Vienotība)
Kopš
vēlēšanu nakts es ar viņu neesmu sazinājies un neesmu runājis.
Kāpēc?
Nu, nav bijusi
nepieciešamība.
Šonedēļ
Zaķis bijis izsaukts uz Drošības policiju, kur ieradies ar
advokātu, lai gan viņam nav ne aizdomās turamā, ne arī
liecinieka statusa. Neesot bijis pat jāparaksta papīrs par ziņu
neizpaušanu. Deputātam joprojām ir augstākās kategorijas
pielaide valsts noslēpumam un viņš piedalās Nacionālās Drošības
komisijas sēdēs.
LAIMDOTA
STRAUJUMA Ministru prezidente (Vienotība)
Viņam ir
pielaide, jā. Bet viņam nav nekas un ļoti labi būtu, ka līdz
4.novembrim tas tomēr tiktu izskatīts un saprasts, vai Zaķis ir
iesaistīts vai nav iesaistīts.
Reiniks
bija solījis kādu rezultātu?
Reiniks bija
tagad atvaļinājumā, vienalga, kas no viņu pārstāvjiem. Nu jā,
es esmu lūgusi Drošības policijai, ka būtu ļoti labi, ka līdz
ceturtajam, kad jaunā Saeima sanāk, lai būtu skaidrība jaunajai
Saeimai, bet es nevaru viņus ietekmēt.
Bet viņi ir
solījuši?
Viņi teica,
ka viņi izmeklēs. Nē, nu viņi man nesola tā, ka būs līdz
ceturtajam. Viņi teica, ka viņi izdarīs visu, ko vien var.
AUGUSTS
BRIGMANIS ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
Visa
šī ap viņu nesmukā lieta, kas ir, es jau domāju, ka viņš kā
politiķis ir zudis.
Kamēr
policija pret viņu nevērsīsies balsu pirkšanas sakarā, Zaķis
neplāno atteikties no iegūtā 12.Saeimas deputāta mandāta.
><
>< ><
Norvēģu
investori gatavi būvēt Latvijā LNG termināli. Tas būšot lētāks
par projektu Lietuvā
Ir uzradies
Norvēģijas uzņēmums, kas par savu naudu ir gatavs Skultē būvēt
sašķidrinātās gāzes termināli. Plānotās izmaksas – 150
miljoni eiro un par šo naudu uzņēmums vēl gatavs aizvilkt gāzes
vadus līdz netālu esošajam Inčukalnam.
Norvēģijas
firmai BW Maritime ir sava sašķidrinātās gāzes kuģu flote –
18 kuģi, kas pārvadā gāzi pa visu pasauli, un tā ir gatava
uzcelt piestātni, iekārtu šķidrās gāzes pārveidei par parasto
un gāzes vadu līdz Inčukalnam. Projekta izmaksas nepārsniegšot
150 miljonus eiro, kas ir gandrīz četras reizes mazāk, nekā
lietuviešiem izmaksāja Klaipēdas termināls.
ANFINS
UNUMS
BW
Maritime projektu menedžeris
Mēs
esam kompānija, kas iesaistīta gāzes transportēšanā. Esam
pasaulē lielākā LNG kompānija, kas iesaistīta dažādos
projektos visā pasaulē. Mēs meklējam kādus 40 – 50
alternatīvos projektus un ceram, ka Latvijas projekts ir viens no
pievilcīgākajiem.
Mēs ar šo
jautājumu strādājam jau divus gadus un mums ir bijusi tikšanās
ar Dombrovski decembrī pagājušajā gadā. Janvārī mums bija arī
tikšanās ar ministriem. Viņi mūs it kā iedrošināja, lai iet
tālāk ar projektu, mēs vispār esam bijuši nedaudz lēni, bet
tagad mums ir atļauja no mūsu pašu kompānijas iet uz priekšu.
Mums ir izdalīta nauda, lai projektu turpinātu.
Būtiskākais
priekšnoteikums norvēģiem ir pieeja Inčukalna krātuvei. Bez tās
viņu biznesam neesot jēgas. Šobrīd Inčukalnā saimnieko Gazprom
meitasuzņēmums Latvijas gāze, kas vārdiski solījis ielaist
jebkuru gāzes piegādātāju, bet likumā Latvijas gāzei šāda
pienākuma nav. Tādēļ Norvēģijas uzņēmums gaida, kad Latvijas
valsts izpildīs Eiropas prasību un Latvijas gāzi ar likumu
sadalīs, nosakot, ka gāzes tirdzniecība ir atdalīta no pārvades
un uzglabāšanas.
Pēdējos
mēnešus par Eiropas prasības ieviešanu bija atbildīgs ekonomikas
ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Ministrijā jau kādu laiku stāv
gatavībā ziņojums valdībai par nepieciešamajiem grozījumiem
Enerģētikas likumā, vienīgi Dombrovskis tos nav virzījis uz
valdību un pēc vēlēšanām devies atvaļinājumā. Tikai pirms
nedēļas ziņojums nosūtīts saskaņošanai citām ministrijām.
MĀRTIŅŠ
LAZDOVSKIS Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs
Mēs kā
Ekonomikas ministrija esam sagatavojuši risinājumu, kā mēs redzam
šīs paketes tālāku ieviešanu, mēs esam uzsākuši šī
jautājuma skaņošanu ar citām ministrijām un esam gatavi to
iesniegt tiklīdz valdība būs gatava par šo jautājumu lemt.
Nebija iespēja to izdarīt ātrāk, jo nu pēc pirmās paketes jau
ir apmēram skaidrs, uz ko Latvija varētu virzīties ? Termiņš,
kas bija noteikts Ekonomikas ministrijai, bija 1.oktobris, mēs esam
aptuveni tajā periodā.
Premjerministre
Laimdota Straujuma sola, ka Latvijas gāzes sadalīšana būs jaunās
valdības pirmais svarīgais darbs. Ministriem būšot jāizlemj, vai
uzņēmumu dalīt divās, trīs vai četrās daļās, bet būtiskākā
sadaļa – Inčukalna gāzes krātuve vairs nepiederēšot ne
Latvijas gāzei, ne arī tās īpašniekiem no Maskavas.
LAIMDOTA
STRAUJUMA Ministru prezidente (Vienotība)
Mums
tas likumprojekts būtu jāpieņem Saeimā līdz nākošgad… Nu
2016.gadā noteikti.
Tik
vēlu ?
Tāpēc,
ka 2017.gada 1.aprīlis ir tad, kad visam jābūt gatavam. Būtu labi
vienu gadu iepriekš.
Man teica,
ka pusotrs ir vismaz vajadzīgs, lai Gazproms Latviju neiesūdzētu
tiesā par lieku vilcināšanos.
Pusotrs?
Tad 2015.gada beigas.
Nekā
personīga rīcībā esošā informācija liecina – tā kā process
ir ievilcies, tad valdība plāno līdz 2017.gadam uzņēmumu tikai
sadalīt, bet īpašumtiesību jautājumu atlikt vēl uz diviem
gadiem līdz 2019.gadam. Šo divu gadu laikā Latvijas gāzei būšot
jāatrod pircējs Inčukalna gāzes krātuves infrastruktūrai un
iespējams arī gāzes pārvades tīklam.
LAIMDOTA
STRAUJUMA
Ministru
prezidente (Vienotība)
Mēs
sagatavosim vispirms informatīvo ziņojumu tagad jaunā valdība
pirmajā mēnesī kopā ar budžetu tas varētu iet. Tad ir jāiet uz
Saeimu un Saeima jau… Grūti pateikt, kā Saeima lems.
Bijušais
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, tagad
sašķidrinātās gāzes termināļa lobists Gatis Ābele uzskata –
nav, ko vilkt garumā. Ja valdība un Saeima un piepūlēsies, gan
gāzes sadali, gan arī īpašnieku maiņu iespējams panākt līdz
2017.gadam.
GATIS
ĀBELE
Nacionālā
gāzes termināļa biedrības valdes loceklis (ZZS)
Līdz gada
beigām, ja netiek šāda veida grozījumi pieņemti vismaz otrajā
lasījumā, tad mums jāatceras, ka nākamie seši mēneši ir šī
prezidentūra, kas Latvijai pirmā reize, maza valsts, lielākā daļa
administratīvā kapacitāte tieši Briselē un Eiropas līmeņa
problēmu risināšana. Tas nozīmē to, ka, ja likums trešajā
lasījumā tiek pieņemts tikai 2015.gada septembrī vai vēlāk –
rudens sesijā, mums ir lielas problēmas.
Latvijai
ir atkal parādījusies iespēja saņemt naudu sašķidrinātās
gāzes terminālim. Pēc tam, kad Somija un Igaunija nevienojās par
to, kur termināli celt, joprojām ir pieejama tam domātā Eiropas
nauda.
LAIMDOTA
STRAUJUMA Ministru prezidente (Vienotība)
Ja kādam
Latvijas uzņēmumam ir interese, ir noteikti iespēja sākt
diskusijas Eiropas Komisijā, kas nebūs nākošgad, bet tas būs …
To projektu jau vairs nevar paspēt vairāk. Tas termiņš bija
septembris. Līdz ar to tas varētu būt 2016., 2017.gada projekts.
Bet, ja kāds izrēķina, ka ir ekonomiski būvēt šeit, Skultē vai
jebkur citur, tad tagad ir iespējas sākt diskusijas ar Eiropas
Komisiju par iespējamu atbalstu pēc diviem gadiem. Nu ātrāk diez
vai var.
Norvēģi
ir gatavi nākt palīgā Latvijas valstij pierādīt Eiropas
Komisijai, ka sašķidrinātās gāzes terminālam nauda jādod, jo
Inčukalna gāzes krātuve, ja tā piederēs valstij, padara Latviju
par ideālu vietu termināļa būvei.
ANFINS
UNUMS
BW
Maritime projektu menedžeris
Tas ir
pamatiemesls. Tas faktiski ir Latvijas aktīvs, kas to padara tik
pievilcīgu. Tādēļ Latvijas alternatīva Eiropas Savienības
perspektīvā ir labākā, jo jums ir šī pazemes krātuve.
Gatis
Ābele, kurš tiek minēts arī kā viens no ZZS ekonomikas ministra
kandidātiem uzskata, ka ne Klaipēdas terminālis, ne arī plānotais
Lietuvas – Polijas gāzes vada savienojums tuvākos gadus
nenodrošinās Latviju ar alternatīvu gāzi, jo vēl jāizbūvē
papildus cauruļvadi Lietuvā. Tādēļ valdībai steidzami būtu
jāķeras pie sarunām ar Eiropas Komisiju par naudas piešķiršanu
terminālim, kamēr vien ir tāda iespēja.
GATIS
ĀBELE Nacionālā gāzes termināļa biedrības valdes loceklis
Neesot
vēl papildus diversifikācijas iespējām virs Klaipēdas, tas ir
Lietuvā vai Klaipēdā, Igaunija un Latvija pilnībā nevar
nodrošināties ar iespēju, lai diversificētos ar Krievijas gāzi.
Tās iespējas tagad ir daudz lielākas.
TV3
rīcībā esošās ziņas liecina, ka Latvijas valstij neizdosies
iegūt ietekmi privātajā kompānijā Latvijas Gāze, caur akcijām,
kuras pārdod vācu koncerns EON. Latvija esot vāciešiem
piedāvājusi tās pirkt par 116 miljoniem eiro. Šāda summa
vāciešiem šķitusi par mazu un turpmākajās sarunās par darījumu
Latvija vairs netiek aicināta.
Sarunas
turpinās ar Lietuvas enerģētikas uzņēmumiem un kādu
investīciju fondu Marguerite, kas pieder Eiropas lielvalstu
attīstības bankām. Interesi par akcijām izrādījusi arī naftas
transporta koncerns Vitol, kas jau darbojas Ventspilī
