Krievijas bagātākā cilvēka Ališera Usmaova ģimene nopērk māju Jūrmalā
Kopā
ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru Re Baltica Nekā Personīga
ir uzsākuši pētījumu – kas ir nerezidenti, kuri iegādājušies īpašumus
Latvijā un kādiem mērķiem. Lielākais darījums Jūrmalā šogad noticis
par 3,9 miljoniem eiro. Villu un zemi pašā jūras krastā nopirkusi
Krievijas oligarha Ališera Usmanova ģimene – sieva Irina Viner Usmanova
un viņas dēls Antons. Krievijas miljardieris Usmanovs atklāti slavē
prezidenta Putina režīmu un ir viens no Putina cilvēkiem. Uzticību
Krievijas vadītājam viņš saglabājis arī pēc tam, kad Ukrainas militārā
konflikta dēļ ieviestās sankcijas likušas ciest arī paša Usmanova
biznesam. Ne Krievijas oligarhs, ne viņa ģimenes locekļi pagaidām nav
prasījuši Latvijai termiņuzturēšanās atļaujas, tāpēc nevar zināt, vai
viņus interesē Latvija kā patstāvīga mītnes zeme.
Taškentas
prokurora dēls, kurš bija spiests bēgt no tēva mājām smago
kriminālapsūdzību izpiešanā dēļ, Krievijā guvis neticamu bagātību un
atzinību. Viņš sēž ar Putinu pie viena galda, plānojot olimpiskās spēles
Sočos un piedalās citu valstisku lēmumu pieņemšanā. Uzbeku izcelsmes
miljardiera Usmanova īpašumā ir viss oligarham nepieciešamais
komplekts un žurnāls Forbes viņu nosaucis par bagātāko cilvēku
Krievijā. Viņam pieder metālapstrādes milzis „Metalloinvest”, otrs
lielākais mobilā telefona operators MegaFon, izdevniecība „Kommersant”.
Viņš kontrolē Twitter, Facebook un kopš šīs nedēļas arī sociālo mediju
Vkontakte, ar 50 miljoniem lietotāju. Oligarhs, kuram pieder gigantiska
māja Rubļovkā, prestižākajā vietā Maskavā, savu laiku dala starp
Krievijas kapitāla pārvaldīšanu un Londonas rezidenci, kur viņam pieder
Anglijas futbola klubs Arsenal.
Ietekmīgajā amatā Kremļa
kontrolētajā gāzes gigantā „Gazprom” Usmanovu iecēla pirms 14
gadiem. Tas ir laiks, kad Vladimirs Putins kļūst par Krievijas
prezidentu, padarot Gazprom par vienu no savas politikas
instrumentiem. Usmanovs vada meitas kompāniju „Gazprominvestholding” un
analītiķi pieļauj, ka tieši „Gazprom” interesēs Usmanovs nopirka par
neatkarīgu uzskatīto laikrakstu „Kommersant”. Usmanova lojalitāti
Kremļa saimniekam apliecina tas, ka pēc referendumam Krimā Usmanovs
no darba atlaida „Kommersant” top menedžerus , kuri bija pieļāvuši
Putinam kritisku publikāciju. Usmanovs nosauca to par “sīko
huligānismu” un devās runāt ar nepaklausīgajiem žurnālistiem, kuri
atlaistos kolēģus centās aizstāvēt.
Vīra nauda un milzīgā
ietekme ļauj Usmanova dzīvesbiedrei Irinai Viner –Usmanovai, mākslas
vingrošanas trenerei, federācijas prezidentei Krievijā izpausties ar
vērienu. Viņas dēls Antons otrajā vārdā Natans, būvē mātes iecerētos
sporta kompleksus , un par vīra naudu Usmanova vizina jaunos
sportistus čarterreisos.
Arī Irina Viner – Usmanova atklāti
izrāda savas simpātijas Putinam. Viņa bija uzticības persona pēdējās
Krievijas prezidenta vēlēšanās. Tas pretī ļāva saņemt , piemēram,
Putina personīgo apsveikumu Irinai Usmanovai dzimšanas dienā, kas bija
publicēts Kremļa mājas lapā internetā.
Tomēr Putina sāktais
karš Ukrainā Krievijas miljardieriem nesis zaudējumus. Lai arī Usmanovs
nav nevienā sankciju sarakstā, Bloomberg izrēķinājis, ka Usmanovs šogad
zaudējis 2, 8 miljardus dolāru
Usmanovu ģimenes īpašumam apkārt
apjozts pamatīgs žogs, līdz jūrai šeit ir nepilni 100 metri.
Remontdarbi, kas patlaban notiek, liecina, ka saimnieki vēl tikai plāno
šeit ievākties.
Irinas Viner –Usmanovas un viņas dēla iegādāto
Iespaidīgo ēku Kāpu ielā Jūrmalā no ielas puses aizsedz koki un
nepievilcīgas koka palīgēkas. Tuvākie kaimiņi atceras, ka tās te vēl
saglabājušās no padomju laikiem, kad rīkotas pionieru nometnes. Ēkas
fasādi patlaban pārkrāso gaiši zilā krāsā .Filmēšanas dienā pagalmā
apspriežas daudz cilvēku, kuri plāno tālākos teritorijas iekārtošanas
darbus.
Zemes gabala un ēkas iepriekšējais īpašnieks ir uzņēmuma
„Dzintars” prezidents Iļja Gerčikovs. Darījuma vērtība četras reizes
pārsniedz īpašuma kadastrālo vērtību . Īpašums pārdots par 3, 9
miljoniem eiro.
GATIS TRUKSNIS
Jūrmalas mērs (ZZS)
Summa
tiešām ir paliela, tā pat Jūrmalas mērogiem ir paliela summa. Es
saprotu, ka šobrīd ir spēkā esoša būvatļauja, tur notiek zināmi
rekonstrukcijas darbi- ir zināmas īpašuma uzlabošanas aktivitātes.
Par
izdevīgo darījumu ēkas iepriekšējais īpašnieks Iļja Gerčikovs nebija
gatavs stāstīt. Savā atbildē bija lakonisks – personīgi Usmanovus
nepazīstot un par viņu plāniem šeit Latvijā neko nezinot. Arī no
tuvākajiem kaimiņiem reti kurš zināja, kam māja pieder.
Šī gada
piecos mēnešos Jūrmalā ārvalstnieki iegādājušies 163 īpašumus. Tas
nozīmē- vismaz vienu darījumu dienā. Kā rāda Krievijas multimediju
holdinga „РБК” veikts apjomīgs pētījums, pretēji Putina aizliegumam
valsts ierēdņiem iegādāties īpašumus ārzemēs, darījumi joprojām notiek,
taču reģistrē tos ne vairs uz valsts amatpersonu pašu , bet uz sievas
vārda. Pētījums rāda ,ka Latvija ir iekārota vieta, kur Krievijas
amatpersonas pērk dzīvokļus vai mājas. Populārāka – vēl ir tikai
Bulgārija un Spānija.
Jūrmalas mērs nav nobažījies par lielo
nerezidentu skaitu Jūrmalā. Viņš ir apmierināts par jebkuru darījumu
pilsētā, kas atdzīvina nekustamā īpašuma tirgu. Trukšņa rīcībā ir
ziņas, ka Jūrmalā kopumā ārvalstnieku, kam pieder kūrortpilsētā īpašumu
ir 3 tūkstoši, bet pamatiedzīvotāji 57 tūkstoši.
GATI S TRUKSNIS
Jūrmalas mērs (ZZS)
Šie
cilvēki, kuri uzturas šeit neregulāri, varbūt gadā 2, 3,4 mēnešus,
tie milzīgu iespaidu uz nacionālo sastāvu vai uz Jūrmalas vidi tiešā
veidā nerada, bet lokāli tas rada . Jo, ja kaimiņos jums nopērk divi vai
3, tad skaidrs, ka jūsu rajons pilnībā izmainījies. Globāli tas nav tik
traki, kā var likties.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs stāsta,
ka notikumu attīstība pēdējos mēnešos vairs neļauj droši justies
nevienam Putinam pietuvinātam miljardierim. Vienu no ietekmīgākajiem
Krievijas biznesmeņiem- Vladimiru Jevtušenkovs šonedēļ negaidīti
apsūdzēja naudas atmazgāšanā , piemērojot viņam mājas arestu. Vasarā
ietekmīgajā biznesa izdevumā Forbes , Jevtušenko stāsta par saviem
nākotnes biznesa plāniem , tostarp nenoliedz, ka gribētu iegādāties
Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu „Lattelecom”. Tagad viņš kritis
Kremļa nežēlastībā, rādot, cik neprognozējams ir biznesmeņa liktenis
Krievijā.
EDGARS RINKEVIČŠ
ārlietu ministrs (Vienotība)
Cik
esmu informēts, šīs personas, uz kuru vārda reģistrēts īpašums, nav
pieprasījušas termiņuzturēšanās atļaujas. Tā kā tas nebūtu saistāms ar
šo tradicionālo strīdus ābolu. Varbūt tiešām šī ir vienkārši vēlme
dzīvot vasarā Jūrmalā vai no otras puses tā var būt traktējama kā
īpašuma iegāde gadījumā , ja rodas kādas problēmas.
Ir diezgan daudz
bagātu cilvēku, kuri pērk īpašumus dzīvokļus ES dalībvalstīs un man
dažreiz rodas sajūta, ka šie cilvēki gatavojas arī sliktākajam
scenārijam, iespējams, arī tam,ka jāpamet valsts.
>< >< ><
Bankas Citadele pārdošanas termiņš – 30. septembris – noteikts tikai šā gada jūnijā
Ripplewood Holdings L.L.C. veido kanādiešu pensiju fonds un 7 investori no ASV, Ēģiptes un Libānas
Stāsts
par banku “Citadele” un tās pārdošanu sākas pirms sešiem gadiem. 2008.
gada rudenī izceļas pasaules finanšu krīze. Latvijā kraha priekšā nonāk
Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošā “Parex banka”.
Ivara
Godmaņa valdība nolemj nacionalizēt Pareksu, bet dara to gausi. Pilnīgā
valsts kontrolē banka pāriet tikai gada nogalē. Tikai tad Eiropas
Komisija un Starptautiskais valūtas fonds piekrīt Latvijai piešķirt 7,5
miljardus eiro.
Apmaiņā pret palīdzību, Latvija sola
restrukturizēt banku. Tā arī notiek. 2010. gadā, nu jau Valda Dombrovska
valdības laikā, banku sadala sliktajā – “Parex bankā” un labajā –
“Citadelē”.
Eiropas Komisija nosaka, ka Latvijai jāpārdod visas
“Citadeles” akcijas līdz šā gada beigām. Pretējā gadījumā komija pati
to pārdos bez minimālās cenas.
“Nekā personīga” zināms, ka precīzs pārdošanas termiņš – 30. septembris – ir noteikts tikai šā gada 9. jūnijā.
ANTUĀNS KOLOMBANI
Eiropas Komisijas viceprezidenta Joahima Almunjas runas vīrs
Termiņš
Citadeles bankas pārdošanai bija daļa no kopējās vienošanās starp
Latviju un Eiropas Komisiju. Pārdošanas laiku komisija jau pārrunāja ar
Latvijas varas iestādēm 2008. un 2009. gadā, kad pirmo reizi notika
“Parex bankas” glābšana. Komisija vēlāk vairākkārt lēma par glābšanas
laika pagarināšanu. Pakāpeniski organizētā Parex bankas darbības
apturēšana, ieskaitot lēmumu pārdot banku “Citadele” un noteikt
pārdošanas termiņu, bija pamats, kas deva iespēju atbilstoši Eiropas
Savienības valstu atbalsta noteikumiem, Latvijai atrast līdzekļus, ko
ieguldīt “Parex bankā” un bankā “Citadele”.
Par “Citadeli”
pastiprināti interesējās pieci pretendenti. Viens pēc otra tie atkrita.
“Norvik bankai” bija nepietiekami finanšu rādītāji. “Expobank” ir
iekļauta Kanādas sankciju sarakstā saistībā ar Krievijas agresiju
Ukrainā.
Drošības policijai bija iebildumi pret Krievijas
miljardieri Juriju Šefleru. No dalības bija spiests atteikties arī
latviešu uzņēmējs Māris Martinsons. Viņš bija partneris amerikānim Timam
Kolinsam no ASV investīciju firmas “Ripplewood Holdings”.
Šonedēļ
Straujuma oficiāli apstiprināja, ka “Citadeli” pārdos Kolinsa firmai.
Uzņēmums iegādāsies 25 procentus akciju. Vēl 50 procentus iegādāsies
Ripplewood piesaistīti investori. Bet atlikušie 25 procenti paliks
Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā.
Straujuma
neatklāj darījuma summu. Neoficiāli “Nekā personīga” ir zināms, ka tie
varētu būt ap 75 miljoniem eiro par 75 procentiem plus vienu akciju. Tās
nonāks Ripplewood un vēl nenosaukto investoru rīcībā.
TIMOTHY C. COLLINS
Ripplewood Holdings LLC dibinātājs un pārstāvis
Es
domāju, ka tas ir valdības lēmums atklāt vai neatklāt darījuma summu.
Tas ir vairāk tehniskas dabas jautājums. Tas, kas patiešām ir svarīgi
ir, ka mēs esam nolēmuši rīkoties. Ir lieliska banka un tai ir milzīgs
potenciāls dot ieguldījumu visos Latvijas ekonomikas sektoros –
patērētāju, mazo un vidēju uzņēmumu un citos. Tai ir potenciāls dot
ievērojamu ieguldījumu.
Viens no valdības izraudzītajiem
Citadeles pircējiem, Ripplewood Holdings, ir privāta firma. To veido
kanādiešu pensiju fonds un septiņi investori. Viņi nāk no Ēģiptes,
Libānas, bet galvenokārt no Amerikas Savienotajām valstīm. Investoru
sastāvs ir raibs. Starp viņiem ir bijušais ASV Federālo rezervju bankas
priekšsēdētājs; ievērojamas libāniešu baņķieru dinastijas pārstāvis, kā
arī uzņēmēji, kuri iekļauti Forbes pasaules miljardieru sarakstā.
“Ripplewood
Holdings” ir reģistrēta ASV Delavēras štatā. Ofšoru paradīzē. Bet tā
birojs atrodas Ņujorkas slavenajā Rokfellera centrā. Firmu deviņdesmito
gadu vidū nodibināja tagad 57-ņus gadus vecais Tims Kolins. Viņš ir ASV
prezidenta Baraka Obamas atbalstītājs un ir dāsni ziedojis Demokrātu
partijai. Kolins arī pārstāvēs pārējos slepenībā turētos “Citadeles”
investorus.
TIMOTHY C. COLLINS
Ripplewood Holdings LLC dibinātājs un pārstāvis
Tātad
viņi ir slaveni un ļoti, ļoti veiksmīgi investori. Starp viņiem ir
cienījamas valdības amatpersonas un uzņēmēji. Būtiskākais ir tas, ka mēs
pieaicinām investorus, kuri, mūsuprāt, spēj ne tikai investēt, bet arī
dot ieguldījumu iestādē. Tā ir tāda kā mūsu tradīcija, kas pastāv jau
daudzus gadus.
Neoficiāla informācija liecina, ka “Ripplewood”
ir iesaistīts ēģiptiešu uzņēmējs un miljardieris Nasefs Saviris. Viņš ir
iekļauts “Forbes” pasaules miljardieru sarakstā ar nepilnu piecu
miljardu eiro lielu kapitālu.
Firmā ir arī otra bagātākā ģimene Brazīlijā – Safras dinastija. Libāniešu izcelsmes baņķieru turība sasniedz 15 miljardus eiro.
“Ripplewood” ir vairāki amerikāņi. Pols Volkers – ekonomists un kādreizējais ASV Federālo rezervju bankas priekšsēdētājs.
Džeralds
Kreimers. Viens no pensiju fonda “Cramer Rosenthal & McGlynn”
dibinātājiem. Stenlijs Šūmens – investors un finanšu kompānijas “Allen
& Company” direktors. “Ripplewood” sastāvā ir arī kanādiešu pensiju
fonds “Wealhouse Capital Management”. Un, protams, pats Tims Kolins.
TIMOTHY C. COLLINS
Ripplewood Holdings LLC dibinātājs un pārstāvis
Esmu
ieguldījis dažādās nozarēs visapkārt pasaulei. Daži ieguldījumi ir
bijuši salīdzinoši īsi savdabīgu iemeslu dēļ. Viens no ieguldījumiem
ilga astoņus, deviņus mēnešus, bet tur bija īpaši apstākļi. Citi
ieguldījumi ir bijuši 10, 12 un 13 gadu garumā.
Viens no
veiksmīgākajiem “Ripplewood” darījumiem bija Japānā. Divtūkstošajā gadā
firma iegādājās grūtībās nonākušo Japānas “Shinsei” banku. Pēc bankas
atdzīvināšanas investori vēlāk pārdeva savas daļas par pusotru miljardu
eiro.
Šobrīd “Ripplewood” aktīvi investē Ēģiptē. Pirms četriem
gadiem firma iegādājās piekto daļu akciju “Commercial International
Bank”. Vēl pavasarī investēts nekustamo īpašumu uzņēmumos “Palm Hills”
un “SODIC”.
Šajos darījumos līdz ar “Ripplewood” parādās
ievērojamas amerikāņu kompānijas – aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums
“Blackrock”, investīciju banka “JP Morgan Chase”, investīciju grupa
“Eaton Vance” un citas.
“Citadeles” bankas iegādei “Ripplewood” ar vēl nenosauktajiem investoriem veidos jaunu firmu.
Līdz
līguma parakstīšanas brīdim šajā darījumā paliks daudz neskaidrību.
Tādēļ gna darījuma summu, gan arī līguma nosacījumus uzzināsim tikai pēc
30. septembra. Tikmēr “Nekā personīga” uzrunātie gan vietējie, gan un
ārvalstu nozares profesionāļi un analītiķi atturējās kameras priekšā
komentēt “Ripplewood Holdings” darbību. Tomēr neoficiālās sarunās viņi
atzina, ka amerikāņu firmai ir laba reputācija. Viņuprāt, Latvijā ienāk
investors, kurš meklēs iespējas kā izvērst darbību nevis tikai atvērs
filiāli, kā to dara zviedru bankas.
>< >< ><
Valsts kontroliere Sudraba 2009.gadā savu Krievijas kolēģi cienājusi restorānā Otto Švarcs
Pēdējo
divu Saeimu laikā Valsts kontrole atklājusi miljoniem vērtus liekos
tēriņus Rīgas brīvostā saistībā ar padziļināšanas darbiem, Iekšlietu
ministrijas jaunās ēkās būvniecībā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta
būvniecībā. Šādu gadījumu nav daudz, vairāk ir sīkāki pārkāpumi, kad
amatpersonas pamanās vienkārši noēst valsts naudu vai citādi izmantot to
savām vajadzībām. Piemēram, tā pati Rīgas brīvosta saviem vadošajiem
darbiniekiem bija noīrējusi peldbaseinu, trenažieru zāli, nodrošinājusi
radus un draugus ar ložām Arēnā Rīga. Sodus par šiem pārkāpumiem
vainīgie saņem reti. Tādēļ partijām vaicājām, kā tās iecerējušas novērst
valsts naudas aizplūšanu ierēdņu vajadzībām.
AUGUSTS BRIGMANIS ZZS Saeimas frakcijas vadītājs
Kā
novērsīsiet nelietderīgus tēriņus ministrijās, piemēram, kaut kādas
tērēšanas restorāniem, dažādām iedzeršanām, komandējumiem
nelietderīgiem.
Mūsu ministrijās tāda lieta nav. Zaļajiem
zemniekiem, kuri gan Labklājības ministrijā, gan, teiksim, Zemkopības
ministrijā un tagad Aizsardzības ministrija. Man nav informācija, ka tai
laikā, kad tur būtu ministri tur strādātu, ka tādu tēriņu tur nav.
Un ZZS pašvaldībās kontrolētajās situācija ?
Es
saku, ka nu mēs jau nevaram izslēgt, ka kādā vienā vai otrā gadījumā ir
kaut kāda kļūda. Ne jau visi ir svētki, kā saka. Bet es domāju, ka
apbsolūtais vairākums ir par šādu uzstādījumu.
Valsts kontroles
ziņojumos bieži par izšķērdību ir kritizēta Rīgas dome. Saskaņas līderis
Jānis Urbanovičs tur vaino Vienotību, kas, pa lēto pārdodot banku
Citadele, rāda sliktu piemēru Nilam Ušakovam.
JĀNIS URBANOVIČS Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs
Kā politiķi, tā arī ierēdņi viņus atdarina visos līmeņos, vai tas ir valstī vai pašvaldībā.
Ar Rīgas domē ?
Tas pats visur notiek.
Nav novērsts ?
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta.
Kā
Urbanovičs nākšot pie varas, tā rūpīgi auditēšot ministrijas, lai
atrastu liekos tēriņus un izskaustu. Arī Vienotības kontrolētajās
pašvaldībās Valsts kontrole pamanījusi pārkāpumus. Piemēram, Līgatnes
domē neesot bijusi sakārtota komunālā saimniecība. Bijusī Providus
pētniece, Vienotības frakcijas vadītāja vietniecei Lolitai Čigānei
receptes līdzekļu taupīšanā nav. Viņa uzskata, ka viss ir atkarīgs no
cilvēka.
LOLITA ČIGĀNE Saeimas Vienotības frakcijas priekšsēdētāja vietniece
Es
domāju, ka tas atslēgas jautājums tomēr ir tāds, ka nu… Ir ļoti
svarīgi iestādes vadītājam izvērtēt, ka tomēr, ja ir, teiksim, kaut kāds
pasākums, kas ir vajadzīgs satura radīšanai, tad viņam ir jābūt
pietiekami pieticīgam un vērstam uz to satura radīšanu. Es baidos, ka
nebūs neviens ar rungu, kas visiem izstāvēs klāt. Protams, ja mēs
skatāmies Valsts kontroles ziņojumus, tad tur ir visādi brīnumi, kas nāk
ārā. Un tas ir ļoti nesimpātiski.
Arī par Vienotības kontrolētajām pašvaldībām šis tas parādās.
Iespējams. Es noteikti neesmu tas cilvēks, kas var garantēt, ka nekur nekad nekas tāds nenotiek.
Nacionālās
apvienības labklājības ministra amata kandidāts Imants Parādnieks
uzskata, ka viss atkarīgs no vadītāja godaprāta un vaino savus kolēģus
no citām partijām, kas pretojas Saeimas tēriņu samazināšanai.
IMANTS PARĀDNIEKS Nacionālās apvienības valdes loceklis
Sarežģīts
jautājums. Bet viss sākas ar vadību. Un jūs pieminējāt daudzas
institūcijas, manuprāt, būtu jāsāk ar pašu Saeimu, kur mums kā
deputātiem ir vislielākā ietekme, bet tai pat laikā no Saeimas vadības,
no prezidija puses, ir vislielākā pretestība, lai jebko šeit mainītu.
Vislielākajām
zināšanām par nelietderīgiem valsts tēriņiem un to novēršanu vajadzētu
būt No sirds Latvijai vadītājai Ingūnai Sudrabai, kas līdz 2013.gadam
vadīja Valsts kontroli. Viņai vajadzētu būt plānam, kā šo parādību
efektīvi izskaust. Tā vietā Sudraba piedāvā algebru. Esot jāaprēķina,
cik izmaksā katra valsts funkcija.
INGŪNA SUDRABA, partijas No sirds Latvijai valdes priekšsēdētāja
Cik
izmaksā katras funkcijas izpilde, katra darba izpilde. Un tā ir iespēja
salīdzinoši mērīt, kā stādā viena vai otra iestāde. Tas ir par sistēmas
sakārtošanu. Par speciālu normatīvo regulējumu izveidošanu, attieksmei
ir jābūt tādai, ka nauda, ko tērē katra iestāde, tā ir nodokļu maksātāju
nauda. Un tā nav personīgi nopelnītā nauda. Un apstākļos, kad tik liela
tautas daļa ir nabadzībā, nedrīkst būt tēriņi, kas ir saistīti ar kaut
kādu kolektīvu pasākumu rīkošanu.
Valsts kontrole regulāri nāk
klajā ar ziņojumiem par citu valsts un pašvaldību iestāžu
nelietderīgajiem tēriņiem. Ingūna Sudraba uzkrāja politisko kapitālu,
rādama citas iestādes par to, ka nedrīkst tērēt tik daudz valsts naudas.
Nekā Personīga rīcībā esošie dokumenti liecina, ka Valsts kontrole
2009.gadā iztērējusi 2600 latus par Krievijas Revīzijas palātas
priekšsēdētāja Stepašina uzņemšanu. 650 latus Sudraba un Stepašins noēda
restorānā Otto Švarcs.
Krievijas Revīzijas palātas
priekšsēdētāju, izlūkdienesta ģenerāli Sergeju Stepašinu Valsts
kontroliere Ingūna Sudraba 2008.gada nogalē uzņēma godam. Sagaidīja
lidostas Rīga VIP zālē, dāvināja ziedus, ēdināja restorānos Otto Švarcs,
Gutenbergs un LIDO, veda ekskursijā uz Vecīgu un Brīvdabas muzeju,
uzdāvināja gleznu un grāmatu. Stepašina dēļ policija ierobežoja satiksmi
Rīgas ielās.
Lidostas Rīga VIP zāle un pakalpojumi – 490 Ls,
ziedi – 16 Ls
restorāns Otto Schwaz – 650 Ls
viesnīca Gūtenbergs – 149 Ls
LIDO atpūtas centrs – 242 Ls
Ekskursija pa Vecrīgu – 111 Ls
Brīvdabas muzejs – 17,5 Ls
Glezna „Rīga” – 30 Ls
Grāmata „Latvija, kādu mēs to mīlam” – 43,98 Ls
Kopā – 2578,79 Ls
Tobrīd
bija krīzes smagākais posms. Latvijas ekonomika bija dziļā bedrē,
valdība reizi pusgadā grieza algas policistiem, ārstiem un jau grasījās
ķerties pie pensijām. Sudrabas vadītā valsts kontrole ļoti rūpīgi sekoja
citu iestāžu tēriņiem. 2009.gadā Valsts kanceleja saņēma pārmetumus par
to, ka nepamatoti vienam darbiniekam izmaksājusi dienas naudu 319
latus. Jaunajam Rīgas teātrim kontrolieri pārmeta honorāru maksāšanu
aktieriem, bet izglītības iestāde Strautiņi darbinieki Valsts kontroles
ieskatā nepamatoti saņēmuši iespēju ēst bērniem domāto pārtiku.
INGŪNA SUDRABA, partijas NO sirds Latvijai valdes priekšsēdētāja
Jā.
Kāpēc jūs Stepašinu vedāt uz restorānu Otto Švarc 2009.gadā par 650
latiem? Oficiālas vizītes ietvaros ir protokols, kad uzņemošā delegācija
pacienāta ar vakariņām un tiek pacienāta ar pusdienām.
Otto Švarcā par 650 latiem viņu vajadzēja vest?
Nu,
to paredz protokols attiecīgo amatpersonu un delegāciju nodrošinot ar
pusdienām. Mēs izvērtējām vairākus piedāvājumus, kur ir iespējams
noteiktā kvalitātē, bet arī par saprātīgu cenu to visu kopā izveidot.
Protokols
nosaka kārtību, kā uzņemamas valsts augstākās amatpersonas. To izstrādā
Ārlietu ministrija. Nekā personīga noskaidroja, ka šis dokuments
attiecas tikai uz valsts vadītāju, pārstāvju un vēstnieku uzņemšanu. Tas
nav saistošs Valsts kontroles darbiniekiem, rīkojot tikšanos ar saviem
ārvalstu partneriem.
Savukārt Valsts kontrole mums apliecināja,
ka iestādei nekad sava iekšējā protokola nav bijis. Līdz ar to neviens
normatīvais akts Sudrabai nespieda dāsni tērēt valsts naudu sava
Krievijas kolēģa uzņemšanai.
INGŪNA SUDRABA partijas No sirds Latvijai valdes priekšsēdētāja
Tikai Stepašinam jums to VIP rezervējāt?
Tas pats bija arī Kazahstānas valsts kontrolierim, arī tika rezervēta šī te zāle un arī Baltkrievijas valsts kontrolierim.
Uz Otto Švarcu arī viņus vedāt?
Baltkrievijas
valsts kontrolieri, jā, mēs uzcienājām pusdienās Otto Švarca restorānā.
Bet tā prakse tad atbilst, bet kad valsts vai pašvaldības iestādes
rīko, tad neatbilst?
Šī ir oficiālas delegācijas uzņemšana un
protokols prasa nodrošināt, ka uzņemošo delegāciju nodrošina ar
pusdienām un vakariņām vizītes programmas ietvaros.
Bet protokols neparedz, ka jāved uz Otto Švarcu, vai ne?
Protokols paredz nodrošināt ar protokolam atbilstošām pusdienām un vakariņām.
>< >< ><
Sudraba noliedz, ka devusies privātā lidmašīnas reisā uz Krieviju. Internetā pieejams video rāda, ka viņa nerunā taisnību
Pirms
mēneša LNT raidījumā “Dombura studija” notika asa vārdu apmaiņa starp
Saeimas spīkeri Solvitu Āboltiņu un No sirds Latvijai seju Ingūnu
Sudrabu. Vienotības līdere bijušajai Valsts kontrolierei pārmeta pārāk
ciešos kontaktus ar Krieviju un faktu, ka viņa pat uz Maskavu devusies
ar privātām lidmašīnām.
Iespējams Saeimas spīkere runāja par
video, ko pamanījuši vērīgi Nekā Personīga skatītāji. Interneta vietnē
Youtube to šī gada 23.aprīlī ievietojis kāds lietotājs ar segvārdu
“Modris Acs”. Tajā redzama lidmašīna lidostā Rīga pie tobrīd vēl
uzņēmumam FBO-Rīga piederoša termināla, kas nodrošināja īpašus biznesa
klases avio lidojumus. Ņemot vērā, ka par termināla īpašnieku 2012.gada
vasarā kļuva cits uzņēmums, var secinat, ka šis video ir vismaz divarpus
gadus vecs.
Youtube video no lidostas Rīga redzams, ka
lidmašīnā iekāpj uzņēmējs un agrākais Rīgas piena kombināta akcionārs
Ivars Strautiņš. Starp prominentajiem pasažieriem īpaši izceļas kāda
dāma smalkā lāsumainā kažokā. No attāluma tā izskatās pēc partijas “No
sirds Latvijai” līderes, bijušās Valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas.
INGŪNA SUDRABA
Partijas “No sirds Latvijai” līdere
Izskatās,
ka tur var redzēt jūs. Vai jūs varat pateikt – kas tas ir par video un
kas ir tie par cilvēkiem, kas pēc tam vēl nāks? Un ko jūs darījāt tajā
lidmašīnā?
Ziniet, es absolūti nebrīnos par to, ka visu laiku tiek
parādīts kaut kādi materiāli, veidoti sižeti, ievietotas fotogrāfijas.
Un šis nav ar mani nekādā veidā saistīts video. Tā ir kārtējā atkal
mēģināšana nomelnot mani..
Bet tā neesat jūs?
Nē, tā es neesmu.
Tiešām?
Tā es neesmu.
Tad cilvēki ir sajaukuši kaut ko.
Es nezinu, kas tie par cilvēiem un kur ņemts šis video.
Jo šis sirmais kungs redzēts Latvijā.
Nu ja jūs viņu pazīstiet, tad jūs ziniet labāk, kas tas ir par kungu.
Skaidrs. Tad cilvēki ir pamatīgi kļūdījušies?
Nu
es nezinu, kas tie par cilvēkiem un es droši vien vairs ne par ko
nebrīnos. Par to kampaņu, kas tiek veikta, lai meklētu jebkādas iespējas
kā varetu nomelnot partiju “No sirds Latvijai”.
Nedaudz
uzlabojot videomateriāla kvalitāti redzams, ka tā nav kāda Ingūnas
Sudrabas līdziniece, bet gan pati Ingūna Sudraba. Šis pats mētelis
Sudrabai uzvilkts, kad pirms vairākiem gadiem vēl esot Valsts
kontrolieres amatā viņa pavadīja savu kolēģi no kaimiņvalsts – Krievijas
galveno kontrolieri Sergeju Stepašinu.
Viens no internetā
atrodamā video Sudrabas ceļabiedriem uzņēmējs Ivars Strautiņš atceras,
ka ir sanācis lidot uz Maskavu arī ar agrāko Valsts kontrolieri uz mūsu
vēstniecības Maskavā rīkotiem 18.novembra vai arī Ziemassvētku
pasākumiem.
IVARS STRAUTIŅŠ
Uzņēmējs
Daudzas reizes esmu
bijis Maskavā. Sudrabas kundze arī. Un vēstniecībā esam bijuši. svētkos
esam bijuši. Tā personīgi ar Sudrabas kundzi neesmu lidojis, esam
lidojuši visi atsevišķi. Bet Maskavā esam bijuši.
Starp īpašā
reisa pasažieriem jāatzīmē Aleksandrs Rogožins. Viņa dēls – arī
Aleksandrs – savulaik strādāja Krievijas vēstniecībā Rīgā. Ieņēma augstu
amatu – bija vēstniecības 2.sekretārs – vicekonsuls un oficiāli
nodarbojās ar vīzu izsniegšanu. Bet kā atklājās pirms sešiem gadiem –
īstais Rogožina darbs bija Krievijai vajadzīgu ziņu izspiegošana.
2008.gada janvārī viņš no Latvijas tika izraidīts un iekļauts mūsu
valstij nevēlamo personu sarakstā, kurā visticamāk atrodas joprojām.
Rogožinam ar slepenu informāciju esot izlīdzējuši vismaz pieci vietēji,
pretī saņemot materiālus labumus.
Rogožinam senioram, kurš
saistīts ar Krievijas tirdzniecības un rūpniecības palātu, iebraukšana
Latvijā nav liegta un viņš Rīgā bijis vairākkārt. Tā pirms diviem
gadiem kopā ar vienu no Krievijas vecās gvardes politiķiem – ekspremjeru
un kādreizējo Ārējās izlūkošanas dienesta šefu Jevgēņiju Primakovu.
Toreiz nekādās sarunās ar Nekā Personīga par dēla izraidīšanu no
Latvijas Rogozins negribēja ielaisties.
>< >< ><
Atšķirīgie viedokļi par Ukrainu sašķeļ Nepilsoņu kongresu
Vairāk
kā 20 gadus Latvijas sabiedrība bija un vēl joprojām paliek sadalīta
pēc nacionālās piederības – krievvalodīgajos un latviešos. Diemžēl tas
tā ir. Integrācijai šo gadu laikā iztērēti desmiti, ja ne pat simti
miljonu latu un eiro, vienu brīdi pat bija izveidota integrācijas
ministrija. Bet rezultāts ir niecīgs, sabiedrība nav kļuvusi
saliedētāka.
Pirms pus gada, sākoties militārajam konfliktam
Ukrainas dienvidaustrumos, notika tas, ko nevarēja panākt neviena
integrācijas programma. Latvieši nostājās krievvalodīgās sabiedrības
daļas pusē. Atbalstu ieguva tie, kas atbalsta Kijevu. Pirmkārt, tie bija
vietējie ukraiņi.
Parasti latvieši nedala krievvalodīgos
krievos, baltkrievos, ukraiņos. Esi mācījies krievu skolā? Runā
krieviski? Tātad tu esi krievvalodīgais! Pēkšņi izrādījās, ka
krievvalodīgie arī ir dažādi. Un domā viņi dažādi. Un uzvedas dažādi.
Šie
krievu cilvēki jau no vasaras vidus vāc palīdzību Rīgas centrā ne viena
neatzītajai Jaunajai Krievijai. Ofisā pat ir izkārts atbilstošs karogs.
Mantas, naudu un medikamentus rīdzinieki nes turp daudz un katru dienu.
Cilvēkiem, izjūtot tādu atbalstu, ir pilnīga pārliecība, ka viņi visu
dara pareizi! Viņi ir pat gatavi atteikties no draugiem, ja tiem ir
savs, atšķirīgs viedoklis.
Mikola Pavļuks pirms dažiem gadiem
nomainīja Ukrainas pilsonību pret Latvijas. Vēl pirms pusgada
sabiedrība, kurā viņš pavadīja savu laiku,bija protams, krievvalodīga.
Krievi ir tuvāki pēc mentalitātes, kā arī pati krievu valoda Mikolam ir
kā otrā dzimtā. Bet nu jau pusgadu viņš runā tikai latviski, kaut gan
šo valodu pilnībā nepārvalda, vai arī ukraiņu valodā – kam vajadzēs tas
sapratīs. Krieviski viņš vairs nerunā.
Konflikts Ukrainas
Dienvidaustrumos ir sadalījis arī krievvalodīgo interneta sabiedrību.
Virtuālajā sabiedrībā sadalījums ir daudz izteiktāks kā dzīvē. Interneta
vidē cilvēki nekautrējas izteikties, saka to, ko personīgi tiekoties
nekad neteiktu. Pazīstamais žurnālists Vladimirs Stešenko daudzus gadus
nostrādāja avīzēs: „Sovetskaja molodzjoz”, „Vestji-segodnja”. Bet vienā
dienā pavisam negaidīti viņš zaudēja daļu dargu un kolēģu, jo neuzmanīgi
atbalstīja Kijevu sociālajā lapā
VLADIMIRS STEŠENKO
žurnālists
Pirmajā
kategorijā ir necenzēti un nekulturāli vārdi, personības aizskaršana
u.t.t. Protams, ka ir aizvainojoši, kad kāds no taviem draugiem, ar kuru
kopā kādreiz degvīnu dzēri, tas var teikt ir nedemokrātiski.
Stiprs
kā Padomju vara, uzstājīgs kā kreiseris „Aurora” Latvijas nepilsoņu
kongress savā pavasara kongresā sapinās attiecībās ar Ukrainu. Daļa no
nepilsoņiem ukraiņiem negribēja parakstīt deklarāciju, kurā tika
nosodīta Kijevas cīņa par valsts vienotību. Kongress strīdējās veselu
nedēļu, līdz daži Kongresa dalībnieki paziņoja par savu izstāšanos no
organizācijas. Beigās dokumentu tomēr nepieņēma. Lai Nepilsoņu kongress
nesašķeltos, nolēma Ukrainas jautājumu necilāt.
ELIZABETE KRIVCOVA
Latvijas Nepilsoņu kongresa pārstāve
Nepilsoņu kongresu vieno tas, ka ir jāatrod risinājumi nepilsoņu problēmām. Mūsu biedriem ir dažādi uzskati!
Mums
arī draud vardarbības uzliesmojumi pēc Ukrainas scenārija, tāpēc
galvenais ir tas, kas notiek Ukrainā un kā tas viss ietekmēs Eiropu un
Latviju!
Valentīns un Oksana apprecējās pirms gada. Laulība bija
laimīga līdz Ukrainā sākās karš. Oksana ir pa pusei ukrainiete un
stingri ieņem proukrainisko pozīciju. Valentīns ir krievs, viņa dzimtas
saknes ir Maskavā un viņš, protams, atbalsta Putina kursu.
VALENTĪNS
„Agrāk
mēs varējām sastrīdēties ģimenisku iemeslu dēļ, piemēram, naudas
pārtērēšana vai kaut kādas nesaprašanās. Mūsu dzīvē tagad ir ienākusi
politika. Nekad nebūtu varējis iedomāties, ka vēl arī politika kļūs par
ģimenes strīdu iemeslu.”
Ģimene nav izjaukusi, bet tā ir
ieguvusi lielu „plaisu”. Ideoloģija izrādījās ar mīlestību nesavienojams
faktors. Tagad Valentīns un Oksana cenšas mazāk viens ar otru
sarunāties, tomēr tāpat kā agrāk kopīgi apmeklē diskotēkas un klubus.
OKSANA
„Jā,
dienā mēs varam sastrīdēties, bet vakarā vajag likties gulēt. Gulēt
mums nākas vienā gultā! Mēs gribam bērnus un man ir vienalga vai viņi
būs krievi-ukraiņi vai ukraiņi-krievi!”.
