Lai viestu skaidrāku, saprotamāku
un efektīvāku šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2016.gada
19.aprīļa noteikumos Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi”
iekļauto normu piemērošanu, tai skaitā arī atsevišķu normu
izpildei samazinot administratīvo slogu, Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar citām institūcijām
izstrādājis grozījumus. Šā gada 4.jūlijā noteikumu projekts
tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un šobrīd tiek
apkopoti no ministrijām un citām institūcijām saņemtie iebildumi
un priekšlikumi.
Līdzīgi kā citi normatīvie
akti, arī Ugunsdrošības noteikumi ar laiku ir jāpilnveido, lai
tie atbilstu esošai situācijai, kā arī būtu saprotami un tiktu
izpildīti maksimālā apjomā, tādā veidā rūpējoties par
ugunsdrošības prasību ievērošanu un drošību kopumā,”
skaidro VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka
pienākumu izpildītājs Aleksandrs Drozds.
Grozījumu projekts precizēs spēkā
esošo Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr. 238
„Ugunsdrošības noteikumi” redakciju. Ar Valsts sekretāru
sanāksmē izsludināto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru
kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 “Ugunsdrošības
noteikumi”” iespējams iepazīties šeit:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40475137
VUGD
piedāvā iepazīties ar būtiskākajām plānotajām izmaiņām
Ugunsdrošības noteikumos:
-
Novērstas
neskaidrības terminu piemērošanā
Grozījumi Ugunsdrošības noteikumos
novērsīs neskaidrības terminu “publisks objekts” un
“saimnieciskās darbības objekts” piemērošanā. Dažkārt
maldinoši tika uzskatīts, ka publisks objekts nav saimnieciskās
darbības objekts un tam nepiemēro prasības, kas noteiktas
saimnieciskas darbības objektam, bet tā nav, jo publisks objekts ir
saimnieciskās darbības objekta veids un tam ir saistošas visas
prasības, kas noteiktas saimnieciskās darbības objektam. Piemēram,
tirdzniecības centrs kopumā ir saimnieciskās darbības objekts,
tomēr daļā, kur tas pieejams ikvienai personai, tirdzniecības
centrs ir uzskatāms arī par publisku objektu, un tajā daļā ir
piemērojamas tās ugunsdrošības prasības, kas attiecas uz
publisko un saimnieciskās darbības objektu.
-
Noteikts
dažādu dūmvadu pārbaužu un tīrīšanu biežums
Ugunsdrošības
noteikumu 71.punktā ietvertais tiesiskais regulējums pašlaik
attiecas tikai uz ķieģeļu, keramikas un šamota dūmvadu pārbaudes
un tīrīšanas biežumu. Ņemot vērā, ka dūmvadi var tikt
izbūvēti arī no cita materiāla, piemēram, metāla, tad
grozījumi paredz noteikt Ugunsdrošības noteikumu 71.4. apakšpunktā
pārbaužu un tīrīšanas biežumu no cita materiāla izbūvētiem
dūmvadiem. Tāpat attiecībā par Ugunsdrošības noteikumu
72.punkta grozījumiem, kas paredz, ka aktu par dūmvada, apkures
ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanas
rezultātiem var nesastādīt, ja viendzīvokļa objekta cietā
kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabīgās ventilācijas
kanālu tīrīšanu veica viendzīvokļa objekta atbildīgā persona,
kas atvieglo viendzīvokļa objektu īpašniekiem zināmu
administratīvo slogu.
-
Turpmāk
arī būvobjektiem būs jāizstrādā ugunsdrošības instrukcija
Grozījumi
paredz izteikt jaunā redakcijā Ugunsdrošības noteikumu
176.punktu, nosakot, ka atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības
instrukcijas izstrādi objektam, teritorijai un būvobjektam (izņemot
viendzīvokļa objektu, neapbūvētu teritoriju un teritoriju, kurā
nenotiek būvniecība). Ugunsdrošības instrukcija nepieciešama arī
objekta teritorijai, bet nav nepieciešama viendzīvokļa objektam,
neapbūvētai teritorijai un teritorijai, kurā nenotiek būvniecība.
-
Precizēts
ugunsdrošības instruktāžu veikšanas biežums skolās un
ārstniecības iestādēs
Paredzēts
grozīt Ugunsdrošības noteikumu 190.punktu, nosakot, ka
ugunsdrošības instruktāžu veic izglītības, ārstniecības un
aprūpes iestādēs – ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Līdz
ar to novērsta situācija, ka ugunsdrošības instruktāža tiek
veikta pēc kārtas, kas tika dažkārt konstatēts, nevis ik pēc
sešiem mēnešiem. Vienlaikus administratīvā sloga mazināšanai
paredzēts atvieglot prasības ārstniecības un aprūpes iestādēm
(ugunsdrošības instruktāžu paredzēts veikt retāk).
-
Papildināts
drošības zīmju klāsts un izskats
Grozījumi
paredz nākotnē lietot tādas drošības zīmes, kas ir saprotamas
plašākam sabiedrības lokam, kā arī iekļauta jauna prasība, kas
nosaka minimālos izmērus ugunsdrošībai lietojamām zīmēm
atkarībā no to redzamības attāluma, lai nodrošinātu to labāku
saskatāmību un saprotamību. Piemēram, grozījumos noteikta zīmes
“Vieta ugunsdzēsības transportam” darbības zona – 10 metri.
Šāds attālums tika noteikts, ņemot vērā VUGD esošo
transportlīdzekļu gabarītus un to manevrēšanas iespējas, lai
sekmīgi nodrošinātu glābšanas un ugunsgrēka dzēšanas darbus.
Grozījumu projektā ir ietverti
pārejas noteikumi, kas paredz, ka ugunsdrošībai lietojamās
zīmes, kas ir izvietotas objektā un teritorijā pēc 2016.gada
19.aprīļa, atļauts izmantot līdz to nolietojumam. Savukārt,
ņemot vērā to, ka grozījumi paredz izmaiņas Ugunsaizsardzības
sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnāla
un Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnāla ierakstos,
plānots, ka arī žurnālus un veidlapas, kuras ieviesa pēc
2016.gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz žurnālu vai
veidlapu ailu aizpildīšanai.
