Ugunsgrēkos bojāgājušo skaits
pēdējos gados samazinās, tomēr apmēram 90% no kopējā bojā
gājušo skaita ugunsgrēkos iet bojā tieši tajos, kuri izcēlušies
dzīvojamās mājās. Statistikas dati apliecina, ka galvenais
ugunsgrēku iespējamais cēlonis ir neuzmanīga rīcība ar uguni.
Lai uzlabotu situāciju ugunsdrošības jomā Latvijā, Iekšlietu
ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienestu (VUGD) sagatavoja konceptuālo ziņojumu “Par valsts
politiku ugunsdrošības jomā”
VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars
Āboliņš skaidro, ka “mērķtiecīgs ugunsdrošības uzraudzības
un prevencijas darbs ilgtermiņā panāks pakāpenisku traģisko
ugunsnelaimju, kuros ir cietuši vai bojāgājuši cilvēki,
samazinājumu tieši dzīvojamās mājās. Tomēr tas nav un nebūs
iespējams bez iedzīvotāju iesaistes – atbildīgas rīcības un
elementāru ugunsdrošības prasību zināšanas un ievērošanas.
Šajā jomā arī redzam iespēju veiksmīgai sadarbībai ar
pašvaldībām un brīvprātīgajām organizācijām kopējās
ugunsdrošības stiprināšanā visā Latvijā. Šobrīd turpinās
mērķtiecīgs darbs, lai izstrādātu tiesisko regulējumu, kas
skaidri noteiktu brīvprātīgo ugunsdzēsēju tiesības un
pienākumus, kā arī iespējamo atbalstu no valsts un pašvaldību
puses.”
Lai uzraudzītu ugunsdrošības
prasību ievērošanu, šobrīd VUGD ugunsdrošības inspektori veic
ugunsdrošības pārbaudes objektos saskaņā ar VUGD noteiktajiem
kritērijiem, atbilstoši objektu bīstamībai. Izstrādātajā
konceptuālajā ziņojumā valsts ugunsdrošības uzraudzības
pilnveidošanai piedāvātais risinājums paredz, ka pamatojoties uz
risku izvērtējumu, tostarp arī analizējot ugunsgrēku izcelšanās
vietas, tiks noteiktas pārbaudāmo objektu grupas, kur VUGD veiks
ugunsdrošības pārbaudes. Izlases kārtībā plānveidīgi tiks
turpinātas arī ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamās mājās.
Paredzēts aktualizēt un sagatavot informāciju individuālo
dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem par veicamajiem
pasākumiem un to periodiskumu ugunsdrošības prasību ievērošanai
dzīvojamās mājās.
Lai pilnveidotu prevencijas pasākumus
ugunsdrošības jomā plānots sakārtot un strukturēt sadarbību ar
brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām un pašvaldību
ugunsdzēsības dienestiem, iesaistot tos ikgadējās VUGD
informatīvās kampaņas iedzīvotājiem un citos prevencijas
pasākumos.
Lai veicinātu brīvprātīgo
ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldības ugunsdzēsības
dienestu attīstību, konceptuālajā ziņojumā piedāvāti trīs
risinājumu varianti, no kuriem viens paredz divu gadu laikā īstenot
pilotprojektu un šo variantu atbalsta arī VUGD. Plānots, ka
īstenojot pilotprojektu, no dažādiem valsts reģioniem tiktu
izraudzītas piecas brīvprātīgo vai pašvaldības ugunsdzēsēju
komandas, kuras apmācītu un iesaistītu ugunsgrēku dzēšanā
(mazstāvu, neapdzīvotu ēku, kūlas ugunsgrēki, atkritumu degšana
u.tml.), kā arī glābšanas darbos, atbilstoši apgūtajām
zināšanām un praktiskajām iemaņām, atbalstot VUGD un
attiecīgajā periodā arī Valsts meža dienestu.
Pilotprojektā
iesaistītajām komandām tiktu paredzēts finansiāls atbalsts
tehnikas uzturēšanai, kā arī kompensācija par izbraukumiem uz
notikumiem un par dalību ugunsdrošības prevencijas pasākumos. Ja
pilotprojekts tiks īstenots, tad pēc tā īstenošanas tiktu
sagatavots informatīvais ziņojums izskatīšanai Ministru kabinetā
par rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju
organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai,
tai skaitā nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.
Konceptuālais ziņojums “Par
valsts politiku ugunsdrošības jomā” tika izstrādāts 2017.gadā
un iesniegts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc
precizējumu veikšanas, šobrīd ziņojums ir nosūtīts
saskaņošanai ministrijām un iesaistītām institūcijām, lai
tuvākajā laikā tiktu iesniegts Ministru kabinetam apstiprināšanai.
Konceptuālais ziņojums neskata jautājumus par VUGD kapacitāti, jo
tas tiks skatīts atsevišķos politikas plānošanas dokumentos.
