Pirms ugunsdzēsības dienesta ierašanās ir jāuzsāk ugunsgrēka dzēšanas darbi, izmantojot pieejamos cilvēka resursus un esošos ugunsdzēsības līdzekļus, ja ugunsgrēka dzēšana nerada draudus cilvēku dzīvībai.
Ugunsdzēsības aparātus iedarbina atbilstoši instrukcijai, kas atrodas uz ugunsdzēsības aparāta korpusa:
* izvilkt ugunsdzēsības aparāta sprosttapu;
* virzīt uzgali uz degošo objektu;
* atvērt noslēdzošo ventili ar palaišanas rokturi.
Zem sprieguma esošās elektroiekārtas aizliegts dzēst ar ūdens-putu un gaisa-putu ugunsdzēsības aparātiem.
Veicot dzēšanas darbus, jācenšas neizsaukt caurvēju un spēcīgu gaisa pieplūdi telpā, kurā ugunsgrēks izcēlies, jo caurvēja gadījumā ugunsgrēka vietai tiks pievadīts skābeklis, kas veicinās degšanu. Jāierobežo logu un durvju atvēršana. Nevēlama ir logu izsišana, jo, izsitot logu, to vairs nevar aizvērt, kas savukārt rada skābekļa pieplūdi ugunsgrēka perēklim.
Ja ir apdraudētas cilvēku dzīvības, tad nekavējoties jāorganizē viņu glābšana, izmantojot šim nolūkam visus spēkus un līdzekļus.
Evakuācijas kārtību nosaka atkarībā no ugunsgrēka izcelšanās vietas. Vispirms cilvēki jāevakuē no telpām, kurās, ugunsgrēka apstākļos, cilvēku dzīvība ir visvairāk apdraudēta, kā arī no augstākajiem stāviem.
Ja kāpņu telpas ir pieplūdušas ar dūmiem, tajās ātri jāatver logi, lai izvēdinātu tās no dūmiem. Durvis uz telpām, no kurām dūmi izplūst uz citām telpām, blīvi jāaizver.
Ja iekšējās kāpnes ir liesmu pārņemtas, vai, ja tās ir stipri piedūmotas, tad jāorganizē cilvēku evakuācija caur logiem un balkoniem ar ugunsdzēsības un glābšanas kāpņu, pieslienamo un ugunsdzēsības izbīdāmo kāpņu palīdzību, kā arī, izmantojot glābšanās lūkas.
Nokāpjot pa pieslienamajām kāpnēm, rokas jātur uz pakāpieniem, aptverot tos ar visu plaukstu. Lai izvairītos no galvas reiboņa, jāskatās tieši uz priekšu. Visos gadījumos, kad cilvēku glābšanu veic caur logiem, lodžijām vai balkoniem, visas durvis un neizmantojamie logi attiecīgajā telpā jāaizver, lai novērstu degšanu veicinošu velkmi un neļautu dūmiem izplatīties uz citām telpām.
Ja uz jūsu lodžijas nav izbūvēta lūka, tad jāpārliecinās vai tā nav uz kaimiņu lodžijas. Daudzstāvu ēkās starpsienā, kura atdala kaimiņu lodžiju no jūsu lodžijas ir jābūt durvju ailei, pa kuru jūs varat nokļūt uz kaimiņa lodžijas.
Ja ir iespēja droši nokļūt uz kaimiņa lodžijas, tad to var darīt, un, gadījumos, kad no jūsu dzīvokļa uz lodžiju izplatās liesmas un dūmi, varat pieņemt lēmumu izsit kaimiņu logus un iekļūt kaimiņa dzīvoklī, kur būs daudz drošāk.
Veicot cilvēku glābšanu vai pašam glābjoties no liesmu pārņemtas vai stipri piedūmotas telpas, jāpārvietojas rāpus, turot galvu pēc iespējas tuvāk grīdai, jo tuvāk pie grīdas dūmu ir mazāk un temperatūra ir zemāka.
Pārvietojoties piedūmotā telpā, mute un deguns jāizsedz ar samitrinātu auduma lupatiņu.
Pārvietojoties piedūmotā ēkā vai telpā, jāvirzās taustoties ar plaukstas virspusi gar sienu, lai nezaudētu orientāciju un neapmaldītos tumšajās un dūmu piepildītajās telpās.
Visus evakuētos cilvēkus sapulcina vienā vietā. Ziemas laikā evakuāciju veic uz blakus esošo ēku, bet vasarā evakuētos cilvēkus evakuē pagalmā drošā attālumā no ēkas.
Kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, kad esat palicis ēkā:
Ja sataustāt durvis un jūtat, ka tās ir karstas, neveriet tās vaļā. Tas var nozīmēt, ka uguns plosās telpā tieši aiz durvīm. Atverot durvis, liesmas momentā iekļūs telpā, kur jūs atrodaties. Aizvērtas durvis var kalpot par drošu aizsegu no uguns un var pasargāt Jūs, kamēr ierodas palīdzība.
Ja durvis ir karstas, iespēju robežās aizbāziet spraugas. Šim nolūkam vislabāk kalpos viss, kas pa rokai, piemēram, mitri dvieļi, samitrināti aizkari vai cits materiāls.
Ja telpa ir pilna ar dūmiem, rāpojiet uz logu. Mazliet atveriet to. Atverot logu pilnīgi, jūs radīsit papildus caurvēju, kas veicinās dūmu pieplūdumu telpā.
Turieties zemu pie loga. Tas ļaus Jums elpot svaigu gaisu no ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas lēnām piepildīs telpu.
Tikai galējās nepieciešamības gadījumā atveriet logu pilnīgi vai izsitiet stiklu. Taču šādā gadījumā dūmi var iekļūt telpā arī no ēkas ārpuses. Turklāt, ja logs būs izsists, jums vairs nebūs iespēju to aiztaisīt.
Ja atrodaties pirmajā stāvā un varat pa logu izkļūt drošībā, – dariet to. Ja atrodaties augstāk par pirmo stāvu, pēc iespējas ilgāk atturieties no lēmuma izlekt, lai neiegūtu traumas, lecot no bīstama augstuma.
Ja nevarat izkļūt no telpas, mēģiniet radīt troksni, lai pārējie zinātu, kur Jūs atrodaties. To vislabāk darīt, sitot kopā dažādus priekšmetus, nevis kliedzot, jo ir svarīgi taupīt elpu. Arī vicinot pa logu dvieli vai aizkaru, Jūs pievērsīsit uzmanību savai atrašanās vietai.
Ja telpas durvis nav karstas, mazliet paveriet tās un palūkojaties, vai ārpusē nav dūmu un uguns. Kad atstājat telpu, aizveriet durvis, tas mazinās uguns izplatību un aizsargās Jūsu īpašumu un dzīvību.
Ja iespējams, aizsedziet degunu un muti ar kādu mitru materiālu, lai ar karsto gāzu maisījumu neapdedzinātu elpošanas ceļus.
Ja jums aizdegas drēbes, nekrītiet panikā un neviciniet rokas, jo tas tikai veicinās liesmu izplatīšanos. Šādā gadījumā apstājieties, nogulieties un zemes, sāciet vārtīties uz priekšu un atpakaļ. Ja pie rokas ir sega (galējās nepieciešamības gadījumā – mētelis), aptiniet to sev apkārt, tas palīdzēs noslāpēt liesmas.
Ja ieraugāt, ka kādam citam ir aizdegušās drēbes, nepieņemiet par pašsaprotamu, ka viņš zina kā rīkoties. Vispirms paziņojiet, ka viņam deg drēbes, tad nogrūdiet viņu pie zemes un ripiniet uz priekšu un atpakaļ, kamēr liesmas apdziest. Rīkojieties ātri. Liesmu slāpēšanai var noderēt sega, žakete vai kāds cits apģērba gabals.
Nekavējieties kāpņu telpās un gaiteņos, domājot, ko darīt. Palīdziet blakus esošo dzīvokļu iemītniekiem, ja tie cīnās ar uguni. Ja palīdzība nav vajadzīga, dodieties uz ēkas izeju.
Ja ir iespēja, tad apģērbieties, jo nevar zināt, cik ilgi būs jāatrodas uz ielas.
Neejiet atpakaļ ēkā, kamēr ugunsdzēsēji to nav atļāvuši.
