Uzņēmēju attieksmē pret valsts atbalsta iespējām notikušas krasas izmaiņas. Pozitīvas. Domāju, ka pirmo reizi Latvijā uzņēmēji atzinuši: ir reāls valsts atbalsts. Šīs izmaiņas vairāk ir psiholoģiskas dabas – uzņēmēji ir sākuši vairāk analizēt potenciālos ieguvumus un izdevīgumu no konkrētajiem atbalsta instrumentiem, vairs neuzsverot, ka atbalsta nav.
Par apstiprinājumu tam kalpo konkrētie fiksētie cipari, kas attiecas uz izsniegto garantiju portfeļa pieauguma dinamiku.
Salīdzinot aizvadīto gadu ar 2006.gada datiem, pieprasījums pēc garantijām- aizdevuma un līzinga, palielinājies 5 reizes, palielinoties no 2,71 līdz 13,96 miljoniem latu.
Ne tikai pieprasījums pēc garantijām, bet arī uzņēmēju interese – zvani un jautājumi šobrīd ir par niansēm, bet ne vairs par garantiju būtību – veidot drošu tiltu uzņēmējiem ceļā līdz kapitāla pietiekamībai un garantētiem kredītresursiem komercbankās.
Tie uzņēmēji, kas jau zina un izmanto atbalsta instrumentus, piemēro tieši sev atbilstošāko finansējuma saņemšanas veidu, konsekventi projekta mērķim – vai tas būtu paredzēts investīcijām vai apgrozāmajiem līdzekļiem, vai arī jaunas industriālas iekārtas iegādei, lai modernizētu ražošanu vai pašu uzņēmumu. Garantiju trumpis ir tieši pats uzņēmējs visos Latvijas reģionos.
Pagājušā gadā veicām aptauju starp uzņēmējiem par valsts atbalstu un pieejamajiem instrumentiem, kura laikā izkristalizējas vairāki mīti. Uzņēmēji visvairāk uzvēra valdošo birokrātiju valsts institūcijās. Ja aptauja tiktu veikta tagad, tad konkrētais mīts vai uzņēmēju bažas būtu mazinājušās. Jo aizvien biežāk uzņēmēji paši pauž viedokli, kas attiecas uz LGA gadījumu, ka dokumentu iesniegšana un projekta izvērtēšana ir operatīvs process un ilgākais izvērtēšanas laiks ir nedēļa pēc to akceptēšanas no bankas puses.
Šogad ir paredzēts arī uzsākt eksporta kredītu garantēšanas sistēmas darbību, kas palielinātu Latvijas uzņēmēju pieeju jauniem tirgiem. Šo instrumentu mijiedarbība un jauno instrumentu izmantošana būs kā papildus atspēriens tiem uzņēmējiem, kas veiksmīgi izmantojot valsts atbalsta instrumentus vēlas padarīt savu uzņēmumu par efektīvu un ilgtspējīgu. Droši varu teikt, ka Latvijas Garantiju aģentūra un garantijas kļuvušas par pašsaprotamu uzņēmējdarbības attīstības sastāvdaļas elementu.
Kā valsts iestādes vadītāja varu būt lepna par uzņēmēju uzticēšanos valsts atbalsta mehānismiem, ko pastiprinājusi arī papildus finansējuma ieplūde no Eiropas. Tieši uzticības koeficents no privātajiem uzņēmējiem parāda tautsaimniecības stabilizācijas plānveida izaugsmi, kuras pamatā ir finansējums privātās uzņēmējdarbības veicināšanai. Tieši uzņēmēju rokās ir iespēja – izmantot tos, vai ne!
