Krišjāņa Barona (1835 – 1923) vārds Latvijā nevienam nav svešs. Lai gan visbiežāk viņš tiek saistīts ar epitetu „Dainu tēvs”, viņa nozīme latviešu kultūrā un garīgajā dzīvē ir krietni vien plašāka. Tāpat par šo izcilo personību dzirdējuši arī ne mazums Latvijas viesu – latviešu tautas garīgās atmodas rosinātāja un virzītāja vārds ir izskanējis tālu.
Rīgā ir arī Krišjāņa Barona iela, kur atrodas daudzi veikali, uz šīs pašas ielas ir Barona muzejs-memoriālais dzīvoklis. Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) nāca klajā ar ierosinājumu šeit izveidot garāko iepirkšanās ielu Baltijā (tramvaju satiksme tiktu saglabāta). 2011.gadā tika nodibināta Barona biedrība, kuras mērķis: Krišjāņa Barona iela – gājēju, tirdzniecības un izklaides vieta. Iepirkšanās un mūsu kultūras iepazīšana ieinteresētu gan tūristus, gan arī visus Latvijas iedzīvotājus. Projektu paredzēts attīstīt līdz 2014.gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Šī iecere ļautu pasaulē izskanēt gan Rīgas, gan Barona vārdam un varētu radīt vēl lielāku vēlmi iepazīt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.
Ir radušies neparedzēti kavēkļi un mēģinājums traucēt projektam attīstīties pozitīvi. Pat vēl vairāk – mēģina uzurpēt tiesības uz Barona vārdu. Nosaukuma BARONA STREET RIGA izmantošanu Latvijā apstrīd mazpazīstams Somijas uzņēmums, darbā iekārtošanas birojs, Barona Group Oy, pamatojot nosaukuma līdzību ar savu preču zīmi. Uzņēmums Latvijas Republikas Patentu valdē iesniedzis šos iebildumus.
Varbūt analoģiski pēc šī atgadījuma Barona vārdu nedrīkstētu pieminēt arī citu biedrību, nodibinājumu, uzņēmumu vai preču zīmju vārdos. To varbūt pat „speciāli” vajadzētu aizmirst. Ārsti, piemēram, nekādā ziņā nedrīkstētu kādam nosaukumam izmantot Barona vārdu, lai gan ļoti vēlētos pieminēt un cildināt Krišjāņa Barona dēlu, latviešu ārstu un LU medicīnas fakultātes goda doktoru Kārli Baronu (1865 – 1944). Savukārt tiem, kas saistīti ar ainavu arhitektūru vajadzētu vairīties no cita Kārļa Barona vārda, kuram pagājušajā gadā apritēja simtgade. Viņš bija dārzu arhitekts un daiļdārznieks, projektējis apstādījumus Rīgā, Liepājā un Kuldīgā.
Vai latviešiem jāatmet idejas, ko rosinājis Krišjānis Barons reizē ar viņa vārda pieminēšanu?! Viņš bijis viens no pirmajiem nacionālās idejas sludinātājiem arī dzejā. Barona dzejā jūtama pakāpeniska tā spēka atmoda, kas rosina cīnīties par labāku nākotni. Kādās dzejās rindās Barons ir uzsvēris, ka tagad „Mūsu manta” nav meklējama pagātnē, kura bijusi svešu tautu ierobežota, bet „mums pieder nākamajie laiki”.
Latvijas valstij jāaizstāv tās iedzīvotāju un uzņēmēju tiesības uz nacionāliem simboliem un varoņiem. Jāaptur atsevišķu ārvalstnieku bezkaunīgā uzvedība Latvijā. Tāpat kā nedrīkst čurāt pie Brīvības pieminekļa, nedrīkst aizskart citus Latvijas simbolus. Mums ir Barona muzejs, Barona taka, sporta zāle un sporta klubs „Barons” un arī citos nosaukumos izmantots Barona vārds, bet somi sāk ar „uzbrukumu” šim Barona ielas projektam.
