No prāta joprojām neiziet nepatīkamā situācija Saeimā, kad ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu tomēr neievēlēja Jāni Maizīti. Paši deputāti bijuši pārsteigti par balsojuma rezultātu.
Vieni teikuši, ka tā ir atriebība, citi – ka Saeima ir jāatlaiž. Daiļrunātāju netrūcis. Tomēr neviens nespēj notušēt nepatīkamo situāciju, ko sauc par politisko divkosību. Ņemot vērā balsu sadalījumu, bijis skaidrs, ka daļa deputātu melo vai pirms tam melojuši, teikdami, ka atbalstīs Maizīša kandidatūru.
Secinājums – politiķu runas nesaskan ar darbiem. Diemžēl daudzās lietās. Kā lai tagad zina, cik patiess katrs no viņiem ir, balsojot par jebkuru citu lēmumu? Ja ir iesēts šaubu grauds, tad plaukst un zeļ neuzticība. Ne velti saka: ko sēsi, to pļausi.
Krīzes apstākļos tautas lielākā daļa dzīvo ar pārliecību, ka apgriež štatus, samazina algas, palielina un izveido jaunus nodokļus viena mērķa labad – Latvijai no bedres ir jāizķepurojas. Taču Neo publiskotie no VID datu bāzes nopludinātie algu saraksti ar konkrētiem skaitļiem kliedē šaubas par reālo situāciju ar algām valsts sektorā. Tie apliecina, ka atsevišķās valsts iestādēs un ministrijās joprojām dzīvo kā treknajos gados. Tātad atkal kārtējie meli.
Nākamgad prognozē vēl augstākus nodokļus un mazāku sociālo nodrošinājumu, bet nav ticības, ka arī valdības vīriem rocība kļūs šaurāka.
Drīz Saeimas darba kārtībā būs vēl viens valstij ļoti svarīgs uzdevums – deputātiem jābalso par vienu no septiņiem Satversmes tiesas tienešiem. Diemžēl pēc divkosīgā balsojuma pret Maizīti iznākums nav prognozējams, jo, kā izrādās, mūsu tautas kalpu devīze – klausies manos vārdos, neskaties manos darbos!
