Vienā interneta portālā bija lasāma ziņa, ka dāņu zinātnieki atklājuši ilga mūža noslēpumu – mērena iedzeršana un sportošana. Cilvēkiem, kuri nedzerot un nesportojot ir par 39 līdz 40 procentiem augstāks risks saslimt ar kādu sirdsslimību nekā cilvēkiem, kas pievēršas vienai vai otrai nodarbei.
Būtu jau tiešām neizsakāmi labi, ja ar mērenu iedzeršanu(tikai vārdu “mērens” mēs izprotam dažādi)un sportošanu varētu paildzināt savu mūžu. Tikai, pārlasot cilvēku komentārus, nācās secināt, ka cilvēki tomēr šādiem atklājumiem netic, arī es. Un vispār šķiet, ka mēs daudz kam neticam un neuzticamies. Rodas jautājums, kāpēc? Iespējams, ka mūsu pieredze un attieksme pret notikumiem dzīvē ir vairāk negatīva nekā pozitīva.
Bieži nākas saskarties ar citu cilvēku necienīgu izturēšanos pret apkārtējo veselību. Tas vairāk attiecināms uz cilvēkiem, kuri smēķē. Pārsteidza pagājušajā nedēļā redzētais pie Gulbenes slimnīcas durvīm, kur blakus zīmei “Smēķēt aizliegts” kāri dūmu velk gan slimnieki, gan viņu ciemiņi. Un kur gan paliek norunāto desmit metru attālums no šīs zīmes? Kāpēc tā notiek? Domāju, ka viņi labi zina, ka blakus ieejas durvīm smēķēt nedrīkst. Laikam jau naivi būtu domāt un teikt, ja jau jums ir vienaldzīga sava veselība, tad padomājiet par apkārtējiem.
Vairākas reizes saskaroties ar šādām lietām, pārņem bezspēcība un izmisums, jo laikam jau atsevišķus cilvēku izmainīt nevar nekas. Bet tā gribētos, lai mēs cienītu cits citu…
