Arī mūsu mazo Latviju pārņēmusi dabas stihija, lai arī ne zemestrīce, ne orkāns, ne vulkāna izvirdums. Un tomēr. Lai arī pēc tik bargas un sniegotas ziemas mēs to gaidījām, tomēr dīvaina sajūta pārņem, skatoties televīzijā demonstrētos kadrus no lidojuma, kur redzami pārplūdušie Zemgales lauki ar vietvietām no ūdens redzamiem krūmu puduriem, kokiem un līdz logiem ūdenī iegrimušām mājām un pilsētas ielām.
Nemierīgs un darbīgs ir attiecīgo glābšanas dienestu darbs, lai novērstu radušos un vēl sagaidāmo situāciju. Ar blīvo ledus vāku neveiksmīgi cīnās ledlauzis. Tiek pieņemts kardināls lēmums. Daugavā un Lielupē atskan sprādzieni.
Vien Latvijas Makšķernieku asociācija ir satraukta par ledus spridzināšanas ietekmi uz zivju resursiem.
Cilvēki, kurus tas viss skar, ir nelaimīgi, jo mājas iedzīve ir ūdenī, zemniekiem sāp sirds, skatoties uz siltumnīcās noslīkušajiem agrīnajiem stādiem. Nav elektrības, nav siltuma, nav iespējams normāli pārvietoties. Bet atstāt savas mājas likteņa varā arī daudzi negrib, jo baidās, ka uzdarbosies zagļi. Toties apdrošināšanas firmām jau iesniegtas pirmās prasības.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests prognozē, ka mūsu novadā vislielākais risks sastapties ar plūdu draudiem ir Gaujas, Krustalīces, Tirzas un Padedzes apkaimē. Meteorologu solītais siltums un lietus šajā brīvdienās plūdu draudus var pietuvināt arī mūsmājām. Vai esam gatavi ekstremālām situācijām?
