Tiesībsarga birojs rosina valdību likvidēt bērnunamus. Tieši tagad esot īstais laiks kalt to likvidācijas plānus. Šis paziņojums īsi pirms Kristus dzimšanas svētkiem šķiet nelaikā un nevietā. Tā, protams, ir lirika, bet ikdienas proza ir rūgta realitāte – cīņa par elementāru eksistenci.
Es saprotu, ka joprojām tiecamies likvidēt PSRS veidojumus, bet ne jau līdz tādai robežai, ka nespējam izvērtēt, kas lieks, kas vajadzīgs. Tiesībsarga birojs bērnunamus pielīdzina kara laika formējumam, taču būsim reāli – citas alternatīvas mūsu valstī pagaidām nav. «Bērnam ir tiesības augt laimīgā ģimenē, valstij ir pienākums to nodrošināt,» norāda biroja jurists. Skaisti, ja vien tā nebūtu fantāzija ar aizvērtām acīm!
Kur ir šīs laimīgās ģimenes Latvijā?! Ko šodien valsts vispār var nodrošināt, ja daudziem tās pilsoņiem nav paša galvenā – darba. Daudz ir tādu ģimeņu, kur vecāki bērniem līdzekļus izdzīvošanai pelna ārzemēs! Un cik ir tādu pussabrukušu kopdzīvju, kur vecāki ik dienā slīkst alkohola pudelē? Vai maz ierēdņiem ir kāda nojausma, kur rast jumtu virs galvas un klāt vēl laimīgus vecākus vairāk nekā 2000 bērnu, kurus, piemēram, pērn uzturēja valsts? Tiek oponēts, ka viena bērna uzturēšana bērnunamā valstij izmaksā pārāk daudz (492 latus mēnesī), audžuvecākiem alga ir 80, aizbildnim – 38 lati mēnesī. Toties pašvaldībām esot izdevīgāk bērnus ievietot bērnunamos. Plāns ir likvidēt bērnunamus un palielināt algas audžuģimenēm. Zināms scenārijs – likvidācija, pirms tam neko neradot no jauna, vien atbildību noveļot uz citu pleciem. Šķiet esam aizgājuši parāk tālu, ja naudu sākam taupīt uz bērnu rēķina.
