Lielā talka pulcē daudz strādnieku
Vienojošs elements Kristīne Ļeontjeva, jauniešu centra “Bāze” vadītāja
Protams, ka Lielā talka veicina vides sakoptību, taču tas ir ārkārtīgi mazs piliens kopējā jūrā, ja mēs runājam par Latviju kā sakoptu vidi. Ne jau vienmēr talkai ir arī ilglaicīgs efekts, jo dažkārt jau nākamajās nedēļās vide atkal tiek piesārņota, ja vien tā, protams, nav kaut kā labiekārtošana. Taču lielākais pluss šai talkai ir piederības, atbildības un draudzēšanās sajūtas veicināšana. Talkā turklāt arī satiekas dažādu vecumu cilvēki – jaunieši, pieaugušie un vecākās paaudzes cilvēki. Protams, caur talku jauniešiem var arī mācīt darba tikumu un vērtības. Talka ir lielisks vienojošs elements, lai iedzīvotāji justos piederīgi Latvijai, lai ar savu paveikto darbu viņi arī varētu justies noderīgi.
Talkas – lielākas vai mazākas – vajadzētu, protams, rīkot biežāk un tās arī tiek rīkotas, tikai mēs to nezinām, piemēram, skolas organizē talkas, arī pagastos ir tradīcija kopīgi sakopt vidi. Manuprāt, latvietim tas ir pats par sevi saprotams – iet un sakopt vidi. Talkas notiek un notiks vienmēr, tikai jautājums, cik plaši par tām mēs runājam.
Talkas kā akcijas
Inese Sedleniece, Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas inspektore
No vienas puses tas ir labs pasākums, taču, no otras puses, es kā cilvēks reizēm aizdomājos par citu lietu – ja es nekur nemetu atkritumus ārpus vietām, kur to atļauts darīt, vai man būtu jāiet un jātīra aiz citiem, turklāt tas ir jādara gadu no gada un tas nav īpaši patīkami. Būtu jau labi, ja visi būtu tik apzinīgi un tas nebūtu jādara. Mums visiem būtu jāizaug līdz līmenim, ka par atkritumiem maksā un apsaimnieko visi.
Man šķiet, ka Lielajai talkai vairāk vajadzētu būt kā konkrētu vietu sakopšanas talkai, jo kopējiem spēkiem var izdarīt daudz vairāk. Varētu rīkot arī talkas kā akcijas, piemēram, vākt elektroniskos atkritumus, papīru, stiklu, labi zinot, ka mums pagastos nav šķirošanas laukumu. Akcijās varētu arī noteikt, piemēram, sakoptāko pagastu, kur cilvēki visvairāk būtu noslēguši līgumus un pie mājām būtu izvietoti konteineri. Arī tā varētu domāt par sakoptību. Ir dzirdēts, ka šur tur īpašumos, kur īpašnieks nedzīvo uz vietas, vietējie iedzīvotāji izveido nelegālu izgāztuvi. Beigās rodas jautājums – kurš tīrīs? Arī šādas vietas varētu sakopt šādās talkās.
Jāmāca strādāt arī bērniem
Ilona Pitkeviča, daudzdzīvokļu mājas pilnvarotā persona Šķieneros
Jā, noteikti! Tā arī izmaina attieksmi pret vidi, kurā dzīvo, it sevišķi tas tā ir bērniem. Pieaugušie liela daļa šobrīd ir vienaldzīgi, bet bērni vēl tādi nav. Viņiem patīk tas, ko viņi dara un kur iesaistās, tādējādi arī citādāk uztver savu vietu, savu māju un savu zemi. Ir jāķer īstais moments, kamēr bērni vēl nav tīņu vecumā, kad viņiem jau rodas citas vērtības. Līdz tīņu vecumam bērni vēl turas pie mājas, dzīvo savā vidē un ir arī aktīvi. Bērniem patīk, ja viņus iesaista darbos. Turklāt, ja paši kaut ko sakopj un izdara, viņiem arī pēc tam negribēsies to lauzt, bojāt un piemēslot.
Es uzskatu, ka biežāk gan šādas talkas nevajag rīkot. Ir pietiekami, ka šāda talka tiek rīkota vienu reizi gadā, tad šī talka tiek tiešām gaidīta. Nezinu, kā būs šogad, bet iepriekšējos gados talkai, ko organizējam savas mājas apkārtnē, ir bijusi ļoti liela atsaucība, piedalījās gan lieli, gan mazi. Domāju, ka arī šogad bērni noteikti nāks un darbosies! Mums ir diezgan liela aktīvās atpūtas zona, un mums ir svarīgi to sakārtot un labiekārtot.
