Jau
vairākus gadus sabiedrībā tiek runāts par ceturto industriālo
revolūciju jeb industriju 4.0, kas sekos datorizācijai un
automatizācijai. Tā ietver nākotnes viedās rūpnieciskās
tehnoloģijas (sociālos tīklus, virtualizāciju, mākoņtehnoloģijas,
kiberfiziskās sistēmas), kuru mērķis ir atvieglot ikdienu un
palielināt efektivitāti. Šobrīd mileniāļus mēdz dēvēt par
tehnoloģiju paaudzi, kas viedtālruni jau izmanto katrā ikdienas
solī. Bet vai ar šīm prasmēm būs gana arī nākotnes tehnoloģiju
pasaulē? Bankas Citadeles meitas uzņēmums “CBL Asset Management”
piedāvā ieskatu, kā veiksmīgi sagatavoties 4.0 industrijai.
Pašreiz
nejūtas sagatavoti un kompetenti
Pētījumi
liecina, ka tikai 36% mileniāļu uzskata*, ka viņiem piemīt
nepieciešamās prasmes, lai veiksmīgi strādātu 4.0 industrijā.
Nav skaidri zināmi tādi jautājumi, kas īsti ir mākoņtehnoloģijas,
kā tas viss ietekmē pašreizējo darbu tirgu, kā darbs mainīsies,
ja tiks ieviests mākslīgais intelekts, un daudzi citi jautājumi.
Ir arī pamatots iemesls satraukumam, jo eksperti paredz, ka šī
industriālā revolūcija atšķirsies no iepriekšējām ne tikai ar
jaunu tehnoloģiju radīšanu, bet arī ar esošo apvienošanu un
ikvienas industrijas izmaiņām. Tomēr lielākā daļa mileniāļu
ir uz pareizā ceļa, šīs prasmes un apmācības pieprasot un
sagaidot no darba devēja. Pētījums liecina, ka 39% mileniāļu
uzskata, ka tieši uzņēmumiem vajadzētu sagatavot viņus darbam ar
robotiem un mākslīgo intelektu.
Būt
soli priekšā – jāizmanto jau esošās iespējas
Ne
velti mileniāļus pašlaik uzskata par dominējošo paaudzi.
Skaitliskā pārākuma dēļ uzņēmumi ir gatavi pielāgoties
paaudzes īpašībām un apmierināt tās vajadzības. Piemēram, lai
piesaistītu mileniāļus, darba devēji izmaina uzņēmuma vērtības,
ja tās nesaskan ar paaudzei vēlamajām. Biežāk priekšplānā
tiek celtas tādas uzņēmumu vērtības kā sabiedrības uzlabošana,
otrajā plānā paliekot uzņēmuma peļņas veicināšanai.
Uzņēmumi
arī īpaši piestrādā pie produktu un pakalpojumu radīšanas, lai
atvieglotu mileniāļu ikdienu. Sen ir aizmirsta zvanīšana, lai
reģistrētos kādam pakalpojumam vai pasūtītu preci, tā vietā
izmantojot aplikācijas. Ne velti ir anekdote par mileniāli: ja ir
jāizsauc taksis zvanot, tad mileniālis labāk iet kājām. Nav
jāpiedzīvo nevēlamas grūtības un aizkavējumi, jo tieši
mileniāļiem radītās aplikācijas un pakalpojumi padara ikdienas
procesus vienkāršākus. Kino biļetes vieglāk iegādāties
aplikācijā un pie ieejas parādīt QR kodu. Pasta nodaļā
iespējams stāvēt virtuālā rindā un ierasties tikai uz savu
numuriņu. Arī finanšu pakalpojumi un rīki tiek pielāgoti, lai
nāktu soli pretī vienmēr aizņemtajiem. Banka Citadele
digitalizācijai pievērš īpašu uzmanību un rada arvien jaunus
pakalpojumus, domājot, kā laikietilpīgos procesus padarīt
vieglākus un ātrākus. Liela uzmanība tiek veltīta tam, lai
pakalpojums būtu jēgpilns un virzītu uz pozitīvu rīcību,
piemēram, drošāku piereģistrēšanos bankas aplikācijā,
izmantojot Face-Id un selfijus, vai savu personīgo uzkrājumu
prasmīgāku pārvaldīšanu, ieviešot pensijas uzkrājumu
pārvaldīšanas plānus – tādus kā dzīves cikla plāns
Millennials, kas noteiktā laikā pats nomaina ieguldīšanas
stratēģiju, neļaujot aizņemtībai ietekmēt uzkrājuma apmēru.
Lietotāju pusē paliek tikai šo viņiem radīto iespēju
izmantošana un vērtēšana, sniedzot atgriezenisko saiti.
Jābūt
vienmēr gatavam mācīties
Paredzot
to, kādas prasmes būs nepieciešamas, lai veiksmīgi darbotos 4.0
industrijā (nerunājot par konkrētām tehniskajām prasmēm),
eksperti norāda, ka vissvarīgākā prasme būs tieši spēja
pielāgoties un mācīties, kā arī neapjukt vienmēr mainīgajā un
dažreiz haotiskajā vidē. Priekšplānā tiek izceltas tādas
prasmes kā spēja skaidri formulēt domas idejās un spēja
koncentrēt uzmanību. Īpaši tiek izcelta sakarību saskatīšana
un intuīcija. Jau šobrīd problēmu risināšana ir ļoti nozīmīga
prasme, bet šīs spējas attīstīšana cilvēku noliks soli priekšā
citiem, jo bez tās neiztikt nevienā 4.0 industrijas nozarē. Kā
pēdējā, bet ne mazāk svarīgā prasme ir, iespējams, visgrūtāk
attīstāmā – spēja veiksmīgi komunicēt. Pasaulē, kurā no
vienas puses viss ir savienots, visgrūtāk būs radīt un uzturēt
funkcionējošu komunikācijas sistēmu starp cilvēkiem un sistēmām.
Jebkuram
ir jāpieņem, ka digitalizācija kaut kādā formā piedzīvos
ikvienu nozari, jo tas palīdz ietaupīt ražošanas vai izstrādes
izmaksas un laiku. Līdz ar to uzņēmējiem ir izdevīgi veidot
“gudrās rūpnīcas”, kurās lielu darba daļu veic roboti un
viss tiek kontrolēts, izmantojot mākslīgo intelektu. Tomēr
cilvēki nekur nepazudīs un visas šīs sistēmas pārvaldīs. Tāpēc
ir vērts izmantot jau radītus rīkus, attīstīt nepieciešamās
prasmes un pieņemt jauninājumus kā pozitīvu izaicinājumu.
*
Deloitte’s 2018 Millennial Survey
