Mans kaimiņš Jēcis vairs nav optimists, bet vistiešākais skeptiķis. Lūk, ko viņš saka par visu notiekošo valstī.
“Mēs ticam brīnumiem un gaidām tos, jo nespējam uztvert kopsakarības, ticam politiķiem, kuri saka – mēs strādāsim valsts labā, darīsim to bagātu-, bet kā īlens no maisa lien ārā, kā uz valsts rēķina kļūt bagātiem, tiem varas kungiem, kuri vēl nav to paguvuši. Mūs vada ticēšanas princips visnekaunīgākajiem meliem.
Ar vārdiem var manipulēt un panākt daudz, un to dara tik centīgi, kamēr beigās apmuļķo. Tiek radītas arī diskusijas, notiek dažādu viedokļu sadursme, lai radītu objektivitātes efektu. Tik ļoti kritizē partija partiju, politiskās apvienības partijas un otrādi, opozīcijas čiepstieni tiek gan uzklausīti, bet priekšlikums kā tāds netiek realizēts. Kungiem ir konsultanti savu māju un citu valstu eksperti.
Ar ko nodarbojās šie mistiskie konsultanti, kas braukā ar superdārgiem limuzīniem un par ko konsultē? Mums to nezināt. Mēs redzam un baudām rezultātus dažādu nodokļu veidā, kuri birst kā no pārpilnības raga, tauta apstulbināta un nezina, ko iesākt. Vai uzņēmējs bankrotēs, izdzīvos, vai vilks garu? Nodokļu pakete jau sagatavota. Un tik apgalvo – tūlīt atplauks ekonomika, stimulēšanas plāns jau gatavs, sildīšanu turpināsim un brīnums jau tikšot redzams nākamgad.
Bet mēs tik snauduļojam, kaut parādos iekūlušies līdz ausīm, pateicoties ģeniālajiem politiķiem, kuri vadīja valsti treknajos un kārnajos gados, vēl līdz tam, kad tādas partijas kā JL vēl nebija, bet nu tālāk saprotat paši. Kad beigsies mūsu gribas aizvietošana ar kungu gribu, grūti pat prognozēt. Vai notiks sprādziens? Diez vai, drīzāk lielākā daļa labāko emigrēs uz ES.”
