Krimināllikumā sagatavoti grozījumi ar mērķi sodīt personas par apzinātu kaitniecību, izplatot nepatiesu informāciju par Latvijas ekonomiku. Būs paredzēts kriminālsods par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli. Re, kā!
Interesanti zināt, ko nozīmē apzināti vai neapzināti nepatiesa informācija? Kā vērtēt anekdotes publisku vēstīšanu? Par to varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām. Par nākamo publiskoto anekdoti – jau ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simts minimālajām mēnešalgām.
Oi, ja es ar savām anekdotēm būšu nopelnījis honorāru, tad varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību (anekdošu sacerēšanu?) uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Kā tad bez anekdotēm? Ui! Nāksies attīstīt tautas mutvārdu daiļradi – tātad no auss uz ausi. Turpmāk anekdotes vēstīsim cits citam tikai čukstus.
Eksperti jau pauduši bažas, ka grozījumi likumā apdraud vārda brīvību un tiesības uz savu viedokli, ko garantē Satversme. Vai tas nozīmē, ka žurnālistiem un jebkuram Latvijas iedzīvotājam grasās aizvērt muti?
Kā vispār iespējams noteikt diagnozi viedoklim – patiess vai ne? Kā var nepatiesumā apvainot cilvēku, ja viņam ir savas acis, ausis, smadzenes un patstāvīgi spriedumi par visu, kas ar pašu šajā laikā un telpā notiek?
Likuma panta piemērošana būšot atkarīga no vārda “apzināti” interpretācijas, piemēram, ja es gribēšu publiskot anekdoti par lata devalvāciju, vai tas nozīmē, ka pret mani varēs uzsākt kriminālprocesu? Vai manu humora izjūtu uzskatīs par kaitniecību un man inkriminēs nozieguma sastāvu? Tātad es vairs publiskajā telpā nevaru justies brīvi, esmu apdraudēts?
Vai kāds uzskata mani par nelgu, ja par finanšu situāciju valstī spriežu, kad ar savu maciņu rokās ieeju veikalā un konstatēju, ka man atkal ikdienas pārtikai jātērē vairāk naudas nekā pirms pāris dienām?
