“Uzmanīgi ar maizi!”, “Nost ar čipsiem un kokakolu!”, “Nē – frī kartupeļiem un burgeriem!” – šādi virsraksti masu saziņas līdzekļos nav retums. Arvien biežāk aizdomājos par to, ciktāl esam nonākuši, ka ik uz soļa sajūtam briesmas par to, ko elpojam, ko dzeram, ko ēdam.
Jājautā, kas rada vidi apkārt mums, kas ražo šos kaitīgos produktus? Dramatiska ir atziņa, ka tie esam MĒS PAŠI!!! Eksperti apliecina, ka pat maize ir kaitīga! Jo biezāka un brūnāka garoziņa rudzu maizei, jo bīstamāka veselībai – cepoties rodoties kancerogēnas vielas, kas izraisot vēzi. Brīnums, kā tie mūsu senči, ēdot pašceptu rudzu maizi ar cūkas speķi, piedzerot klāt riktīgu lauku pienu vai rūgušpienu, varēja nodzīvot garu mūžu?! Iznāk, ka tajos laikos cilvēks nebija sev ienaidnieks!
Tagad, pārlūkojot veikalu plauktus un vitrīnas, droši vien katram otrajam produktam varētu pielikt zīmi “Stop!”, brīdinot – bīstams veselībai! Lai tiktu skaidrībā, kas “lācim vēderā”, līdzi jāņem palielināmais stikls, jo tik mazi burtiņi pat ar brillēm nav izlasāmi!
Un vai pārtikas produktu ražotnēs nezina, ko viņi ražo?! Kāpēc šādiem produktiem vispār ir jānonāk veikalu plauktos? Kas tā par desu, cīsiņu vai sardeli, kur gaļu nesameklēt ar uguni? Kāpēc jāražo mākslīgas limonādes, ja mūsu valstī ir ogu pilni meži un piemāju dārzi? Kāpēc bērni tiek kārdināti ar želejotām drazām, kas pieštaukātas ar ķīmiskām krāsvielām? Par hormoniem pārbaroto vistas gaļu un ar pesticīdiem piesārņotajiem dārzeņiem vispār runāt negribas! Kāpēc veikalos ir tik daudz pārtikas, kas kaitīga cilvēka veselībai?
Atskārsme ir briesmīga – mūsdienās labāk vispār neko ne ēst (vien savu audzēto), ne dzert (izņemot avota ūdeni), jo viss ir piesārņots, ķimikālijām apkaisīts, krāsnī pārcepts un ar e-vielām iekonservēts.